Gatavība Eiropas Savienības paplašināšanās samitam
Tuvumā ir vēsturiska Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās samita norise, ko rīko Euronews. Šis pirmais šāda veida televīzijas tiešraides pasākums, kas pulcēs ES un kandidātvalstu līderus, notiks Briselē 4. novembrī. Tiek plānotas dziļas un būtiskas sarunas par Eiropas integrācijas nākotni, iezīmējot pagrieziena punktu ES paplašināšanās politikā.
Augsta līmeņa dalībnieki un Eiropas vīzija
Pasākums pulcēs Eiropas politisko smagsvariņus, lai pārrunātu 27 dalībvalstu bloka paplašināšanos virzienā uz austrumiem un dienvidrietumiem. Savu dalību apstiprinājis Eiropas Padomes prezidents Antoniu Košta, pievienojoties ievērojamai līderu asamblejai. Starp gaidītajiem dalībniekiem ir Moldovas un Serbijas prezidentes Maia Sandu un Aleksandars Vučičs, kā arī trīs Rietumbalkānu premjerministri: Albānijas Edijs Rama, Melnkalnes Milojko Spajičs un Ziemeļmaķedonijas Hristijans Mickovskis. Viņiem pievienosies arī Eiropas Komisijas paplašināšanās lietu komisāre Marta Kos. Šī Euronews iniciatīva ir radīta, lai dotu balsi kandidātvalstīm laikā, kad Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir atjaunojusi paplašināšanās procesu, dēvējot to par “Eiropas atkalapvienošanos”.
Kandidātvalstu Perspektīvas un cerības
Samits sniegs unikālu platformu kandidātvalstu vadītājiem paust savus skatījumus uz paplašināšanās ceļu. Moldovas nelokāmība, stāvot pretī kara ēnai Ukrainā, un Rietumbalkānu gadiem ilgušās dalības gaidas – katrs līderis dalīsies savās atziņās par to, kā viņu valstis uztver paplašināšanos un ko sola turpmākais ceļš. Šis jautājums nav abstrakt, bet gan skar miljoniem cilvēku likteņus, tāpēc līderu perspektīvas atspoguļos viņu tautu cerības, sapņus un balsis.
Izaicinājumi ceļā uz integrāciju
Pēc Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā un straujajām ģeopolitiskajām pārmaiņām Brisele ir iepludinājusi jaunu dinamiku paplašināšanās diskusijās, uzskatot šo procesu par būtisku Eiropas drošībai, ekonomiskajai stiprībai un demokrātiskajām vērtībām. Tomēr katra ES kandidātvalsts saskaras ar savām unikālajām problēmām. Ukraina, pieteikusi dalību tikai četras dienas pēc Krievijas invāzijas 2022. gada februārī, sasniedza kandidātvalsts statusu nepieredzēti ātri – četros mēnešos, vienlaikus cenšoties īstenot ES reformas un aizstāvoties pret agresiju. Moldovas situācija ir līdzīga – pieteikums iesniegts nedēļu vēlāk, un arī tā saņēma kandidātvalsts statusu. Eiropas Komisija paredz, ka Moldova varētu pabeigt sarunas līdz 2027. gadam, virzoties “iespējams, divreiz ātrāk” nekā parasti kandidāti. Prezidente Maia Sandu aktīvi atbalsta valsts ES ceļu, neskatoties uz Krievijas hibrīdu iejaukšanos un mēģinājumiem manipulēt vēlēšanās.
Serbija jau kopš 2014. gada ir sarunu procesā pēc pieteikuma 2009. gadā, tomēr ir piedzīvojusi sabiedrības atbalsta kritumu no vairāk nekā 70% 2000. gadu sākumā līdz aptuveni 40% šobrīd. Neskatoties uz to, gan Belgrada, gan Brisele ir apliecinājušas, ka Serbijas vieta ir blokā.
Albānijas premjerministrs Edijs Rama, kurš septembrī paziņoja, ka “pirmo reizi vēsturē mēs varam brīvi izvēlēties, par kuru impēriju mēs vēlamies būt daļa … tiesību, vērtību, drošības un aizsardzības impēriju”, ir guvis ievērojamu progresu. Pēc dalības pieteikuma iesniegšanas 2009. gadā, Albānija tagad ir viens no līderiem, oficiāli mērķējot pievienoties līdz 2030. gadam.
Melnkalne šobrīd apsteidz visus citus kandidātus, atvērot visas 33 nodaļas un provizoriski noslēdzot septiņas kopš sarunu sākuma 2012. gadā. Premjerministra Spajiča valdība plāno pabeigt sarunas līdz 2026. gadam un sasniegt ES dalībvalsts statusu līdz 2028. gadam.
Ziemeļmaķedonija ir gaidījusi visilgāk, iesniedzot pieteikumu 2004. gadā, bet pēc tam saskaroties ar šķēršļiem kaimiņvalstu strīdu dēļ. Pēc vārda jautājuma atrisināšanas ar Grieķiju ar 2019. gada Prespas līgumu, Bulgārija bloķēja sarunas par minoritātes atzīšanu, valodas un kopīgās vēstures interpretāciju – tas ir būtisks šķērslis, kas vēl nav pārvarēts, un sabiedrības atbalsts pievienošanai ES arī ir mazinājies.
Samits – atslēga Eiropas nākotnei
Euronews samita norise sakrīt ar Eiropas Komisijas 2025. gada paplašināšanās paketes prezentāciju – ikgadēju kandidātvalstu progresa novērtējumu, kas noteiks nākamā gada toni. Pasākums notiek laikā, kad vairums eiropiešu atbalsta bloka paplašināšanos: nesens Eurobarometer aptaujas rezultāts liecina, ka 56% ES pilsoņu atbalsta paplašināšanos, īpaši jaunieši izrāda spēcīgu atbalstu. Samits izpētīs ES paplašināšanās ieguvumus: jaunu tirgu atvēršanu miljoniem patērētāju, ES politiskās ietekmes globālu paplašināšanu un demokrātijas un Eiropas vērtību stiprināšanu visā kontinentā.
Kas padara Euronews samitu īpašu, ir tā apņemšanās veicināt tiešu dialogu starp kandidātvalstu līderiem un ES lēmumu pieņēmējiem. Televīzijas formāts ļaus visiem eiropiešiem visur būt lieciniekiem atklātai un godīgai diskusijai par paplašināšanās izaicinājumiem, cerībām un iespējām. Euronews pārraidīs savu Eiropas paplašināšanās samitu tiešraidē visās savās televīzijas un digitālajās platformās, tostarp YouTube, no plkst. 14:00 līdz 17:00 pēc Centrāleiropas laika otrdien, 4. novembrī.