Dialogs starp laikmetiem un skaņām
Latvijas Radio koris, diriģenta Kaspara Putniņa vadībā, ir sarīkojis patiesi iespaidīgu muzikālu ceļojumu laikā, radot unikālu dialogu starp renesanses dižgaru Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas mūzikas mūžīgo skaistumu un mūsdienu komponistu radošo enerģiju. Koncerts “Zelta Roma. Mesa pāvestam” ir ne tikai godinājums Palestrīnas 500. dzimšanas gadadienai, bet arī dziļš ieskats kormūzikas attīstībā, kas savulaik tika glābta no vienkāršības diktāta, pateicoties šī meistara darbiem. Šī programma ir kā majestātisks tilts, kas savieno senās Romas svētdarbu un polifonijas skaistumu ar mūsdienu komponistu meklējumiem un aktualitātēm. Koncerta ietvaros Rīgas Svētā Pētera baznīcā skanēja Palestrīnas un Johana Sebastiāna Baha mūzika, ko papildināja trīs latviešu mūsdienu komponistu – Krista Auznieka, Lindas Leimanes un Aleksandra Avrameca – jaundarbu pirmatskaņojumi. Šis vērienīgais projekts ir apliecinājums kora spējai ne tikai saglabāt un interpretēt klasisko mantojumu, bet arī aktīvi veicināt jaunas mūzikas radīšanu un tās integrēšanu koncertprogrammās.
Palestrīnas mantojums: polifonijas karalis un mūžīgā iedvesma
Džovanni Pjerluidži da Palestrīna, kas dzimis ap 1525. gadu, tiek dēvēts par polifonijas lielmeistaru un vienu no nozīmīgākajiem renesanses laikmeta komponistiem. Viņa daiļrade ir kalpojusi par paraugu un iedvesmas avotu komponistiem visā pasaulē gadsimtiem ilgi. Savu muzikālo dzīvi viņš aizvadīja Romā, cieši savijoties ar pāvesta galmu un Svētā Pētera bazilikas muzikālo dzīvi. Palestrīnas radītais daudzbalsīgās sakrālās mūzikas mantojums, kas ietver vairāk nekā 105 mesas un 250 motetes, ir tik apjomīgs un nozīmīgs, ka tā ietekme joprojām ir jūtama mūsdienu mūzikā. Viņa slavenākais darbs, “Mesa pāvestam Marčello” (Missa Papae Marcelli), sacerēts ap 1560. gadu, kļuva par vienu no visietekmīgākajiem un simboliskākajiem darbiem mūzikas vēsturē. Šis darbs tika radīts Tridentes koncila laikā (1545–1563), kad notika aktīvas diskusijas par liturģiskās mūzikas nākotni. Daudzbalsīgās polifonijas sarežģītība raisīja bažas, ka tā varētu aizēnot dievkalpojumu garīgo saturu. Taču Palestrīnas mesa spēja pierādīt, ka polifonija var kalpot tekstam un atklāsmei, nevis to apslēpt, tādējādi paglābjot mūziku no vienkāršības diktāta un liekot pamatus turpmākajai sarežģītas, estētiski bagātas sakrālās mūzikas attīstībai. Kā stāsta Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš, “Ja vispār kāds nodarbojas ar mūziku un sevišķi klasisko mūziku, tad mēs visi savā ziņā esam Palestrīnas mazmazmazbērni. Jo bez tā, ko viņš ir izdarījis, Rietumu mūzikas bilde būtu cita.” Viņa daiļrade joprojām spēj uzrunāt un aizkustināt, pārsniedzot laika un telpas robežas.
Bahs un renesanses atbalss mūsdienu skaņās
Koncerta programmā līdzās Palestrīnas darbiem skanēja arī Johana Sebastiāna Baha mūzika, apliecinot komponistu savienojumu un ietekmi uz vēlāko mūziku. Bahs pats nopietni pētījis Palestrīnas mesas un turpinājis šī stila principus, bet Baha izkoptā polifonijas prasme sakņojas tieši Palestrīnas mantojumā. Šī gada jubilejas pasākumi ir kļuvuši par iemeslu ne tikai pagātnes meistardarbu atskaņošanai, bet arī par iedvesmu jaunu skaņdarbu radīšanai. Latvijas Radio koris vienmēr bijis radoša laboratorija jaunajiem latviešu komponistiem, un arī šoreiz pasaule pirmatskaņojumu piedzīvoja trīs jaundarbi, kas veidoti dialogā ar renesanses laika mūziku. Aleksandra Avrameca skaņdarba “Lux aeterna” pamatā ir ideja par “Mūžīgo gaismu”, un komponists atklāj, ka “Vēstījums ir, ka pasaulei vajag gaismu, pasaulei vajag skaistumu… Tajā ir kaut kas pašos pamatos tīrs un skaists, un gaišs, un dzidrs.” Krists Auznieks pievērsies tēmai “Gudrība”, iedvesmu smeļoties Zālamana pamācībās, savukārt Linda Leimane, kuru dēvē par eksperimentētāju, piedāvā savu unikālo redzējumu. Šie jaunie darbi parāda, ka senās tradīcijas joprojām spēj iedvesmot un radīt ko jaunu un svaigu, veidojot tiltu starp pagātni un tagadni.
«Zelta Roma» – skaņu glezna, kas vieno laikmetus
Koncerts “Zelta Roma. Mesa pāvestam” ir kas vairāk nekā tikai muzikāls notikums. Tā ir sirreāla pieredze, kas liek klausītājam aizdomāties par mūzikas spēku un tās nepārtraukto evolūciju. Latvijas Radio koris savā radošajā darbībā allaž tiecies veidot dialogu starp dažādiem laikmetiem un kultūrām, un šis koncerts ir izcils piemērs šai misijai. Diriģents Kaspars Putniņš norāda, ka “Šis vakars būs kā majestātisks pateicības tilts starp laikmetiem, kultūrām un dvēselēm, kurā renesanses varenība satiksies ar baroka dziļumu un mūsdienu avangardu, lai radītu unikālu skaņu gleznu.” Ar savu meistarīgo izpildījumu koris ne tikai godināja Palestrīnas 500. jubileju, bet arī parādīja, cik dzīva un aktuāla joprojām ir renesanses mūzika, un kā tā spēj iedvesmot jaunas paaudzes komponistus radīt darbus, kas rezonē ar mūsdienu pasauli. Šis koncerts ir apliecinājums tam, ka mūzika ir universāla valoda, kas spēj vienot cilvēkus neatkarīgi no laika un telpas, un ka katrs skaņdarbs, radīts ar sirdi un dvēseli, atstāj paliekošu iespaidu cilvēces kultūras mantojumā.