Latvijas inflācija joprojām pārsniedz eirozonas vidējo līmeni, pārtikas cenu kāpumam saglabājoties galvenajam dzinējspēkam
Neskatoties uz tendenci mazināties inflācijai eirozonā, Latvijā cenas turpina pieaugt straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks TV24 raidījumā “Dienas personība” skaidro, ka galvenais inflācijas dzinulis Latvijā ir tieši pārtikas cenu kāpums. Tas liecina par sarežģītu ekonomisko situācijas attīstību valstī, kurai nepieciešami rūpīgi risinājumi.
Pārtikas cenas – galvenā inflācijas problēma
Mārtiņš Kazāks uzsver, ka pārtikas cenu kāpums Latvijā ir bijis straujāks, nekā vēsturiskās sakarības liktu domāt. Viens no iemesliem tam ir asas konkurences trūkums. Daudzi pārtikas ražotāji Latvijā ir relatīvi mazi uzņēmumi, kas neļauj tiem palielināt ražīgumu un līdz ar to amortizēt pasaules cenu kāpumus, neceļot cenas. Lai risinātu šo problēmu, nepieciešami strukturāli uzlabojumi Latvijas ekonomikā. Šis fakts rada bažas, jo īpaši, ja inflācijas līmenis neturpinās bremzēties. Lai gan kopējais inflācijas pieaugums Eiropā kopumā ir mazinājies, Latvijas situācija joprojām ir izaicinoša. Pēdējā laikā inflācijas rādītāji Latvijā ir bijuši būtiski augstāki nekā vidēji eirozonā. Piemēram, augustā inflācija Latvijā bija aptuveni 4,1%, kamēr eirozonā tā bija zem 2,1%. Arī citos mēnešos dati rāda līdzīgu ainu, kur Latvijas inflācijas rādītāji bieži vien ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā.
Iemesli un risinājumi – kur meklēt atbildes?
Kazāks norāda, ka, lai gan daļēji pārtikas cenu kāpumu nosaka globālās tendences, Latvijas iekšējie faktori spēlē nozīmīgu lomu. Viņš uzsver, ka valdībai ir jāpievērš lielāka uzmanība konkurences stiprināšanai un jāmeklē risinājumi piegāžu ķēžu problēmām. Lai gan Latvijas Banka nevar tieši ietekmēt šos procesus, problēmu risināšanā jāiesaistās arī politikas veidotājiem. Tas ir kā ķeksis, kas nepieciešams, lai situāciju uzlabotu un padarītu cenas pieejamākas iedzīvotājiem. Runājot par kopējo inflācijas situāciju, Kazāks skaidro, ka monetārā politika visā eirozonā ir viena, un mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā visai eirozonai. Atsevišķu valstu inflācijas atšķirības jārisina ar nacionālās fiskālās un strukturālās politikas palīdzību. Šī situācija atgādina pagājušā gadsimta septiņdesmitos gadus, kad inflācijas neuzveikšana radīja vēl lielākus postījumus iedzīvotājiem. Tāpēc ir svarīgi apgūt šīs mācības un darīt visu iespējamo, lai aizsargātu iedzīvotājus no nekontrolētas un augstas inflācijas. Lai gan inflācijas bīstamākais posms ir aiz muguras, joprojām pastāv riski, ka inflācija varētu atsākties, īpaši pakalpojumu cenu kāpuma dēļ. Tāpēc ECB Padome ir piesardzīga procentu likmju samazināšanā, lai neizraisītu jaunu inflācijas vilni un strauju bezdarba pieaugumu.
Ekonomikas perspektīvas un nākotnes izaicinājumi
Latvijas ekonomikas attīstības prognozes liecina, ka šogad ekonomika varētu būt tuvu iepriekšējā gada līmenim, bet 2025. gadā gaidāma straujāka aktivitātes pieauguma atsākšanās. Šo izaugsmi veicinās globālās ekonomiskās vides uzlabošanās, zemākas procentu likmes un ES fondu investīcijas. Tomēr joprojām pastāv izaicinājumi, kas saistīti ar vāju ārējo pieprasījumu un nenoteiktību. Lai gan inflācijas mazināšanas process nav vienmērīgs, Latvijas Banka un citas institūcijas prognozē, ka tuvākajos gados inflācija kļūs mērenāka. Ir svarīgi turpināt darbu pie strukturālām reformām un konkurences stiprināšanas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un cenu stabilitāti valstī. Latvijas Bankas prezidents uzsver, ka vienkāršu un bezsāpīgu risinājumu inflācijas samazināšanai nav, taču arvien vairāk redzama tendence, ka inflācijas tempi sāk samazināties. Tāpēc ir svarīgi saglabāt modrību un turpināt strādāt pie ekonomikas stabilizācijas un cenu stabilitātes nodrošināšanas.