Lašveidīgo zivju nārsta periodā novērots būtisks maluzvejniecības aktivitātes kritums
Šoruden, lašveidīgo zivju – lašu un taimiņu – nārsta laikā, vērojama ievērojami samazināta nelikumīgas makšķerēšanas un zvejas aktivitāte, kas ir ļoti iepriecinoša ziņa dabas un zivju resursu aizstāvjiem. Valsts vides dienesta (VVD) inspektori kopā ar Zemessardzes, pašvaldību un sabiedrisko vides inspektoru palīgiem pastiprināti uzraudzījuši nārsta upes oktobrī un novembrī, cenšoties pasargāt šīs vērīgās un aizsargājamās sugas to vissvarīgākajā dzīves ciklā.
Pagaidām šajā nārsta periodā konstatēti vien trīs pārkāpumi, un upēs izņemti aptuveni 40 nelegāli zvejas rīki. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu laiku, kad maluzvejniecības gadījumu skaits bija krietni augstāks, šis ir ievērojams uzlabojums. Šāds rādītājs sniedz cerību, ka sabiedrības izpratne par nepieciešamību aizsargāt nārsta periodā esošās zivis pieaug, un ka VVD veiktie uzraudzības pasākumi nes augļus.
VVD uzraudzības pasākumi un sadarbības nozīme
VVD jau tradicionāli pastiprina savu klātbūtni un uzraudzību nārsta upēs oktobra un novembra mēnešos, jo tieši šis ir laiks, kad laši un taimiņi dodas uz nārstošanas vietām, lai turpinātu savu sugu. Lai nodrošinātu efektīvāku uzraudzību un savlaicīgu reaģēšanu uz iespējamiem pārkāpumiem, dienests aktīvi sadarbojas ar dažādām institūcijām un organizācijām. Šogad īpaši cieša sadarbība izveidojusies ar Zemessardzi, kas sniedz būtisku atbalstu fiziskajā uzraudzībā, kā arī ar pašvaldību pārstāvjiem un sabiedriskajiem vides inspektoriem, kuri brīvprātīgi palīdz novērot un ziņot par aizdomīgām aktivitātēm.
Šī starpinstitucionālā un sabiedriskā sadarbība ir ārkārtīgi vērtīga, jo tā ļauj nosegt plašākus upju posmus un nodrošināt pastāvīgu klātbūtni vietās, kuras ir īpaši svarīgas lašveidīgo zivju nārstam. VVD pārstāvji uzsver, ka sabiedrības iesaiste un ziņojumi par aizdomīgiem gadījumiem bieži vien ir izšķiroši, lai maluzvejniekus varētu notvert un sodīt.
Izpratnes celšana un nākotnes perspektīvas
Lai gan šī gada rezultāti ir cerīgi, ir svarīgi turpināt strādāt pie sabiedrības izpratnes celšanas par lašveidīgo zivju aizsardzības nozīmi. Nārsta periodā šīs zivis ir īpaši neaizsargātas, un jebkura nelikumīga darbība var radīt neatgriezenisku kaitējumu to populācijai. VVD un vides aizsardzības organizācijas regulāri informē sabiedrību par spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, makšķerēšanas ierobežojumiem un sekām, kas iestājas par to pārkāpšanu. Šīs izglītojošās kampaņas, kas bieži vien izmanto dažādus informatīvus materiālus un publiskus pasākumus, palīdz cilvēkiem labāk izprast upju ekosistēmu un katras zivs lomu tajā.
Līdzšinējā pieredze rāda, ka stingrāka uzraudzība un aktīva sabiedrības līdzdalība ir efektīvākais veids, kā cīnīties pret maluzvejniecību. Cerams, ka turpmākajos gados šī pozitīvā tendence saglabāsies, un arvien mazāk cilvēku riskēs ar savu rīcību apdraudēt šīs majestātiskās zivis un mūsu dabas bagātības. Aicinām ikvienu, kurš pamana aizdomīgas aktivitātes upēs nārsta laikā, nekavējoties ziņot Valsts vides dienestam, lai kopīgiem spēkiem pasargātu mūsu Latvijas ūdeņu dārgumus.