Vēl pirms pāris gadiem Zviedrija un Somija stingri turējās pie militārās neitralitātes politikas, taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā radīja milzu satricinājumu Eiropas drošības arhitektūrā. Bažas par Krievijas agresiju Baltijas jūras reģionā pavēra ceļu tam, lai Stokholma un Helsinki pārsteidzoši ātri lemtu par pievienošanos NATO – laužot gadu desmitiem ilgušo neitralitāti. Tieši drošības tēma šonedēļ bija viena no centrālajām Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā.
Ziemeļvalstīm aizsardzības jomā pēdējo gadu laikā neapšaubāmi lielākais notikums bijusi Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO. Zviedrija kļuva par alianses 32. dalībvalsti pērn martā, gadu pēc Somijas. Bet Dānija, Norvēģija un Islande pārstāv NATO jau vairāk nekā 75 gadus, un bija starp organizācijas dibinātājvalstīm. Tas nozīmē, ka šobrīd ziemeļvalstu telpa ir zem vienota NATO aizsardzības jumta – no Arktikas līdz pat Baltijas jūrai.
“Karš Ukrainā un Krievijas neapdomīgā rīcība Baltijas jūras reģionā padarījusi mūsu reģionu par karsto zonu. Tas mainījis mūsu darbu Eiropas Savienībā un starp Ziemeļvalstīm. Mazās valstis zina, ka mums ir jāstrādā kopā, lai mēs būtu stiprāki,” sacīja Somijas premjerministrs Petteri Orpo.
“Šobrīd mēs saskaramies ar lielākajiem draudiem kopš Otrā pasaules kara. Krievija cenšas vājināt mūsu sabiedrību, mūsu sabiedrības, un mūs sašķelt. Taču viņiem jāzina, ka tas nekad neizdosies,” norādīja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.
Zviedru diplomāts Pīters Semnebijs, kurš 2000. gadu sākumā savulaik palīdzēja Latvijai ar iestāšanos Eiropas Savienībā, uzskata – pēc iestāšanās NATO cilvēki jūtas drošāk, jo tagad Zviedrija ir daļa no plašākas sistēmas.
“Vissvarīgākās pārmaiņas notika pirms pievienošanās NATO, kad notika Krievijas uzbrukums Ukrainai. Tas radīja lielu nenoteiktību un pavēra ceļu pārsteidzoši ātram pievienošanās procesam. Jo pēkšņi izrādījās, ka mēs, iespējams, neesam tik droši, kā bijām domājuši,” teica Semnebijs. Jautāts, vai cilvēki pēc pievienošanās NATO jūtas drošāk, viņš sacīja: “Es domāju, ka jā. Ir svarīgi zināt, ka mēs esam daļa no plašāka ietvara, kurā mums ir draugi un sabiedrotie.”
Uz ielas satiktie Stokholmas iedzīvotāji gan lielas izmaiņas nejūt.
LTV: Vai, jūsuprāt, kaut kas ir mainījies kopš Zviedrijas pievienošanās NATO?
Robins un Ričards: Nekas īpašs. Nē, nekas.
LTV: Vai jūtaties drošāk?
Robins un Ričards: Es domāju, ka patiesībā nejūtu nekādu atšķirību. Un tas ir tieši tas pats. Neesmu pamanījis izmaiņas. Es domāju, ka tas vairāk attiecas uz, piemēram, politiķiem, varbūt… Un lieta ir tāda, ka Skandināvija kopumā vienmēr ir šķitusi kā vienots veselums.
Jannike: Es īsti par to neesmu domājusi. Vienīgais, par ko mēs par to runājām, ir, ka mans dēls pēc dažiem gadiem pievienosies armijai. Un mēs runājām par to, ka varbūt viņš tiks norīkots kaut kur citur. Bet es pārmaiņas neesmu izjutusi. Neesmu jutusies drošāk vai arī nedrošāk. Tātad īstas atšķirības nav, vismaz pagaidām.
Adams un Ians: Es personīgi nejūtu nekādas izmaiņas. Es neesmu pamanījis nekādas izmaiņas. Manuprāt, viss joprojām ir tāpat kā vienmēr.
Līdz ar pievienošanos NATO, Zviedrija kopš gada sākuma savus karavīrus izvietojusi arī Latvijā.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu