Pirms nedēļas, 24. oktobrī, pāvests pieņēma audiencē Jēzus Sadraudzības ģenerālpriekšnieku, tēvu Arturo Sosu un citus atbildīgus jezuītu ordeņa vadītājus.
Inese Šteinerte – Vatikāns
Viņiem teiktajā uzrunā, pāvests atzīmēja, ka dzīvojam laikā, kuru daudzi sauc par epohālas transformācijas laiku, ko raksturo straujas kultūras, ekonomikas, tehnoloģiju un politiskās pārmaiņas. Jo īpaši mākslīgais intelekts un citas inovācijas maina mūsu sapratni par darbu un attiecībām, nonākot līdz pat jautājumiem par cilvēka identitāti. Ekoloģiskā degradācija apdraud mūsu kopējo namu. Politiskās sistēmas bieži vien neatbild uz nabadzīgo saucienu. Populisms un ideoloģiskā polarizācija padziļina šķelšanos starp nācijām. Daudzus ir pārņēmis konsumisms, individuālisms un vienaldzība.
“Tomēr, šajā pasaulē Kristus turpina sūtīt savus mācekļus,” teica pāvests. “Jēzus Sadraudzība jau ilgu laiku ir klātesoša tur, kur cilvēces vajadzības satiek Dieva pestījošo mīlestību – caur garīgo pavadību, intelektuālo formāciju, kalpojumu nabadzīgo vidū un kristīgo liecību kultūras perifērijās. Svētais Ignācijs no Lojolas un viņa biedri nebaidījās no nedrošības un grūtībām. Viņi devās uz pasaules malām, kur ticība un prāts satikās ar jaunām kultūrām un lieliem izaicinājumiem.”
Leons XIV, uzrunājot jezuītus, uzsvēra, ka Baznīcai viņi ir vajadzīgi perifērijās, vai tās būtu ģeogrāfiskas, kultūras, intelektuālās, vai garīgās perifērijas. Tās ir riskantas vietas, kur var nepietikt ar līdz šim pazīstamajām kartēm. Tāpat kā svētais Ignācijs un viņa sekotāji, daudzi no kuriem ir kļuvuši mocekļi, arī mūsdienu jezuīti ir aicināti veikt izšķirošanu, ieviest jauninājumus un paļauties uz Kristu, būdami gatavi izplatīt miera Evaņģēliju.
Pāvests norādīja, ka viena no galvenajām mūsdienu robežām ir Baznīcas sinodalitātes gājums. Tas prasa, lai katrs no mums dziļāk ieklausītos Svētajā Garā un otrā, lai Baznīcas struktūras un kalpojumi varētu būt vitālāki, caurspīdīgāki un atbilstošāki Evaņģēlija prasībām.
Otra eksistenciāla robeža saistās ar izlīgšanu un taisnību, jo īpaši pasaulē, ko plosa konflikti, nevienlīdzība un pārkāpumi. Šodien daudzi cieš no atstumšanas un veidojas daudzas brūces starp paaudzēm un tautām. Leons XIV aicināja cīnīties pret šo “vienaldzības globalizāciju” ar izlīgšanu, satiekot citam citu patiesībā, piedodot un esot pārliecinātiem, ka labais ir stiprāks par ļauno.
Vēl viena svarīga robeža ir tehnoloģija, sevišķi mākslīgais intelekts. Tam piemīt potenciāls nest cilvēcei labklājību un vienlaikus arī riski, tādi, kā izolācija, darba zaudējums un jaunās manipulācijas formas. Baznīcai ir jāpalīdz un jāvada šī attīstība ētiskā veidā, aizstāvot cilvēka cieņu un veicinot kopējo labumu. Ir jāspēj atšķirt, kā izmantot digitālās platformas, lai evaņģelizētu, veidotu kopienas un mestu izaicinājumu patēriņa, varas un pašpietiekamības dievekļiem.
Jēzus Sadraudzības nospraustā pirmā prioritāte ir parādīt ceļu pie Dieva ar Garīgo vingrinājumu palīdzību. Leons XIV atzīmēja, ka visos kontinentos, arī sekularizētajās sabiedrībās, daudzi cilvēki meklē jēgu savai dzīvei. Svētais tēvs iedrošināja jezuītus satikt ļaudis viņu meklējumos – rekolekciju namos, universitātēs, sociālajos medijos, draudzēs un neformālās vietās, un nest tiem Evaņģēlija prieku ar pazemību un pārliecību. “Palieciet kontemplatīvi darbībā, iesakņoti ikdienas tuvībā ar Kristu, jo tikai tie, kas atrodas Viņam tuvu, arī citus var vest pie Viņa.
Otra jezuītu prioritāte liek tiem iet kopā ar nabadzīgajiem, pasaules atstumtajiem un tiem, kuri ir ievainoti savā cilvēciskajā cieņā. Daudzi šodien ir kļuvuši par upuriem ekonomiskajai peļņas sistēmai, kas tiek likta virs personas cieņas. Leons XIV atgādināja, ka savā Apustuliskajā pamudinājumā “Dilexi te” viņš ir norādījis uz nepieciešamību stāties pretim “ekonomikas diktatūrai, kas nogalina”, kur dažu bagātības aug nesamērojamā veidā, kamēr vairākums tiek atstāts novārtā. Pāvests teica, ka šī globālā nelīdzsvarotība daudziem cilvēkiem liek emigrēt, lai izdzīvotu.
Viņi atstāj mājas, kultūru un ģimeni, bieži saskaroties ar atgrūšanu un naidu. Pāvests uzsvēra, ka patiesi Kristus mācekļi ir aicināti nosodīt netaisnību un piedāvāt jaunus modeļus, kas sakņojas solidaritātē un kopējā labumā. Šajā ziņā jezuītu universitātes, sociālie centri, publikācijas presē un institūcijas, tādas, kā “Jesuit Refugee Service”, var kalpot par kanāliem, caur kuriem veicināt sistēmiskas izmaiņas.
Trešā jezuītu prioritāte ir pavadīt jauniešus pretim cerīgai nākotnei. Pāvests atzīmēja, ka šodien jaunieši ir dažādi – studenti, migranti, aktīvisti, uzņēmēji, reliģiskie un tie, kas atstumti perifērijās. Neraugoties uz atšķirībām, viņiem visiem kopējas ir slāpes pēc patiesā un pēc pārveidojumiem. Viņi atrodas “kustībā, meklējot jēgu un taisnību. Baznīcai ir jāprot runāt ar viņiem viņu valodā ar darbiem un klātbūtni vairāk nekā ar vārdiem. Tāpēc ir svarīgi veidot “telpas”, kur viņi var satikt Kristu, atklāt savu paaicinājumu un strādāt valstības labā. Svētais tēvs norādīja, ka nākamās Pasaules Jauniešu dienas Korejā šajā misijā spēlēs nozīmīgu lomu.
Ceturtā jezuītu prioritāte ir rūpes par radīto. Leons XIV atzīmēja, ka ekoloģiskā atgriešanās ir dziļi garīga, tā skar mūsu attiecību atjaunošanu ar Dievu, citam ar citu un ar radīto. Šajā ziņā būtiska ir pazemīga sastrādāšanās, atzīstot, ka neviena atsevišķa institūcija nevar šo jautājumu risināt viena pati. Pāvests aicināja jezuītus, lai viņu kopienas kalpotu par ekoloģiskās ilgtspējas, vienkāršības un pateicības par Dieva dāvanām, piemēriem.
Svētais tēvs noslēgumā sacīja, ka Evaņģēlija sludināšana šodien ir tikpat neatliekama kā svētā Ignācija laikos, tāpēc, jezuītu misija ir palīdzēt pasaulei sēt cerību tur, kur valda bezcerība un nest gaismu tur, kur valda tumsa. Pāvests aicināja jezuītus palikt tuvu Jēzum, veltot laiku personīgai lūgšanai, sakramentu svinēšanai, Vissvētās Jēzus Sirds godināšanai un Vissvētākā Sakramenta adorācijai. “Palieciet ar Viņu, atzīstot Viņa klātbūtni kopienas dzīvē,” pamudināja Leons XIV un apliecināja, ka neviena robeža nebūs tāla, ja viņi ies kopā ar Kristu. Pateicies jezuītiem par kalpojumu, pāvests tiem deva savu apustulisko svētību.