Pentagons dod zaļo gaismu «Tomahawk» piegādei Ukrainai, taču galavārds gaida Trampu
ASV Aizsardzības ministrija, ko dēvē arī par Pentagonu, ir devusi savu piekrišanu Ukrainas iespējamai apgādāšanai ar tālas darbības spārnotajām raķetēm «Tomahawk». Tomēr šis solis, kas potenciāli varētu mainīt Ukrainas kara dinamiku, vēl nav galīgi apstiprināts. Galīgais lēmums par šo stratēģiski nozīmīgo ieroču piegādi gulstas uz ASV prezidenta Donalda Trampa pleciem.
Raķešu piegādes gaidās: cerības un bažas
Ziņas par Pentagonam piekrišanu piegādāt «Tomahawk» raķetes Ukrainai izraisījušas gan cerības Kijivas pusē, gan arī diskusijas starp politiskajiem un militārajiem analītiķiem. «Tomahawk» raķetes, kuru darbības rādiuss sniedzas līdz pat 2500 kilometriem, spētu nodrošināt Ukrainai iespēju veikt precīzus triecienus militāriem mērķiem dziļi Krievijas teritorijā – objektiem, kas pašlaik ir ārpus Ukrainas bruņoto spēku sasniedzamības. Šāds solis potenciāli varētu kardināli mainīt kara gaitu, dodot Ukrainai jaunas taktiskās priekšrocības. Raķešu precizitāte un spēja lidot zemu virs zemes, izvairoties no radaru sistēmām, padara tās par ļoti bīstamu ieroci pretinieka aizsardzībai. Piemēram, tās varētu precīzi trāpīt lidostās, loģistikas centros un komandpunktos, kas ir būtiski Krievijas kara mašīnas darbībai. Pat viena šāda raķete spētu nodarīt ievērojamu kaitējumu.
Taču, lai gan militārie eksperti ir vienisprātis par «Tomahawk» raķešu kaujas spējām un to potenciālo ietekmi, Pentagona amatpersonas izsaka zināmas bažas par to, kā Ukraina šīs raķetes operatīvi izmantos. Viens no galvenajiem jautājumiem, kas vēl jāatrisina, ir saistīts ar pašu raķešu palaišanas sistēmām un to integrāciju Ukrainas bruņojuma sistēmās. Efektīva izmantošana prasīs rūpīgu plānošanu un operatīvu sagatavotību.
Trampa lēmuma peripetijas
ASV prezidenta Donalda Trampa nostāja šajā jautājumā ir bijusi mainīga un, šķiet, īpaši sarežģīta. Sākotnēji, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Tramps pauda neapmierinātību ar raķešu piegādi, norādot, ka tās nepieciešamas pašu valsts aizsardzībai. Viņš pat piedāvāja Zelenskim mieru kā alternatīvu militārajai palīdzībai. Tomēr vēlāk izskanēja informācija, ka ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja informējusi Balto namu, ka «Tomahawk» piegāde Ukrainai negatīvi neietekmētu ASV ieroču krājumus. Šis vērtējums mudināja Eiropas sabiedrotos uzskatīt, ka ASV ir mazāk iemeslu atteikties no piegādēm. Tramps arī iepriekš bija izteicies, ka ASV rīcībā ir daudz «Tomahawk» raķešu, ko potenciāli varētu nodot Ukrainai.
Šī nepārprotamā nostājas maiņa radīja izbrīnu gan ASV, gan Eiropas amatpersonās, īpaši pēc tam, kad Tramps, tiekoties ar Zelenski, paziņoja, ka ASV pašām nepieciešamas «Tomahawk» raķetes, un vēlāk aiz slēgtām durvīm informēja Ukrainas prezidentu, ka piegādes vismaz pagaidām nenotiks. Interesanti, ka šī nostājas maiņa notika dienu pēc telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Lai gan Pentagons ir devis savu piekrišanu, Trampa lēmums vēl nav galīgs. Viņš ir paudis vēlmi saprast, kādiem nolūkiem tieši Ukraina plāno izmantot šīs raķetes un kur tās tiks izvietotas. Šāda Trampa pieeja liecina par vēlmi rūpīgi izvērtēt potenciālās sekas un izvairīties no nevajadzīgas eskalācijas. Krievija savukārt ir brīdinājusi, ka «Tomahawk» piegāde Ukrainai pilnībā iznīcinātu Maskavas attiecības ar ASV un nozīmētu jaunu eskalācijas posmu. Kā norādījis viens no Krievijas diktatora padomniekiem, šo raķešu izmantošana bez tiešas ASV armijas iesaistes būtu nopietna eskalācija.
«Tomahawk» – psiholoģiskais ierocis vai reāla palīdzība?
Daži eksperti, piemēram, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, uzskata, ka visa «epopeja» ar «Tomahawk» raķešu piegādi bijusi veiksmīga ASV psiholoģiskā operācija pret Krieviju. Viņš pieļauj, ka ASV sākotnēji nav bijis reāla nodoma piešķirt šīs raķetes Ukrainai. Tomēr, pat ja tās tiktu piegādātas, tās kardināli nemainītu kara gaitu, bet gan ietekmētu daudzas lietas, ļaujot Ukrainai veikt triecienus objektiem Krievijas teritorijā, kuri līdz šim nav bijuši sasniedzami.
Tomēr citi analītiķi norāda, ka pat 20-50 «Tomahawk» raķešu piegāde varētu būtiski ietekmēt kara dinamiku. Ukrainas prezidents Zelenskis, reaģējot uz Krievijas bažām, ir uzsvēris, ka Ukraina «Tomahawk» raķetes izmantotu tikai pret militāriem mērķiem, nevis civiliedzīvotājiem. Viņš uzskata, ka Krievijas bažas liecina par to, ka spiediens varētu strādāt miera labā.
ASV prezidents Tramps ir paudis, ka viņš ir personīgi pārliecināts par taisnīga miera nepieciešamību un ir satriekts par kara upuru skaitu. Viņš vēlas, lai karš beidzas, bet ne uz Ukrainas rēķina. Lai gan Tramps ir paudis, ka apsver iespēju nodot Ukrainai «Tomahawk» raķetes, viņš arī uzsvēris, ka tas varētu notikt vienīgi tad, ja Krievija tuvākajā laikā neizbeigs karu. Šī nosacītā pieeja norāda uz Trampa vēlmi izmantot šo piegādi kā sviru, lai mudinātu Krieviju izbeigt konfliktu.