Aktieris Vilis Daudziņš palīdzēja patversmes sunim Roleksam atrast jaunus saimniekus – Dukuru ģimeni Valmiermuižā. Kopš laimīgā notikuma ir pagājuši astoņi gadi, un raidījumā “Ķepa uz sirds” Daudziņš atzīst – pats savam sunim joprojām nav gatavs.
Viss sākās, kad aktieris piekrita piedalīties raidījuma sižetā, lai palīdzētu sunim no patversmes atrast mājas. Viņa sirsnīgā attieksme un cilvēciskums uzrunāja skatītājus – starp tiem bija arī Dukuru ģimene no Valmiermuižas. Tajā laikā viņi bija nesen pārdzīvojuši divu savu mīluļu aiziešanu un nolēmuši, ka mājās vairs nebūs suņa. Tomēr, redzot Daudziņu kopā ar sunīti vārdā Rolekss, ģimene izjuta negaidītu siltumu un atpazīšanas sajūtu – šķita, ka šim dzīvniekam ir īpaša dvēsele.
Dukuru ģimene vēlāk atzina, ka viņus uzrunājusi tieši aktiera attieksme pret dzīvnieku – mierīga, saprotoša un ar patiesu sirsnību.
“Es domāju – ja jau tāds cilvēks ar viņu darbojas, tur noteikti ir kaut kas īpašs,” pastāstīja suņa saimniece Maija Dukure. Tā Rolekss devās uz Valmiermuižu, kur ātri kļuva par pilntiesīgu ģimenes locekli – uzticīgu draugu, sargu un mīluli, kurš spējis aizpildīt tukšumu, ko bija atstājis aizgājušais suns Baksis.
Vilis Daudziņš un Rolekss pirms 8 gadiem
Daudziņš, atceroties šo stāstu, atzīst, ka, piedaloties raidījumā, viņš neesot zinājis, vai spēs dzīvniekam tiešām palīdzēt. Taču šis gadījums pierādīja – reizēm pietiek ar nelielu rīcību, lai dzīvē notiktu kaut kas nozīmīgs. “Mēs nekad nezinām, vai tam, ko darām, būs jēga – uz labu vai uz sliktu,” viņš saka.
Tomēr pats aktieris atklāj, ka suņa viņa mājās joprojām nav. “Reiz gadījās tā, ka mums pieklīda sunītis, bet mēs viņu sev neatstājām,” stāstīja Daudziņš. “Mēs neesam no tiem, kas varētu būt labi saimnieki. Teorētiski varbūt varētu, bet ar mūsu profesiju – nē. Vienkārši nē. Jo sunim ir jādod labākais – viņš ir pelnījis daudz mīlestības un uzmanības, bet mēs viņam to nespētu dot tik, cik pienāktos.”
Rolekss ievieš kārtību saimnieku dārzā
Pēc viņa vārdiem, aktiera dzīves ritms ir pārāk nemierīgs, lai uzņemtos šādu atbildību: “Mēs daudz ceļojam, bieži mainām vietas… To vajadzētu apzināties ikvienam, kurš izdomā, ka gribētu sunīti tikai tāpēc, ka tas ir mīļš un skaists – tā tas nestrādā. Suns – tas nav rotaļlieta, bet gan ģimenes loceklis.”
Daudziņš uzskata, ka dzīve mums piespēlē nejaušības un tālāk viss atkarīgs no tā, kā mēs uz tām reaģējam.
“Mēs varam ieraudzīt pakritušu cilvēku un paiet garām. Varam pamanīt pamestu sunīti un nodomāt – ak, lai citi tiek galā. Bet tā ir dzīves pārbaude. Katrs šāds brīdis ir kā eksāmens: tiksi galā – saņemsi savu atzīmi; netiksi, aiziesi garām – dzīve sagatavos nākamo pārbaudījumu, varbūt vēl smagāku, ar grūtāku biļeti.”
Stāsts par Roleksu un Dukuru ģimeni kļuva par sirsnīgu apliecinājumu tam, cik daudz var mainīt viens mazs labais darbs. Pateicoties Daudziņa līdzdalībai, patversmes suns atrada mīlošas mājas, bet aktieris vēlreiz pārliecinājās – dzīvē nekas nenotiek nejauši.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu