Leptospiroze Latvijā: Trīs dzīvības zaudētas, inficēto skaits pieaug
Šogad Latvijā ar leptospirozi saslimuši jau 35 cilvēki, un diemžēl trīs no viņiem slimību nav pārdzīvojuši. Šī satraucošā statistika, ko publiskojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), liecina par būtisku saslimstības pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. SPKC aicina iedzīvotājus būt īpaši modriem un ievērot profilakses pasākumus, lai pasargātu sevi no šīs bīstamās infekcijas.
Kas ir leptospiroze un kā tā izplatās?
Leptospiroze ir akūta bakteriālas izcelsmes infekcijas slimība, ko pārnēsā dažādi dzīvnieki, galvenokārt peļveidīgie grauzēji – peles un žurkas. Tomēr par slimības pārnēsātājiem var kļūt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi. Infekcijas izraisītāji – leptospiras – nonāk cilvēka organismā galvenokārt caur inficētu dzīvnieku urīnu. Šis piesārņojums var nonākt ūdenī, augsnē vai uz dažādiem priekšmetiem, kur baktērijas spēj saglabāties ilgu laiku, īpaši mitros un vēsos apstākļos. Tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru. Cilvēki visbiežāk inficējas, nonākot tiešā saskarē ar šādiem piesārņotiem avotiem: neattīrīts ūdens, mitra augsne vai dzīvnieku izdalījumi. Risks saslimt palielinās vēsā gada laikā, kad grauzēji aktīvāk meklē patvērumu cilvēku mājokļos un saimniecības telpās. Inficēšanās var notikt arī, aprūpējot mājlopus vai mājdzīvniekus, īpaši, ja uz ādas ir sīki bojājumi vai nobrāzumi. Īpaši riskanta ir peldēšanās vai darbošanās piesārņotās ūdenstilpēs. Baktērijas organismā var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem un nobrāzumiem.
Satraucošā statistika un simptomi
Šogad līdz šim Latvijā reģistrēti 35 leptospirozes gadījumi, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados, kad vidēji tika konstatēti vien ap četri saslimšanas gadījumi gadā. Piemēram, 2021. gadā bija tikai viens gadījums, bet 2017. gadā – astoņi. Visvairāk saslimšanas gadījumu šogad konstatēti augustā (seši) un septembrī (14), kas liecina par izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī. Saslimušie ir dažādos vecumos, sākot no 25 līdz 82 gadiem, vairums ir vīrieši. Visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros, un diemžēl trīs cilvēki ir miruši.
Leptozpirozes simptomi var būt ļoti dažādi, sākot no vieglas, gripai līdzīgas saslimšanas līdz pat smagai orgānu bojājumu formai. Sākotnējie simptomi bieži vien ir drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes (īpaši ikros un muguras lejasdaļā), drebuļi, slikta dūša un vemšana. Citos gadījumos novērojami arī apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Dažos gadījumos slimība var progresēt un radīt nopietnas komplikācijas, piemēram, nieru mazspēju, aknu bojājumus, dzelteni, plaušu asiņošanu un pat meningītu. Tas ir īpaši bīstami cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai hroniskām slimībām. Slimības pazīmes parasti parādās 2–20 dienas pēc inficēšanās.
Profilakses pasākumi – kā pasargāt sevi?
Lai gan leptospiroze ir bīstama, no tās var pasargāties, ievērojot vairākus vienkāršus profilakses pasākumus, ko uzsver SPKC speciālisti. Pirmkārt, ir svarīgi izvairīties no peldēšanās un atrašanās nepārbaudītās vai aizdomīgās ūdenskrātuvēs, īpaši pēc stiprām lietavām, kad ūdens līmenis var būt paaugstināts un piesārņojums lielāks. Nepeldēties ūdenskrātuvēs, kas šim mērķim nav paredzētas, un arī tad, ja rodas šaubas par ūdens kvalitāti, it sevišķi, ja redzams, ka ūdenī dzīvo dzīvnieki. Ja darba vai atpūtas nolūkos ir nepieciešams saskarties ar potenciāli piesārņotu ūdeni vai augsni, obligāti jālieto aizsargcimdi un gumijas zābaki.
Īpaši svarīgi ir ievērot higiēnu pēc saskares ar dzīvniekiem, mitru augsni vai potenciāli piesārņotiem priekšmetiem. Rūpīgi nomazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni ir obligāti. Tāpat ir svarīgi uzturēt kārtībā pagalmu, saimniecības teritoriju un telpas, tai skaitā pagrabtelpas, un novērst grauzēju piekļuvi pārtikai un dzīvnieku barībai. Regulāra grauzēju kontrole dzīvesvietā un tās apkārtnē ir būtiska, lai samazinātu inficēšanās risku. Izvairieties no tieša kontakta ar dzīvnieku urīnu. Nedzert nevārītu ūdeni no dabīgām ūdenstilpnēm un nelietot uzturā termiski neapstrādātu pārtiku, ja ir aizdomas, ka tā ir grauzēju piesārņota.
Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi, SPKC speciālisti iesaka lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus, kā arī citus darbus vidē, kas potenciāli piesārņota ar grauzējiem, piemēram, teritorijas labiekārtošanas un kanalizācijas sistēmu remontdarbi. Ievērojiet piesardzību arī aukstuma peldēs, ja ir ādas ievainojumi vai nobrāzumi.
Kad meklēt medicīnisko palīdzību?
Ja pēc iespējamas saskares ar piesārņojumu parādās leptospirozei raksturīgas pazīmes, ir svarīgi nekavējoties vērsties pie ārsta. Ārstēšana ir efektīva, ja slimība tiek diagnosticēta savlaicīgi. Informācija par leptospirozi dzīvniekiem un profilakses pasākumiem lauksaimniecības un mājdzīvnieku turētājiem pieejama Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē.
Šis satraucošais saslimstības pieaugums ir nopietns brīdinājums visai sabiedrībai. Leptospiroze nav tikai neliela veselības problēma, bet gan reāls drauds dzīvībai. SPKC aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju būt īpaši modriem un piesardzīgiem, īpaši siltajos mēnešos, kad cilvēki biežāk uzturas dabā un peldas. Atcerieties, ka rūpīga higiēna un piesardzība var glābt dzīvības.
Atbildīga attieksme pret sevi un apkārtējo vidi ir būtiska, lai saglabātu veselību.