Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gada 3. ceturksnī pieauga par 0,2 % ceturkšņa griezumā salīdzinājumā ar 0,1 % izaugsmi 2. ceturksnī. Ekonomikas izaugsmes rādītāji izrādījās nedaudz labāki par prognozētajiem, ko galvenokārt sekmēja aktīvāka ekonomikas aktivitāte Francijā, skaidro “CBL Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Eirozonas ekonomika uzrāda mērenu, bet stabilu izaugsmi, kas balstīta iekšējā patēriņā un eksporta atgūšanā dažās lielākajās dalībvalstīs. Vienlaikus centrālo banku piesardzīgā monetārā politika un inflācijas stabilizācija rada nosacījumus līdzsvarotai ekonomikas attīstībai tuvākajā perspektīvā.
Francijas IKP šajā ceturksnī pieauga par 0,5 %, ko būtiski veicināja pozitīvi ārējās tirdzniecības rādītāji. Kopā ar Spāniju tā kļuvusi par vienu no galvenajiem eirozonas izaugsmes dzinējspēkiem pēdējā pusgada laikā. Tikmēr Vācijā un Itālijā ekonomika stagnēja – abu valstu IKP saglabājās otrā ceturkšņa līmenī.
Saskaņā ar sākotnējiem datiem negatīvu pienesumu eirozonas izaugsmei nodrošināja Īrija, Lietuva un Somija.
Gada izteiksmē eirozonas izaugsmes temps 3. ceturksnī palēninājās līdz 1,3 %, salīdzinot ar 1,5–1,6 % pieaugumu šī gada pirmajā pusē. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, 2025. gadā eirozonas izaugsmes tempi varētu paātrināties līdz 0,3–0,4 % ceturkšņa griezumā, kopējam gada pieaugumam sasniedzot 1,1 % (pret 1,3 % šogad).
Saistībā ar ASV valdības darba apturēšanu 3. ceturkšņa IKP dati vēl nav publicēti. Tomēr oktobra ekonomikas sentimenta rādītāji liecina par nelielu patērētāju noskaņojuma kritumu līdz zemākajam līmenim kopš aprīļa. Vienlaikus darba tirgus dati signalizē par stabilitāti – jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits saglabājas tuvu pēdējo gadu vidējam līmenim.
Oktobrī eirozonas gada inflācija palēninājās līdz 2,1 % (no 2,2 % septembrī). Cenu spiedienu mazināja energoresursu un pārtikas cenu samazinājums.
Pamatinflācija saglabājās nemainīga – 2,4 % līmenī, bet pakalpojumu cenu pieaugums paātrinājās līdz 3,4 %, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo sešu mēnešu laikā. Analītiķi prognozē, ka inflācija līdz gada beigām saglabāsies tuvu 2 % robežai un nākamgad var brīžiem noslīdēt zem tās.
ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) oktobrī otro reizi pēc kārtas samazināja dolāru procentlikmi par 0,25 procentpunktiem, līdz 3,75–4,00 % diapazonam. Komentāri pēc sēdes liecina par iespējamu pauzi likmju celšanā nākamajā sanāksmē. Tirgus dalībnieki paredz vēl 3–4 likmju samazinājumus līdz 2026. gada nogalei, FRS bāzes likmei normalizējoties ap 3 %. Tāpat FRS paziņoja par kvantitatīvās ierobežošanas programmas noslēgumu – turpmāk centrālā banka pilnībā reinvestēs valdības obligāciju dzēšanas summas.
Eiropas Centrālā banka (ECB) oktobrī trešo sēdi pēc kārtas atstāja depozīta likmi nemainīgu – 2 % līmenī. Ņemot vērā ekonomikas un inflācijas dinamiku, ECB norāda uz komfortu ar pašreizējām likmju pozīcijām un tuvāko mēnešu laikā likmju izmaiņas nav gaidāmas. Tirgus dalībnieki šobrīd ar mazāk nekā 50 % varbūtību vērtē procentlikmju samazinājuma iespēju nākamajā gadā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit