Lašveidīgo zivju nārsta laikā šoruden novēro zemāku maluzvejnieku aktivitāti. Oktobrī un novembrī Valsts vides dienesta (VVD) inspektori pastiprināti uzrauga lašu un taimiņu nārsta upes, sadarbojoties ar Zemessardzi, pašvaldībām un sabiedriskajiem vides inspektoriem. Pagaidām nārsta laikā bijuši vien trīs pārkāpumi un upēs konstatēti aptuveni 40 nelegāli zvejas rīki, kas ir krietni mazāk nekā pērn šajā laikā, norādīja VVD.
Lašveidīgo zivju nārsta laikā šoruden novēro zemāku maluzvejnieku aktivitāti
Nārsta periods ir īpaši jutīgs lašveidīgajām zivīm, jo tās kļūst vieglāk pieejamas maluzvejniekiem. No 1. oktobra VVD inspektori pastiprināti uzrauga lašu un taimiņu nārsta upes, un pagaidām nelikumīgās zvejas gadījumu skaits ir mazāks nekā pērn. Aizvadītajā mēnesī konstatēti tikai trīs administratīvie pārkāpumi, stāstīja VVD Zvejas kontroles departamenta Iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Jānis Lasmanis.
“Un, ja runājam par izņemtajiem un atrastajiem nelikumīgajiem zvejas rīkiem, oktobrī ir atrasti 44 nelegāli izmantoti zivju tīkli. Tas ir mazāk nekā pagājušā gadā pagaidām un vairāk tādās lokālās vietās, tuvāk apdzīvotām vietām pie upju iztekām jūrā, kur ir vieglāka šo zivju ieguve. Kā jau katru gadu, tā ir Venta pie Zūrām, pie Vārves, kur ir liela šī aktivitāte, tāpēc arī šajos posmos ir ļoti biežas mūsu dienesta kontroles. Un vēl interesanta nianse šajā gadā – ne jūras, ne līča piekrastē nav atrasts neviens nelegālās zvejas gadījums, kas arī ļoti priecē,” atzina Lasmanis.
Pastiprinātas uzraudzības periods nārsta upēs turpināsies līdz novembra beigām. VVD gan atgādināja, ka iekšējos ūdeņos lašus un taimiņus paturēt lomā ir aizliegts visa gada garumā, izņemot vietas, kur tiek organizēta licencētā makšķerēšana. Šogad kopumā ir bijuši arī pārkāpumi par makšķerēšanu neatļautās vietās un lielākais sods piemērots 350 eiro apmērā kādam pārkāpējam, kas pavasarī jūrā nelikumīgi bija ieguvis četrus taimiņus un trīs lašus, par ko vēl bija jāmaksā kompensāciju vairāk nekā 4000 eiro apmērā. Savukārt nārsta laikā VVD inspektori novērojuši, ka arī zivju migrācija šogad ir nestabilāka.
“Šī lašveidīgo zivju migrācija ir tāda, teiksim, viļņveidīga, nav stabili liela. Līdz ar to attiecīgi arī šiem maluzvejniekiem nav tik viegli šīs zivis iegūt, jo grūtāk ir prognozēt, kad viņas ir iegājušas šajās mazajās upēs jau un kad viņas arī tieši veic šo migrācijas ceļu, jo nav jau jēgas maluzvejniekam likt šos zvejas rīkus, ja nav šīs zivis noteiktā brīdī. Tie faktori jau ir daudz, ne tikai populācijas samazināšanās, šeit ir arī klimatiskie apstākļi, kad ūdens ir pārāk silts, lai, iespējams, šīs zivis dotos uz nārsta vietām, tāpat arī vēja virzieni, kas ietekmē šo zivju ienākšanu upēs. Un, ja gadījumā tiek konstatēti kaut kādi pārkāpumi, uz ūdeņiem redzat nelegālus rīkus izvietotus, kuri nav marķēti, tad ir dienestā pieejams vienotais zvanu centra tālrunis, kas ir 263 388 00, kā arī jebkurā gadījumā var ziņot par šādiem gadījumiem uz mobilo aplikāciju Vides SOS,” stāstīja Lasmanis.
Par nelikumīgu zivju ieguvi var piemērot sodu līdz 350 eiro, savukārt par rūpnieciskās zvejas rīku izmantošanu fiziskām personām sods ir līdz 700 eiro.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu