Bulgārija pārtrauc Lukoil naftas produktu eksportu uz ES sankciju dēļ
Bulgārijas Tautas sapulce, budžeta un finanšu komitejas ārkārtas sēdē ir veikusi izšķirošu soli, apstiprinot likumprojektu, kas aptur naftas produktu, galvenokārt dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas, eksportu uz Eiropas Savienības valstīm. Šis dramatiskais lēmums ir tieša atbilde uz ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas enerģētikas gigantu “Lukoil”, kuram pieder vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Bulgārijā. Ziņu par šo notikumu izplatījis Bulgārijas izdevums BTA, uzsverot pasākuma nopietnību un tā iespējamās sekas.
Sankciju ēna pār Lukoil un tās darbību Bulgārijā
ASV noteiktās sankcijas pret “Lukoil” ir radījušas nopietnas galvassāpes gan uzņēmumam, gan Bulgārijai, kas ir cieši atkarīga no “Lukoil Neftochim Burgas” naftas pārstrādes rūpnīcas darbības. Šī rūpnīca, kas ir lielākā Balkānu reģionā, nodrošina 80% no Bulgārijas dīzeļdegvielas un benzīna vajadzībām. Tādējādi jebkādi ierobežojumi “Lukoil” darbībai neizbēgami atstāj jūtamu ietekmi uz valsts degvielas tirgu un ekonomiku kopumā. Krievijas naftas uzņēmums “Lukoil” jau iepriekš ir apsvēris iespēju pārdot savu Bulgārijas naftas pārstrādes rūpnīcu, ņemot vērā mainīgos darbības apstākļus un valdības ieceri pārtraukt Krievijas jēlnaftas importu. “Ņemot vērā būtiskas “Lukoil Group” uzņēmumu darbības apstākļu izmaiņas Bulgārijā, kompānija uzsākusi darbu, lai pārskatītu stratēģiju attiecībā uz tās aktīviem. Tiks izvērtētas dažādas iespējas, tostarp biznesa pārdošana,” iepriekš norādīja “Lukoil”. Bulgārijai līdz 2024. gada beigām tika piešķirts atbrīvojums no Eiropas Savienības noteiktā embargo Krievijas jēlnaftai, kas ļāva rūpnīcai ražot naftu iekšzemes patēriņam un eksportēt naftas produktus uz Ukrainu un citām Eiropas valstīm. Tomēr jaunā proeiropeiski noskaņotā valdība plāno atcelt šo izņēmumu, kas varētu radīt papildu spiedienu uz “Lukoil” darbību.
Iespējamās sekas un alternatīvas degvielas piegādes
Lai gan Bulgārijas enerģētikas ministrs Žečo Stankov ir paudis pārliecību, ka motorizēto degvielas piegāde iekšzemes tirgum ir pilnībā nodrošināta līdz gada beigām, neskatoties uz ASV sankcijām pret “Lukoil” un tā meitasuzņēmumiem, ir skaidrs, ka eksporta pārtraukšana radīs izmaiņas ES naftas produktu tirdzniecības plūsmās. “Lukoil” rūpnīcas darbības apturēšana vai būtisks ierobežojums varētu izraisīt naftas produktu cenu svārstības Eiropas tirgū, jo īpaši attiecībā uz dīzeļdegvielu un aviācijas degvielu. Tomēr, kā norāda analītiķi, iespējamais cenu pieaugums varētu būt mērens, jo ES valstis ir centušās diversificēt savus enerģijas avotus un samazināt atkarību no Krievijas piegādēm. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns iepriekš skaidrojis, ka Krievijas degvielas eksporta pārtraukšana tiešā veidā neietekmēs Latvijas tirgu, jo pieejamais benzīns tiek ražots Eiropā (Mažeiķos, Norvēģijā), bet dīzeļdegviela lielākoties ir ražota Eiropā vai Baltkrievijā. Tomēr viņš pieļāva netiešu ietekmi – iespējamu spekulatīvu cenu kāpumu biržās. “Lukoil” meitasuzņēmumi Bulgārijā ir bieži vien bijuši pakļauti spiedienam no valsts iestāžu puses. “It no surprise that the Moscow headquarters is considering selling everything, though as far as we know no final decision has been taken.” (Nav pārsteigums, ka Maskavas galvenā mītne apsver visu pārdot, lai gan, cik mums zināms, galīgs lēmums vēl nav pieņemts). Šī situēcija atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kur tiek meklētas alternatīvas Krievijas energoresursu piegādēm un tiek stingrināts sankciju režīms pret Krieviju.
Finansiālie izaicinājumi un agrākie zaudējumi
Pēdējā laikā “Lukoil” Bulgārijas rūpnīca ir saskārusies ar ievērojamiem finansiāliem izaicinājumiem. 2024. gadā uzņēmums ziņojis par zaudējumiem 213 miljonu leju (aptuveni 107 miljoni eiro) apmērā. Šī situācija ir radījusi bažas, ka “Lukoil” faktiski saņem vairāk līdzekļu no Bulgārijas valdības nekā maksā nodokļos. “Lukoil Neftochim ir atkal nemaksājis nodokļus, uzrādot 213 miljonu leju zaudējumus par 2024. gadu. Vēl vienu gadu Krievijas uzņēmums saņem no valsts vairāk, nekā atdod atpakaļ. Faktiski tas neatdod neko. Ir pienācis laiks, lai deputāti grozītu elektroenerģijas kompensācijas shēmu ne-mājsaimniecības patērētājiem, lai visa valsts vienprātīgi neatbalstītu Putina karu Ukrainā. Tieši tas tagad notiek, un tas ir skandalozi,” komentējis kāds politikas analītiķis. “Lukoil” lielākais uzrādītais zaudējums Bulgārijā tika reģistrēts 2020. gadā, kad tas sasniedza 509 miljonus leju (aptuveni 255 miljoni eiro). Pirms tam uzņēmums vairākus gadus pēc kārtas bija peļņā, maksājot nodokļus, taču tad atgriezās pie zaudējumiem 2024. gadā, kas sakrita ar jaunajiem ES ierobežojumiem Krievijas jēlnaftai. Oficiālajos paziņojumos Bulgārijas iestādēm Krievijas uzņēmums norādījis, ka sankcijas, kas saistītas ar … (informācija nav pilnībā pieejama meklēšanas rezultātos).