Izraēlas armija saņem pavēli uzbrukt Gazas joslai
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir devis rīkojumu armijai nekavējoties uzsākt militāru operāciju pret Gazas joslu. Šis drastiskais solis seko pēc intensīvām drošības apspriedēm un tiek uzskatīts par atbildi uz palestīniešu grupējuma “Hamās” it kā veikto pamiera vienošanās pārkāpumu. Oficiāls paziņojums no Netanjahu biroja vēsta, ka “pēc konsultācijām par drošības jautājumiem premjerministrs Netanjahu deva rīkojumu armijai nekavējoties veikt spēcīgus triecienus Gazas joslā” .
Pamiera pārkāpums un spriedzes eskalācija
Saskaņā ar Izraēlas apgalvojumiem, “Hamās” ir pārkāpis pamiera nosacījumus, kas tika panākti ar starpnieku, tostarp ASV, palīdzību oktobra sākumā . Kā galvenais iemesls šādam Izraēlas lēmumam tiek minēts incidents, kurā Izraēlas amatpersonas ziņoja par Izraēlas karavīru apšaudīšanu Gazas dienvidos . Lai gan “Hamās” ir noliedzis savu iesaisti šajā apšaudē , spriedzi vēl vairāk pastiprinājis grupējuma paziņojums par ķīlnieku mirstīgo atlieku nodošanas atlikšanu . Izraēla iepriekš saņēma viena ķīlnieka mirstīgās atliekas, ko uzskatīja par skaidru pamiera vienošanās pārkāpumu . Izraēlas aizsardzības ministrs Izraels Kacs ir stingri brīdinājis, ka “Hamās” samaksās “smagu cenu par uzbrukumiem Izraēlas karavīriem Gazas joslā un par vienošanās par mirušo ķīlnieku atgriešanu pārkāpšanu” .
Starptautiskā reakcija un konflikta konteksts
Pirms militārās operācijas sākšanas Izraēla informējusi par saviem nodomiem ASV, ko apstiprinājušas divas ASV amatpersonas . ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, lai gan paudis pārliecību, ka pamiera vienošanās spēs noturēties, tomēr atzinis, ka notiek atsevišķas sadursmes . Šī situācija norisinās sarežģītā reģionālā kontekstā, kurā jau kopš 2023. gada 7. oktobra turpinās plašāks Izraēlas—Hamās karš . ANO dati liecina, ka aptuveni 84% Gazas joslas teritorijas ir pārvērsti drupās . Tiek ziņots, ka “Hamās” ir izvedis ķīlniekus no tuneļiem un pārvedis viņus uz mājām un teltīm, iespējams, lai radītu papildu šķēršļus Izraēlas armijas virzībai .
Iepriekšējās militārās operācijas un situācijas attīstība
Šī nav pirmā reize, kad notiek militāras operācijas Gazas joslā. 2025. gada 19. janvārī stājās spēkā īslaicīgs pamiers starp Izraēlu un “Hamās”, taču nepilnus divus mēnešus vēlāk, naktī uz 18. martu, Izraēla atsāka triecienus Gazas joslā . Maija sākumā, ofensīvai Gazā turpinoties, Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu paziņoja par plāniem pārņemt pilnīgu kontroli Gazas joslā . Izraēlas armija jau iepriekš ir veikusi uzbrukumus Gazas pilsētai un tās apkārtnes rajoniem . Saskaņā ar Izraēlas pausto informāciju, līdz 2025. gada janvārim karā Gazas joslā bija likvidēti 20 000 “Hamās” kaujinieku .
Bažas par humanitāro situāciju un nākotnes perspektīvas
Šī militārā eskalācija rada nopietnas bažas par humanitāro situāciju Gazas joslā, kas jau tā ir katastrofāla . Ilgstošā blokāde un bombardēšana ir novedusi pie pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma . Starptautiskā sabiedrība un cilvēktiesību organizācijas ir kritizējušas Izraēlas rīcību . Ir izskanējuši aicinājumi atzīt Palestīnas valsti, ko jau atbalstījušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis . Situācijas sarežģītību pasvītro arī ziņas par to, ka pēc Izraēlas armijas atvilkšanas “Hamās” atjauno kontroli pār Gazas joslu .