ASV lielāko pilsētu Ņujorku dažkārt sauc par pasaules galvaspilsētu. Pamatoti sauc, jo Ņujorka ir ne tikai pasaules finanšu centrs, bet arī vieta, kur dzimst jauni globālie jēdzieni, paraugi, tendences. Ja arī tie dzimst kaut kur citur, tad konsolidējas un iegūst globālo spēku tieši tur.
No šī aspekta ārkārtīgi nozīmīgas ir šodien Ņujorkā notiekošās pilsētas mēra vēlēšanas, kurās par favorītu tiek uzskatīts 34 gadus vecais Ugandā dzimušais sociālists, Demokrātu partiju pārstāvošais Zohrans Mamdani. Visās aptaujās viņš pārliecinoši uzvar, tāpēc diezgan droši var teikt, ka tieši Mamdani būs nākamais Ņujorkas mērs.
Mamdani uzvara (vai arī negaidīts zaudējums) būs svarīga ne tikai pašiem ņujorkiešiem, bet arī visām ASV un līdz ar to arī visai pasaulei. Tātad arī mums. Ar ko tieši? Ar divām lietām.
Pirmkārt, ar to, cik lielā mērā kreisi radikāli uzskati šobrīd ir nozīmīgi ASV lielākajā pilsētā un nosacītajā pasaules galvaspilsētā un kādas būs šīs uzvaras sekas. Gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Otrkārt, ar to, kā šīs vēlēšanas (īpaši ja sociālists Mamdani uzvarēs) ietekmēs ASV politiku nacionālā līmenī. Citiem vārdiem, kāda būs šīs uzvaras ietekme uz nākamā gada vidustermiņa vēlēšanām ASV Kongresā un uz 2028. gada ASV prezidenta vēlēšanām. Līdz ar to – kāds būs ASV turpmākās attīstības virziens?
Izglītotais musulmanis
Vispirms daži vārdi par pašu Mamdani. Viņš dzimis 1991. gadā Ugandas galvaspilsētā Kampalā, inteliģentā musulmaņu, zinātnieka un kinorežisores ģimenē, kura emigrēja uz Dienvidāfriku, kad Zohranam bija pieci gadi. Pēc diviem gadiem ģimene pārcēlās uz ASV, uz Ņujorku. Var teikt, ka visu apzinīgo mūžu Mamdani ir nodzīvojis Ņujorkā, kur uzaudzis, iesakņojoties vietējā politiskajā kultūrā.
2020. gadā 29 gadu vecumā Mamdani tika ievēlēts Ņujorkas pavalsts asamblejā no Demokrātu partijas un atkārtoti pārvēlēts 2022. un 2024. gadā. Galvenais uzsvars, uz ko liek Mamdani cīņā par mēra amatu, ir dzīves dārdzības samazināšana (vai vismaz pieauguma tempu samazināšana) Ņujorkā.
Šīs programmas centrā ir īres maksas iesaldēšana atsevišķām mājokļu grupām (ne visām); bezmaksas autobusi un speciāli valsts pārtikas veikali maznodrošinātajiem; plaši izvērsta bērnu aprūpes centru (bērnudārzu) attīstība un minimālās algas pacelšana līdz 30 ASV dolāriem stundā. Līdzekļus šīm reformām Mamdani plāno iegūt, paaugstinot nodokļus Ņujorkas turīgākajiem iedzīvotājiem.
Lūk, kā Mamdani priekšvēlēšanu mītiņu apraksta “The Washington Post”:
“Mamdani stāv 13 000 cilvēku liela savu atbalstītāju pūļa priekšā un tos iedrošina, sakot: “Ļausim mūsu vārdiem izskanēt tik skaļi, lai tos skaidri un nepārprotami izdzird [mana konkurenta] Endrū Kuomo lelles raustītājs Baltajā namā.”
“Mēs visi kopā Ņujorkā,” mikrofonā skaļi sauc Mamdani, “iesaldēsim…”
“Īri,” tūkstošgalvainais pūlis korī kliedz pretī.
“Mēs visi kopā Ņujorkā padarīsim autobusus ātrus un…”
“Par brīvu.”
“Mēs visi kopā Ņujorkā ieviesīsim vispārējo…”
“Bērnu aprūpi.”
“Un kā mēs par to maksāsim?”
“Uzliekot nodokļus bagātniekiem,” pūlis rēc.
Mamdani atbalsta Demokrātu partijas kreisais spārns ar Bērniju Sandersu un Aleksandriju Okasio-Kortesu priekšgalā. Viņu atbalsta arī pašreizējie demokrātu līderi – Ņujorkas pavalsts gubernatore Ketija Houkela un Kongresa Pārstāvju palātas mazākuma līderis Hakīms Džefrīss. Tiesa, vecie demokrātu līderi, tādi kā Hilarija Klintone, nekādi nevar dabūt pār lūpām atbalsta vārdus tik klajam sociālistam.
Trampa/Mamdani saspēle
Ņujorkas vēlēšanu rezultātus ar dalītām jūtām gaida arī Republikāņu partija un ASV prezidents Donalds Tramps. Kāpēc ar dalītām? Republikāņu kandidātam uz Ņujorkas mēra amatu Kērtisam Slivam nav ne mazāko izredžu šajās vēlēšanās uzvarēt. Viņš pat nav galvenais Mamdani konkurents šajās vēlēšanās (aptaujās 14-19%).
Galvenais konkurents ir neatkarīgais kandidāts, bijušais Ņujorkas pavalsts gubernators (no Demokrātu partijas) Endrū Kuomo (31-34%), kurš atkāpās no amata 2021. gadā pēc vairākkārtējiem pārmetumiem par seksuālo uzmākšanos. Lai arī nekādas krimināltiesiskās sekas šie apvainojumi neradīja, priekšstats par Kuomo kā par vīrieti, kuram saskarsmē ar padotajām ir grūtības apvaldīt savas seksuālās tieksmes, nostiprinājās.
Līdz ar to republikāņiem šajās vēlēšanās nekas nespīd, bet šo vēlēšanu rezultāti tiem var būt stipri nozīmīgi nākamajās vēlēšanās. Jau tagad politiskie novērotāji prognozē, ka republikāņi atsevišķus īpaši radikālus Mamdani izteikumus plaši izmantos nākamgad paredzētajās vidustermiņa vēlēšanās, kad tiks pārvēlēta visa Kongresa Pārstāvju palāta un trešdaļa Senāta. “The Washington Post” gaidāmajām Ņujorkas mēra vēlēšanām veltītajam rakstam uzlikuši virsrakstu: “Tramps un Mamdani – vislabākie ienaidnieki, kuri nevar vien beigt runāt viens par otru”.
Tramps Mamdani piesauc vietā un nevietā. Viņš viņu dēvē par “briesmīgu”, “šausmīgu” un “pilnīgi traku”, kuru varbūt pat derētu arestēt. Sociālajos medijos un publiskos komentāros Tramps ir draudējis, ka, kļūstot par Ņujorkas mēru, Mamdani saskaršoties ar “tādām problēmām no Vašingtonas puses, ar kādām nevienam mēram līdz šim nav nācies saskarties mūsu kādreiz diženās pilsētas vēsturē”.
Atcerēsimies, ka arī pats Tramps ir ņujorkietis. Viņš uzstāj, ka Ņujorka nesaņems nekādu federālo finanšu atbalstu, lai izpildītu “Mamdani komunistiskos viltus solījumus”.
Daudzi labēji noskaņoti republikāņi cer, ka Mamdani reformas Ņujorkā izgāzīsies un ar viņu kā ar bubuli – sociālists, musulmanis – varēs biedēt konservatīvos amerikāņus svārstīgajos vēlēšanu apgabalos. Tramps Mamdani nesauc citādi kā vien par komunistu un “vienu no labākajām lietām, kas jebkad notikusi ar mūsu diženo Republikāņu partiju”. Respektīvi, pateicoties tādiem “komunistiem” kā Mamdani, Republikāņu partijai vairs nebūs konkurentu. Viss jau būtu labi, taču ir tikai viena nianse. Nav teikts, ka Mamdani reformas izgāzīsies. To šobrīd pateikt nevar neviens.
Kreisais radikālisms var noplakt
Mamdani jau ir atkāpies no daudziem agrāk izteiktiem radikāliem priekšlikumiem. Piemēram, no finansējuma samazināšanas policijai, par ko Mamdani runāja vēl nesen. Vēl vairāk, Mamdani ir apsolījis atstāt amatā pašreizējo Ņujorkas policijas departamenta vadītāju Džesiku Tišu, kura iestājas tieši par policistu skaita palielināšanu un stingrākas kārtības iedzīvināšanu Ņujorkā, īpaši tās nelabvēlīgākajos rajonos.
Kopš Tiša pagājušā gada novembrī kļuva par Ņujorkas policijas komisāri, šaujamieroču lietošanas skaits Ņujorkā samazinājās līdz rekordzemam līmenim. Slepkavību skaits 2025. gada pirmajā pusgadā samazinājies par 23%. Samazinājies arī zādzību skaits, īpaši veikalu zādzības. Vairāk nekā 2000 policistu nosūtīti patrulēt augsta noziedzības līmeņa rajonos, un ieviestas jaunas izlūkošanas tehnoloģijas, lai atklātu bandu tīklus.
Taču, kā raksta “The Wall Street Journal”, Mamdani un Tišas redzējumi par policijas attīstību (spriežot pēc agrākajiem Mamdani izteikumiem) ir tik atšķirīgi, ka nav teikts, ka Tiša pieņems šo piedāvājumu. Arī pats Mamdani atzīst, ka abi nekad nav tikušies un tālākās sadarbības iespējas pārrunājuši.
Ja Mamdani patiešām kļūs par pirmo Ņujorkas mēru musulmani, kurš turklāt ir vēl sociālists, tad tas patiešām būs liels pavērsiens ASV politikā. Nav šaubu, ka tas vēl jo vairāk polarizēs jau tā sašķelto ASV sabiedrību. Tālākā notikumu attīstība ir grūti prognozējama. Tāpēc vēl jo interesantāka. Lai arī riskantāka. Ne tikai Ņujorkai un ASV, bet arī visai pasaulei.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā