“Diemžēl šobrīd neviens valsts mehānisms šādu situāciju neatrisina. Latvijā nav centralizētas datubāzes vai sistēmas, kas ļautu pārbaudīt, vai personai, kas uzrāda, piemēram, Kipras vai Izraēlas pasi, nav arī Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība. Šādā situācijā pārdevējs, starpnieks vai notārs nav tiesiski nodrošināts ar iespējām pārbaudīt pilnīgu informāciju par klientu,” klāsta Šmits.
Rezultātā pastāv risks, ka darījumi tiek veikti, apejot normatīvos ierobežojumus, bet darījuma dalībnieki to nespēj objektīvi konstatēt, atzīst Šmits. Tieslietu ministrija savā atbildē LANĪDA atzinusi, ka oficiāls mehānisms dubultpilsonības pārbaudei nav izstrādāts un nav arī plānots. Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde uzsvērusi, ka šāds risinājums neesot lietderīgs, jo ne visi ārvalstnieki ir reģistrēti Fizisko personu reģistrā.
Šmita ieskatā šāda situācija nozīmē, ka praksē joprojām ir iespējams, apejot likumu, iegādāties īpašumus Latvijā, izmantojot citas valsts pilsonību. Asociācijas vadītājs uzsver, ka tas nav pieļaujami, īpaši šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad Latvija dzīvo kara ēnā un tiešā kaimiņos agresorvalstij.
LANĪDA aicina valsts institūcijas sadarboties un izstrādāt vienotu, drošu un caurskatāmu mehānismu dubultpilsonības pārbaudei. Šmits norāda, ka šis jautājums nav tikai par nekustamo īpašumu tirgu – tas ir par nacionālo drošību un tiesiskumu. Vienlaikus LANĪDA uzsver, ka visiem nekustamā īpašuma darījumiem jābūt pakļautiem NILLTPFN prasībām, jo tikai šādā veidā iespējams nodrošināt drošu un kontrolētu vidi, kurā investori un tirgus dalībnieki var rīkoties godprātīgi, bet valsts – būt droša, ka netiek pārkāpti likumi.
“Latvijai jāsaprot, ka ekonomiskā atvērtība un drošība nav pretējās nometnēs. Mēs varam būt gan droša, gan investīcijām pievilcīga valsts. TUA programma, kas darbojas caurskatāmi un atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem, ir viens no šādiem piemēriem,” uzskata Šmits.
Viņaprāt, ja Latvija TUA programmu likvidēs vai padarīs praktiski neiespējamu, tiks nevis uzlabota drošība, bet gan kaitēts ekonomikai, nododot investoru uzticību citām valstīm. Šmita ieskatā Latvija tad zaudēs ne tikai naudu, bet arī reputāciju kā atvērta, saprotama un prognozējama vide.