Kā skolai reaģēt uz skolēnu
mācību stundu kavējumiem, kas rodas ģimenes kopīgu ceļojumu dēļ? Ulbrokas
vidusskola nesen vecākiem izsūtīja vēstuli, uzsverot, ka neatbalsta bērnu
došanos ceļojumos mācību laikā. Ja vecāki tomēr izvēlas šādu iespēju, viņiem
jāievēro iekšējās kārtības noteikumi: e-klasē vismaz trīs dienas iepriekš
jāiesniedz iesniegums, apņemoties nodrošināt, ka skolēns patstāvīgi apgūs
nokavēto mācību saturu. Skola vienlaikus norāda, ka par iekavētajām
stundām netiks sniegts papildu atbalsts un nenotiks konsultācijas.

Nesen publicētas OECD
pētījumms par izglītību rāda satraucošu ainu. Statistika rāda, ka Latvijā
kavējumu apjoms ir milzīgs un to skaits pieaug. Piemēram, ceturto klašu skolēnu
kavējumi no 2019. līdz 2023. gadam palielinājušies par 7%. Kā biežākos
iemeslus kavējuma attaisnošanai vecāki min slimību, ģimenes apstākļus vai
ceļojumus. Ja kavējuma iemesls norādīts kā ģimenes apstākļi, vecākiem nav
jāpamato kādi tie ir, līdz ar to arī šis attaisnojums nereti sevī slēpj
izklaides. Turklāt vairāki tūkstoši bērnu vispār bez attaisnojuma kavē
vairāk nekā 20 stundas ik semestri.

Kas pamudina vecākus
plānot ceļojumu mācību laikā? Daļa vecāku izvēlas doties braucienā,
kad pieejamas lētākas aviobiļetes. Visbiežāk tas notiek nedēļu pirms brīvlaika,
tātad laikā, kad ir visintensīvākās mācības un visvairāk pārbaudes darbu. Ir
gadījumi, kad pēc vairāku nedēļu ceļojuma vecāki pieprasa, lai skolotāji īsā
laikā palīdz bērnam atgūt iekavēto, kas praktiski ir teju neiespējami. Dažās
skolās, piemēram Stopiņu pamatskolā, vecākiem pirms ceļojuma jāvienojas ar
katru skolotāju par uzdevumiem, kas jāizdara, lai mazinātu risku iekavēt
mācības, tomēr arī tā ir papildu slodze skolotājam. Un jāpatur prātā, ka
arī skolotājiem ir savs darba laiks un primāri konsultācijas ir jāatvēl
bērniem, kuriem tās nepieciešamas pēc atgriešanās no slimošanas.

Taču ne vienmēr vecāki
ir godīgi. Mēdz gadīties, ka skolēns atgriežas no “slimības” ar skaistu
iedegumu. Normatīvi nosaka, ka skolas pašas lemj, kādus kavējumus attaisnot,
tomēr ilgstoši ceļojumi lielākoties tiek uzskatīti par neatbilstošu iemeslu,
tāpēc arvien vairāk skolu par šiem jautājumiem runā un informē bērnu vecākus.

Salīdzinājumā ar
Latviju daudzās Eiropas valstīs attieksme pret kavējumiem ir krietni stingrāka.
Anglijā par bērna neattaisnotu kavējumu vecākiem draud naudas sods, kas var
sasniegt pat 3000 eiro. Līdzīgas sankcijas ir Nīderlandē, Vācijā, Spānijā
un citur. Dažviet vecākiem var samazināt pabalstus vai piespriest sabiedriskos
darbus. Latvijā šādu sankciju nav un eksperti uzskata, ka nepieciešams atrast
vidusceļu starp pašreizējo pielaidību un pārlieku bargiem sodiem.

Speciālisti norāda, kamēr
sabiedrība akceptēs biežus kavējumus un uzskatīs tos par nenozīmīgiem, problēma
turpināsies. Vecāki bieži vien nespēj pietiekami izvērtēt kavējumu ietekmi
uz bērna nākotni. Tomēr ir arī daļa skolēnu, kuri paši izvēlas nedoties
ceļojumos, jo apzinās kavējumu sekas un to ietekmi uz paša nākotni.