Kā varēja rasties strīdīgā situācija?
Versijas ir vairākas. Pirmā – kopīpašnieki rēķinājuši pa savam. Zemi ekskluzīvajā teritorijā 2022. gadā uz savas firmas vārda iegādājās arī sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” direktors Filips Rajevskis Viņš telefonsarunā ar “de facto” stāsta, ka, izstrādājot seno būvniecības plānu, esot sasummēta visu mazo kempingu namiņu kvadratūra un kubatūra. Šī summa tad tikusi izdalīta uz šīm izbūvētajām 14 atpūtas mājām. No šī aprēķina izriet, ka būvapjoms neesot pārsniegts. Ekonomikas ministrijā gan stāsta, ka šādi nerēķina pārbūvējamo ēku platību.
Otrā versija – 2008. gadā izdeva būvatļauju, pamatojoties uz likumiem, kas vairs nav saistoši šobrīd. Tolaik būvniecības ģenerālplānam tiešām bija Valsts vides dienesta saskaņojums. Tas gan nevētīja ēku kvadratūru.
Sagaidāms strupceļš, kad ēkas nodos ekspluatācijā
Šobrīd sagaidāms, ka situācija nonāks strupceļā, kad kopīpašnieki ēkas mēģinās nodot ekspluatācijā. “Pirms pašvaldības būvvalde būvdarbu pieņem ekspluatācijā, ir nepieciešami saskaņojumi no visām institūcijām, tai skaitā Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes,” pauž Limbažu novada domes juriste Izita Kļaviņa.
Valsts vides dienesta ieskatā, notikusī būvniecība nebija pieļaujama. “Būvvalde var pieņemt ekspluatācijā tikai tad, kad ir pozitīvi saskaņojumi no visām institūcijām. Un, ja viena institūcija nesaskaņo un arī norāda, kāpēc, tad šīs ēkas ekspluatācijā netiek pieņemtas,” turpina Izita Kļaviņa.
Lai arī būvatļauju zemes īpašnieki saņēma pirms septiņpadsmit gadiem, gandrīz visu šo māju būvniecība notikusi pandēmijas gadu laikā. Rajevskis stāsta, ka nebija tiesiska pamata kaut ko apšaubīt.