Auziņa pauž, ka šī rīcība dotu iespēju sabiedrībai paust savu gribu, vienlaikus saglabājot uzticību valsts varai un starptautiskajām saistībām. Tādējādi sabiedrība iegūs drošības sajūtu, ka Latvijas valsts joprojām aizstāv cilvēku tiesības un cieņu, viņa uzsver.
“Prezidenta lēmums nostiprinās uzticību demokrātijai un parādīs, ka Latvijā vara pieder tautai – nevis bailēm un populismam. Tas būs signāls Eiropai un pasaulei, ka Latvija ir valsts ar mugurkaulu, kas spēj stāvēt par savām vērtībām,” pauž Auziņa.
Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie”.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai – vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.