Saprātīgāka un kvalitatīvāka saruna par Stambulas konvenciju nekā Saeimā – tā pirmdienas tikšanos ar Valsts prezidenta kanceleju raksturoja Saeimas, valdības un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji. Atbildot uz vairāku partiju un NVO aicinājumu, Valsts prezidents šodien uz Rīgas pili aicināja gan Stambulas konvencijas atbalstītājus, gan arī likuma autorus, kuri rosināja Latvijas izstāšanos no tās. Politiķi uzsver – svarīgi ir nepieļaut, ka viedokļu atšķirības sabiedrībā pāraug dziļākā sašķeltībā. Tikmēr likumprojekta iesniedzēju – partijas “Latvija pirmajā vietā” – līderis, Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers aicinājis prezidentu apturēt sabiedrības konfrontēšanu un naida izpausmes.
Stambulas konvencijas pretinieki novērtē sarunu prezidenta kancelejā
Sarunas krasi atšķīrušās no debatēm Saeimā
Sabiedrībā pieaug spriedze diskusijās par Stambulas konvenciju, un ir jādomā, kā situāciju nomierināt, – tā pēc tikšanās uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Tieši viņas vadītā komisija bija tā, kas virzīja izskatīšanai Saeimā likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Pēc piedalīšanās sanāksmē Mūrniece ziņoja, ka tā notikusi “racionālā gaisotnē, kas atšķīrās no tā, kā debates bija parlamentā”. Viņa stāstīja, ka diskusijās par konvenciju sabiedrība sadalījusies pretējās nometnēs, kuras nereti vairs nespēj par šo jautājumu runāt lietišķi un argumentēti.
Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme par likumu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme par likumu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme par likumu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme par likumu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme par likumu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme par likumu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme par likumu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme par likumu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Valsts prezidenta kancelejas rīkota sanāksme par likumu “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Mūrniece atteicās prognozēt, kāds varētu būt Nacionālās apvienības balsojums, ja Valsts prezidents nodos likumprojektu atpakaļ Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Mūrniece atzīmēja, ka svarīgi saprast, kāda būs prezidenta argumentācija. Tāpat, politiķes ieskatā, šajā jautājumā noderētu racionālākas un skaidrākas debates. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka nedrīkst pieļaut sabiedrības savstarpēju sanaidošanu:
“Sabiedrībā diemžēl parādās arī tāds naidīgums vai naidīguma elementi. Draudi konkrētiem cilvēkiem, draudi par konkrētiem lēmumiem. Un tas ir bīstams simptoms.
Manuprāt, būtu jādomā, kā deeskalēt situāciju. Mēs esam Latvijas sabiedrība. Mums ir svarīgi savā starpā sarunāties.
Mums ir jābūt stiprai sabiedrībai. Stambulas konvencija ir tikai viens šaurs jautājums, kur mūsu viedokļi atšķiras, kur mēs varbūt esam idejiskie pretinieki kādā vienā noteiktā lietā, bet pilnīgi skaidrs mums ir ienaidnieks, un tas ir aiz Latvijas robežām.”
Tagad Mūrniece aicināja meklēt jaunus saprašanās tiltus sabiedrībā.
Šlesers aicina prezidentu sasaukt Drošības padomes sēdi
Partijas “Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa pēc tikšanās izteicās kodolīgi, uzsverot, ka bijusi “ļoti cieņpilna saruna, kurā uzklausīti visu aicināto viedokļi”, un piebilda, ka jāgaida, kāds būs prezidenta lēmums:
“Mūsu frakcijas, “Latvijas pirmajā vietā”, balsojums noteikti neatšķirsies.
Ko darīs citi deputāti, man šobrīd ir grūti prognozēt, jo bija arī pietiekami liels skaits deputātu, kuri nebalsoja vispār.”
Saeimas deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”)
Foto: LETA, Ieva Leiniša
Tikmēr partijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers ir nosūtījis vēstuli Valsts prezidentam “par pieaugošām politiskās agresijas un naida izpausmēm Latvijas sabiedrībā, kuras tiek uzkurinātas no valdības un sabiedriskajiem medijiem”.
Vēstulē Šlesers pauž satraukumu par to, ka, ņemot vērā notikumus un publisko retoriku pēc Stambulas konvencijas denonsēšanas Saeimā, ir pamats uzskatīt, ka jau kādu laiku atsevišķu valdošo politisko partiju, tostarp premjeres Evikas Siliņas pārstāvētās partijas “Jaunā Vienotība” un aizsardzības ministra Andra Sprūda pārstāvētās partijas “Progresīvie” rīcība un publiskā retorika veicina politiskās situācijas saasināšanos un sabiedrības polarizāciju Latvijā.
Šlesers aicina Valsts prezidentu tuvākajā laikā sasaukt Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdi, kurā tiktu izvērtēta arvien pieaugošā sabiedrības konfrontācija un tās tendence pāraugt politiskās vardarbības izpausmēs.
Šlesers norādījis, ka 29. oktobra protesta laikā “tā dalībnieki veica organizētu iebiedēšanas aktu pie partijas ’”Latvijas pirmajā vietā” biroja Rīgā, kur tika izlikti dažādi transparenti un plakāti ar aizvainojošiem uzrakstiem par partiju un partijas līderi”. Par notikušo Šlesers esot vērsies tiesībsargājošajās iestādēs.
“Saeimā ievēlētām partijām kopā ar Valsts prezidentu ir nepieciešams meklēt kopīgus risinājumus un kopsaucējus, lai mazinātu spriedzi un atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām, iekams situācija kļūst nekontrolējama,” vēstulē prezidentam pauda Šlesers.
“Jaunā Vienotība” tic, ka politiķi balsojumu varētu mainīt
“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics nepiekrita apgalvojumam, ka Latvijas sabiedrība būtu sašķelta. Viņš uzsvēra, ka, par spīti populistisku spēku centieniem to šķelt, noticis pretējais – sabiedrība ir saliedētāka nekā jebkad. Cilvēki aktīvi iesaistās, piedalās akcijās, paraksta iniciatīvu “Manabalss.lv”, aicinot Valsts prezidentu neizsludināt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas un iestājas par Latvijas palikšanu tajā:
“Un man tiešām ir ticība, redzot, ka jau vairāki deputāti, tostarp publiski sociālajos tīklos, kas līdz šim ir balsojuši par [izstāšanos no Stambulas konvencijas], jau izskatās, ka sāk mainīt domas.
Un tieši tādēļ, manuprāt, ir nepareizi atsevišķiem politiķiem šobrīd, es domāju no Šlesera frakcijas, sākt pārmest pilsoniskajai sabiedrībai to, ka viņi pauž savu viedokli, ka mēs gribam palikt Eiropas telpā.
Un es tiešām gribu pateikt šobrīd visu cieņu Mārim Sprindžukam. Par spīti savai politiskajai piederībai, viņš bija gatavs publiski paust, ka šāds “Apvienotā saraksta” lēmums ir kļūdains, bet, kā arī viņš teica – ir iespēja to pārskatīt.”
Rīgas vicemērs Sprindžuks sociālajā vietnē “Threads” publicējis video, kurā spriež, ka “Apvienotais saraksts” pieļāvis kļūdu, balsojot par izstāšanos.
Arī Šuvajevs novērojis izmaiņas deputātu nostājā
“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs vērtēja – ja Latvijā ir notikusi sabiedrības šķelšanās, tad tas ir noticis to četru partiju dēļ, no kurām nāca iniciatīva par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, proti, “Latvijas pirmajā vietā”, Nacionālās apvienības, “Apvienotā saraksta” un Zaļo un Zemnieku savienības, kas ieceri atbalstīja:
“Manuprāt, neviens nav gaidījis šāda veida sabiedrības mobilizāciju un spiedienu tomēr, kas ir parādījies pēdējo dienu laikā. Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka tas ietekmē deputātus, gan protests pagājušajā trešdienā pie Saeimas, gan plānotais protests šo ceturtdien neapšaubāmi ietekmēs to, kā deputāti lemj.
Jau piektdien privātās sarunās man atsevišķi deputāti norādīja uz to, ka atkārtotā balsojumā viņi vai nu nepiedalīsies, vai arī neatbalstīs to.”
Šuvajevs gan neminēja konkrētas partijas, no kurām deputāti pauduši bažas par savu balsojumu par izstāšanos no konvencijas, tomēr piebilda, ka nav pārsteigums par Sprindžuka paziņojumu un ka viņš nav vienīgais no partijas, kurš tā domājot.
Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (“Progresīvie”)
Foto: LETA, Ieva Leiniša
NVO norāda uz sasteigtu lēmumu
Biedrības “Centrs “Marta”” vadītāja Iluta Lāce pauda cerību, ka atsevišķu partiju deputāti vēl mainīs savas domas:
“Šis process, kas sākās Saeimā nepilna mēneša laikā, kur mēs esam nonākuši, tas bija, neieklausoties – neieklausoties pilsoniskajā sabiedrībā, neieklausoties tajās organizācijās, kas strādā ar cietušo aizsardzību. Tas viss bija tā ļoti ātri un apklusinot, nedodot iespēju sniegt kvalitatīvu analīzi un izteikties.”
Arī Latvijas Studentu apvienības pārstāvis uzsvēra, ka, salīdzinot ar diskusijām Saeimā, tostarp Ārlietu komisijā, šodienas kopīgā tikšanās bijusi kvalitatīva.
Ņemot vērā šīs dienas tikšanos Rīgas pilī, šodien tika atcelta iknedēļas koalīcijas sanāksme.
ZZS iestājas par jauna nacionāla līmeņa likumprojekta izstrādi
Tikmēr Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde paudusi atbalstu labklājības ministra Reiņa Uzulnieka (ZZS) iniciatīvai nekavējoties pildīt Saeimas 16. oktobra lēmumu un organizēt visaptveroša Vardarbības pret sievietēm, bērniem un vardarbības ģimenē, kā arī vispārējas vardarbības novēršanas un izskaušanas likumprojekta izstrādi.
Saeimā 16. oktobrī ar 56 balsīm “par” un astoņām “pret” atbalstīja opozīcijas partiju un ZZS deputātu virzīto deklarāciju “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu”, kas paredz jaunu likumu vardarbības izskaušanai.
Uzulnieks informējis ZZS valdi, ka veidos plašu darba grupu likumprojekta izstrādei, iesaistot nevalstiskās organizācijas un ekspertus. Līdz 2026. gada 1. martam likumprojekts valdībai ir jāiesniedz Saeimai.
KONTEKSTS:
Ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeima pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Tas notika steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai – vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Sieviešu tiesību aizsardzības organizācija, centrs Marta” un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. To parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku.
Ar šādu aicinājumu pie Valsts prezidenta vērsusies arī “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcija.
Tikmēr Rinkēvičs norādījis, ka rūpīgi izvērtēs Saeimas pieņemto likumu par izstāšanos no konvencijas, “ņemot vērā valstiskus un juridiskus, nevis ideoloģiskus vai politiskus apsvērumus”.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.