Mūžībā devies rakstnieks Jānis Lejiņš, tautā iemīļoto vēsturisko romānu autors
71 gada vecumā no dzīves aizgājis rakstnieks un scenārists Jānis Lejiņš, kura daiļrade, īpaši vēsturisko romānu triloģija “Zīmogs sarkanā vaskā”, iekarojusi daudzu lasītāju sirdis. Ziņa par talantīgā autora aiziešanu plašākai publikai kļuva zināma 2025. gada 1. novembrī, bet viņa izvadīšana notika 31. oktobrī.
Rakstnieka karjera un nozīmīgākie darbi
Jānis Lejiņš (dzimis 1954. gada 6. janvārī) savu literāro ceļu sācis 1979. gadā ar publikācijām laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Viņa pirmais publicētais darbs bija stāstu krājums “Mūsu stacija”, kas klajā nācis 1988. gadā. Vēlākais Lejiņa radošais uzplaukums un visplašākā atzinība nāca ar vēsturisko romānu triloģiju “Zīmogs sarkanā vaskā” (2001–2009). Šī monumentālā darba tapšana prasījusi autoram desmit gadus. Triloģija, kas detalizēti pēta 12. gadsimta Latvijas vēsturi, iejūtoties gan tēlu autentiskumā, gan sadarbojoties ar arheologiem un vēsturniekiem, ir kļuvusi par vienu no visvairāk pārizdotajiem mūsdienu latviešu literatūras darbiem, apliecinot tās milzīgo lasītāju pieprasījumu.
Lejiņa daiļradē ietilpst arī citi ievērojami romāni, piemēram, “Kamera obskura” (2012), par kuru viņš saņēmis “Kilograms kultūras” balvu, “Vīrieša sirds” (2017) un “Straupes pilskungi” (2021), ko sarakstījis kopā ar savu dzīvesbiedri Virdžīniju Lejiņu. Viņa jaunākais darbs, “Dieva dusmības bērni” (2024), atgriežas pie vēsturiskā vēstījuma, stāstot par 18. gadsimta notikumiem Vidzemē. Lejiņš rakstījis arī ar pseidonīmu Jānis Ķēcis.
Literārās un sabiedriskās darbības atzinība
Par saviem literārajiem sasniegumiem Jānis Lejiņš saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus. 2005. gadā viņš ieguva Literatūras gada balvu par romānu “Ķēniņš” no “Zīmogs sarkanā vaskā” triloģijas. 2010. gadā viņam piešķirta Literatūras gada balva par romānu “Rūnas”, kā arī iecelts par V šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
Lejiņa darbiem piemīt izteikta kinematogrāfiskums, kas mudinājis domāt par to ekranizāciju, pat salīdzinot viņa triloģiju ar pasaulē populārām “Troņu spēlēm”. Viņš vienmēr uzsvēris mākslas nozīmi cilvēka dvēseles izzināšanā un spēju palīdzēt saskatīt pasauli plašāk, ne tikai materiālo. Rakstnieks ir bijis viens no idejas autoriem piemineklim Tālavas ķēniņam Tālivaldim Trikātā, apliecinot savu dziļo saikni ar Latvijas vēsturi.
Lejiņa dzīvesgājums un talanta saknes
Jānis Lejiņš dzimis 1954. gada 6. janvārī Skujenes pagastā. Viņa pusmāsa no tēva pirmās laulības bija rakstniece, dzejniece un tulkotāja Daina Avotiņa. Lejiņš ieguvis augstāko izglītību Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Pirms pilnasinīgas pievēršanās rakstīšanai, viņš strādājis Latvijas Televīzijas Literatūras un mākslas raidījumu redakcijā, kā arī vadījis laikraksta “Literatūra un Māksla” Kino, foto un televīzijas nodaļu, un bijis žurnāla “Karogs” Prozas nodaļas redaktors. Viņa dzīvesbiedre ir televīzijas diktore un režisore Virdžīnija Lejiņa.
Rakstnieka aiziešana ir liels zaudējums Latvijas kultūrai, tomēr viņa darbi turpinās dzīvot un iedvesmot nākamos lasītāju paaudžus, saglabājot spilgtu liecību par Latvijas vēsturi un cilvēku likteņiem.