Šā gada septembrī apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 8,5%, salīdzinot ar pērnā gada septembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozares izaugsme šā gada deviņu mēnešu laikā ir ievērojama, tādējādi septembrī sasniegti augstākie apjomi kopš 2022. gada jūlija, norādīja Finanšu ministrijā (FM).
Septembrī pieaugumu nodrošināja trīs lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokrūpniecība, pārtikas produktu ražošana un metālizstrādājumu ražošana. Tikmēr kopējās rūpniecības izaugsme septembrī bijusi par 2 procentpunktiem zemāka – 6,5%, ko noteica 28,1% samazinājums ieguves rūpniecībā nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmē un 0,6% sarukums elektroenerģijas un gāzes apgādē, skaidroja FM.
Īpaši pieaug kokrūpniecība, pārtikas un metālizstrādājumu ražošana
Lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – kokrūpniecība, pārtikas produktu ražošana un metālizstrādājumu ražošana, septembrī pieaugušas attiecīgi par 9,8%, 10,9% un 13,3% pret pērnā gada septembri. Nozīmīga izaugsme bijusi arī mazākas nozīmes apakšnozarēs.
Poligrāfija un ierakstu reproducēšana pieauga par 17%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana palielinājās par 17,6%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana pieauga par 10,5%, bet automobiļi, piekabes un puspiekabes tika ražotas par 31,4% vairāk.
No apjomu samazinājumiem, FM ieskatā, vērts pieminēt vien dzērienu ražošanas samazināšanos par 11,8%.
Apstrādes rūpniecības nozari pozitīvi ietekmē arī militārās ražošanas aktivizēšanās valstī, ko nodrošina 2025. gada militārie izdevumi, kas pēc Aizsardzības ministrijas novērtējuma sastāda 3,8% no IKP.
Militārā ražošana statistikas avotos atsevišķi nav nodalīta, tomēr tā ietilpst vairākās no jau minētajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, piemēram, autobūvē un datoru/elektronikas ražošanā, piebilda FM.
Deviņos mēnešos apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,2%
Savukārt šā gada deviņos mēnešos kopā apstrādes rūpniecība pieauga par 5,2%, bet kopējā rūpniecība palielinājās par 3,7% pret pērnā gada deviņiem mēnešiem. FM atzīmēja, ka kopējā rūpniecība augusi lēnāk samazinājumu ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē dēļ, attiecīgi par 13,9% un 2,3%.
Apstrādes rūpniecības izaugsmi deviņos mēnešos nodrošināja kokrūpniecība, pārtikas produktu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana.
Elektroenerģijas un gāzes apgāde, kas aizņem 13,7% no kopējās rūpniecības, šā gada septembrī gada griezumā saruka par 0,6%. To ietekmējis gāzes patēriņa samazinājums par 20,4% un elektroenerģijas ražošanas pieaugums par 9,6%, norādīja FM.
Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu nodrošināja hidroelektrostaciju izlaide, kas bija vairāk nekā divas reizes lielāka, salīdzinot ar pērnā gada septembri galvenokārt laikapstākļu ietekmē. Arī ar saules enerģiju septembrī saražots par 53% vairāk elektroenerģijas nekā gadu iepriekš. Tikmēr koģenerāciju staciju izlaide saruka par 33,9%.
FM lēsa, ka, turpinoties apstrādes rūpniecības straujai izaugsmei šā gada pēdējā ceturksnī, 2025. gadā kopā ražošanas apjomi varētu pieaugt par 6,0 – 6,5%. Daļu no apjomu pieauguma sastādīs ražošana valsts aizsardzības vajadzībām, nākamajos gados tai kļūstot ar vien lielākai un veicinot nozares izaugsmi.
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka rūpniecības apgrozījuma dati rāda, ka pārdošana eksportā septembrī augusi par 12,9%, bet iekšējā tirgū par 7,5%.
“Eksporta tirgu nozīmes pieaugums ilgākā laikā ir likumsakarīgs, jo attīstība nozīmē dziļāku specializāciju kādu produktu ražošanā, kas savukārt samazina vietējā tirgū pārdodamo daļu. Taču arī iekšējais tirgus ir svarīgs, šogad, bet jo īpaši kopš gada vidus uzlabojas tā perspektīvas,” klāstīja Strautiņš.
Viņš norādīja, ka uzlabojies ir ne tikai patērētāju noskaņojums, bet arī rocība.
“Aug algas, aug arī mājsaimniecību kreditēšana, kas septembrī gada griezumā pieauga par 8,9%, tas ir straujākais temps kopš 2008. gada. Arī valsts ir tieši iesaistījusies mājokļu attīstības finansēšanā. Tātad kokmateriāliem, metāla konstrukcijām, cementam, plastmasas izstrādājumiem u.c. celtniecībai paredzētiem produktiem būs lielāks noiets ne tikai eksportā,” sprieda Strautiņš.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzina: Latvijas ražotāju kapacitāte ir kļuvusi spēcīgāka. “Lai gan šī gada 1. pusgads investīciju apstrādes rūpniecībā ziņā nav tik iedvesmojošs kā pērnais,
tomēr iepriekšējo gadu kopējās investīcijas ir bijušas iespaidīgas un pamazām tas atbalsojas/atbalsosies arī ražošanas apjomos un eksportā.”
Prognozē mērenāku kāpumu eksportā
Arī “Swedbank” ekonomiste Agnese Buceniece atzina, ka vairumam apstrādes rūpniecības uzņēmumu eksportā šogad ir klājies gana labi.
“Bet, vai un cik ilgi tas turpināsies? Paši uzņēmumi, izskatās, kļūst piesardzīgāki. Ielūkojoties Eiropas Komisijas publicētajos aptauju datos par noskaņojumu apstrādes rūpniecībā, ražošanas apjomi gada atlikušajos mēnešos vēl izskatās gana labi, ar kāpuma tendenci.
Tomēr vienlaicīgi arī redzam, ka ražotāju vērtējums gan par kopējiem pasūtījumiem, gan eksporta pasūtījumiem kļūst mazliet piezemētāks.
Labā ziņa, ka šie rādītāji joprojām ir pie ilgtermiņa vidējā. Ne tik labā ziņa – jau vairākus mēnešus neredzam uzlabojumu, un oktobra aptaujā parādījās neliels kritums. Viena no nozarēm, kur pasūtījumu kritums ir iezīmējies spilgtāk, ir nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana. Jāatzīst, ka šai nozarei, kura vismaz daļēji ir atkarīga no pieprasījuma būvniecībā, ir tipiskas diezgan lielas svārstības pasūtījumu apjomos,” sacīja ekonomiste.
“Tās, protams, var būt īstermiņa svārstības pasūtījumos. Tomēr ņemot vērā globālo fonu un prognozes par pasaules tirdzniecības kāpuma būtisku bremzēšanos, varam sagaidīt, ka nākamgad apstrādes rūpniecības kāpums kļūs lēnāks.”