ES paplašināšanās pulss: Euronews samita atklājumi
Šonedēļ Eiropas Savienības paplašināšanās jautājums izvirzījies uzmanības centrā, jo Euronews rīkotais samits un Eiropas Komisijas jaunākais paplašināšanās paka sniedz būtisku ieskatu kandidātvalstu progresā un ES gatavībā uzņemt jaunas dalībvalstis. Šie notikumi, ko prezentējuši Euronews reportieri Vincenzo Genovese un Marta Iraola Iribarren, iezīmē gan cerīgas perspektīvas, gan nopietnus izaicinājumus.
Kardinālo datumu kalendārs un gaidāmās ziņas
Otrdiena, 4. novembris, iezīmējās ar diviem nozīmīgiem notikumiem: Euronews rīkoto paplašināšanās samitu un Eiropas Komisijas ikgadējā paplašināšanās paka izstrādi. Šis paka ir būtisks instruments, lai novērtētu kandidātvalstu sasniegumus ceļā uz dalību ES. Turklāt vides ministru tikšanās norāda uz paplašināšanās dimensijas ciešo saistību ar vides politiku.
Nākamajā dienā, 5. novembrī, Budžeta komiteja veiks padziļinātu diskusiju ar komisāru Pjotru Serafinu par ES nākamo ilgtermiņa budžetu, starpiestāžu vienošanos un pašu resursu lēmumu. Šie jautājumi ir tieši saistīti ar finansiālo un juridisko pamatu turpmākai paplašināšanai.
Paplašināšanās paka: izvērtējums un reformas
Šī gada Eiropas Komisijas paplašināšanās paka sola būt īpaši nozīmīga, jo tā ietvers “pre-paplašināšanās politikas pārskatīšanu”. Tas nozīmē, ka tiks analizētas un piedāvātas reformas, kas pašām dalībvalstīm jāveic, lai veiksmīgi integrētu jaunos biedrus. Tas ir apliecinājums, ka paplašināšanās nav tikai kandidātvalstu, bet arī esošās ES atbildība.
Rietumbalkānu paplašināšanās tiek uzskatīta par stratēģisku prioritāti un galveno ārpolitikas instrumentu. Eiropas Komisijas prezidente Ursula von der Leyen savā pēdējā runā par stāvokli Savienībā to pat dēvēja par “Eiropas atkalapvienošanos”. Šobrīd deviņas valstis, tostarp Albānija, Bosnija un Hercegovina, Moldova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Turcija un Ukraina, ir kandidātvalstu statusā, un septiņas no tām jau ir sākušas sarunas par pievienošanos, kas ir pēdējais posms pirms pilntiesīgas dalības.
Tomēr ceļš uz dalību nav viegls. Gruzijas kandidatūra ir apstājusies pēc apstrīdētām vēlēšanām un turpinātām pilsoniskajām protestiem. Šis process, kas jau sen bremzējies bijušā Eiropas Komisijas prezidenta Jean-Claude Juncker laikā, nu saskaras ar jauniem izaicinājumiem.
Rietumbalkānu ilgā gaidīšana un ģeopolitiskā realitāte
Gaidīšana ir kļuvusi īpaši nogurdinoša Rietumbalkānu kandidātvalstīm, kuras uz ES dalību pieteikušās gadiem – Albānija un Serbija jau kopš 2009. gada, Melnkalne kopš 2008. gada, bet Ziemeļmaķedonija pat kopš 2004. gada. Šis ilgais progress ir radījis dziļu vilšanos.
Tomēr Krievijas karš Ukrainā un globālie ģeopolitiskie satricinājumi ir negaidīti atdzīvinājuši centienus pabeigt paplašināšanās procesu. Tā vairs nav tikai formāla prasība, bet gan stratēģiska nepieciešamība drošības un stabilitātes nodrošināšanai Eiropā.
Gruzijas perspektīvas: sarežģīts ziņojums
Otrdiena nebūs viegla Gruzijas premjerministram Irakli Kobakhidze. Euronews avoti liecina, ka ES paplašināšanās komisāres Marta Kos ziņojums par Gruzijas progresu būs nevis vienkārši negatīvs, bet pat katastrofāls. Brisele Brisele asi kritizēs Gruzijas varasiestādes un brīdinās, ka valstij šobrīd nav reālas ceļa uz ES, ja vien apstākļi radikāli nemainīsies.
Pagājušajā gadā Gruzijā notikušās parlamenta vēlēšanas opozīcija uzskata par apšaubāmām. Valstij tiek pārmesta tādu likumu pieņemšana, kas atgādina Krievijas praksi, un ir vērojami plaši protesti, kas turpinās jau vairāk nekā gadu. Šie faktori kopā rada ļoti satraucošu ainu par Gruzijas atbilstību ES standartiem.
Politisko spēlētāju viedokļi
Starp politiskajiem spēlētājiem, kas šobrīd ir uzmanības centrā, ir Marta Kos un Irakli Kobakhidze. Kos, kā ES paplašināšanās komisāre, ir atbildīga par kandidātvalstu progresa novērtēšanu, savukārt Kobakhidze, kā Gruzijas premjerministrs, saskaras ar skarbu novērtējumu.
Šie notikumi uzsver, ka ES paplašināšanās ir sarežģīts un daudzslāņains process, kas prasa ne tikai kandidātvalstu reformas, bet arī esošo dalībvalstu gatavību un stratēģisku redzējumu. Nākamās nedēļas solās sniegt vēl vairāk skaidrības par Eiropas Savienības turpmāko virzību.