Tieši pirms trim gadiem – 2022. gada novembrī – Ukrainas bruņotie spēki padzina krievu okupantus no Hersonas pilsētas. Tomēr divas trešdaļas Hersonas apgabala joprojām ir ienaidnieka okupētas, dronu un raķešu apšaudes pilsētā ir ikdiena. Kā atjaunot dzīvi pilsētā pēc okupācijas, un kā vadīt ikdienu pastāvīgās briesmās? Lai dalītos ar savu pieredzi ar Latvijas amatpersonām, Rīgā pirmdien bija ieradies Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.
Simboliski, ka vizīti Latvijā Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs sāka ar Okupācijas muzeja apmeklējumu. Pēc muzeja apmeklējuma Prokudins atzina, ka abu valstu vēsturiskajās attiecībās ar agresorvalsti Krieviju ir daudz traģisku līdzību – mierīgo iedzīvotāju nogalināšana, nolaupīšana, deportēšana, spīdzināšana, kā arī propogandas troksnis un viltus vēlēšanas, lai piesegtu okupācijas zvērības.
Hersonas pārstāvji Rīgā dalās ar izdzīvošanas pieredzi kara laikā
Foto: Ģirts Zvirbulis / Latvijas Televīzija
Hersonas pārstāvji Rīgā dalās ar izdzīvošanas pieredzi kara laikā
Foto: Ģirts Zvirbulis / Latvijas Televīzija
Hersonas pārstāvji Rīgā dalās ar izdzīvošanas pieredzi kara laikā
Foto: Ģirts Zvirbulis / Latvijas Televīzija
Hersonas pārstāvji Rīgā dalās ar izdzīvošanas pieredzi kara laikā
Foto: Ģirts Zvirbulis / Latvijas Televīzija
“Pēc tā, ko šeit šodien redzēju, varu teikt – pēdējo 80–85 gadu laikā Krievijas izmantotājās metodēs nekas nav mainījies. Mūsu apgabals bija pilnībā okupēts, vēlāk daļēji deokupēts. Tas, ko mēs šajā laikā piedzīvojām, precīzi sasaucas ar jūsu tautas likteni, par ko stāsta šis muzejs,” sacīja Prokudins.
Līdzības ir ne vien ciešanās, bet arī sīvā pretošanās garā un vēlmē turpināt mierīgu dzīvi par spīti briesmām. Tādēļ Hersonas militārās administrācijas pārstāvji ar Rīgas domes un citu Latvijas pašvaldību pārstāvjiem dalījās pieredzē, kā nodrošināt iedzīvotājiem ikdienas pakalpojumus militāru briesmu apstākļos.
“Tas ir svarīgi, lai mēs būtu gatavi jebkuriem, arī trakākajiem scenārijiem. Tas, ko viņi nožēlo, – ka pirmo gadu bija ļoti lielā panikā un izmisumā, jo nezināja, kā visu to procesu savākt un noturēt,” norādīja Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns (“Apvienotais saraksts”).
Tagad ukraiņi guvuši smagu un asiņainu pieredzi, un diez vai kāds labāk par piefrontes pilsētām zina, kā pastāvīgu apšaužu situācijā nodrošināt iedzīvotājiem elektrību un siltumu, medicīnisko aprūpi, iespēju bērniem izglītoties un citas ikdienas dzīves vajadzības. Un gatavi ar šīm zināšanām dalīties.
“Pateicoties latviešu tautai, kas mums palīdz jau no pirmajām kara dienām, mēs Hersonas apgabalā patiešām saņemam un novērtējam jūsu palīdzību. Liels paldies, mēs zinām, ka neesam pamesti vieni. Mūsu vizītes mērķis ir dot Latvijai kaut ko pretī par jūsu milzīgo palīdzību. Dalīties zināšanās, ko mēs esam ieguvuši caur ciešanām, nāvēm un teritorijas zaudējumiem.
Tā nav teorija, bet reālās dzīves pieredze, ko esam ieguvuši caur sāpēm un draugu zaudēšanu. Toties tagad mums ir ceļakarte, ar ko mēs tagad varam dalīties,” uzsvēra Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs.
Otrdien ar šo ceļakarti Hersonas pārstāvji dalīsies arī parlamentārā līmenī, tiekoties ar Saeimas Aizsardzības komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputātiem.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu