Latvijai un Rīgai ir ļoti vajadzīga lidosta “Rīga” kā viens no nedaudzajiem apliecinājumiem, ka Rīga nav nomale, bet centrs – gaisa satiksmes centrs.
Lidosta “Rīga” nolēmusi aizvietot savu 2012.-2036. gada attīstības plānu ar dižākiem plāniem 2025. – 2050. gadam un ieskatu vēl tālākā nākotnē. Plāns tādā gatavības pakāpē, lai varētu sākt tā sabiedrisko apspriešanu. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes notiks 12. novembrī Mārupes Mūzikas un mākslas skolā, 13. novembrī Babītes vidusskolā un 19. novembrī Imantas apkaimes iedzīvotāju centrā klātienē ar iespēju piedalīties arī tiešsaistē. Plāna piedāvāšanu sabiedrībai lidosta iesāka, pieņemot laba vēlējumus no Satiksmes ministrijas un no Mārupes un Rīgas pašvaldībām. Lidosta apņēmusies kļūt par “par modernu mobilitātes centru, kur vienkopus satiksies gaisa, dzelzceļa un autotransports. Termināļa paplašināšana un jaunā dienvidu piestātne nodrošināšot ātrāku un ērtāku pasažieru apkalpošanu, plašākas telpas, skaidru navigāciju un pieejamību, tostarp personām ar īpašām vajadzībām”. Tas par lidostu no pasažieru skatpunkta, bet šādu solījumu izpildei jāizdara vēl daudz kas tāds, ko pasažieru neredzēs un nezinās. Tas attiecas uz dažādu aviācijas pakalpojumu zonu attīstību, veidojot specializētas un pielāgotas teritorijas kravu apkalpošanai, lidaparātu tehniskajai apkopei, biznesa un vispārējai aviācijai; uzbūvējot jaunus manevrēšanas ceļus lidmašīnām, uzstādot jaudīgas iekārtas lidmašīnu apstrādei pret apledošanu utt.
Ko paredzēja un kā tik pildīts esošais plāns
Pašreizējais lidostas attīstības plāns pēc nosaukuma attiecināts uz 2012.-2036. gadu. Tā sastādīšanas sākumu lidosta pieteica 2011. gadā, bet līdz plāna apstiprināšanai lidostas valde tika tikai 2014. gada jūnijā. Tāpat kā tagad, arī toreiz plāna pieņemšana prasīja tā sabiedrisko apspriešanu, bet ar publiski zināmiem tračiem šī apspriešana toreiz neizcēlās. Tas laiks palicis lidostas vēsturē ar valsts uzņēmuma vadītāju maiņas karuseli atbilstoši tam, kā mainījās Valda Dombrovska valdībā pārstāvētās partijas.
2014. gada vasarā apstiprinātais plāns paredzēja divus variantus lidostā apkalpoto pasažieru skaita pieaugumam līdz 2036. gadam. Pieticīgākajā versijā lidosta paliktu par reģionālo tranzīta centru ar 9,9 miljoniem pasažieru gadā. Ja Rīgai izdotos kļūt par Eirāzijas transporta centru, tad pasažieru skaits sasniegtu 13,8 miljonus.
Bija brīdis, kad plāna izpilde šķita jau kā ar roku sasniedzama. 2019. gadā pasažieru skaits pieauga par 0,7 miljoniem un sasniedza 7,8 miljonus, taču Covid-19 dēļ 2020. gadā caur lidostu paspēja jeb drīkstēja iziet tikai divi miljoni pasažieru. Pašreiz lidosta tēmē uz 2019. gada pasažieru kopskaita atgūšanu, bet ar piebildi par to, ka tranzītpažieru skaita atgūšana prasa vairāk nekā tikai apturēt kara darbību Ukrainā. Tā prasa oficiāli noslēgtu mieru, kas ļautu Rīgā apkalpot pasažierus arī no Krievijas.
Pārskata periodā kopš 2012. gada parādījās un pazuda plāni, ka lidostā apgrozījušos cilvēku skaitu kāpinās lidostas iekļaušana “Rail Baltica” dzelzceļa līnijā. Visoptimistiskākajās versijās “Rail Baltica” staciju lidostā vajadzēja atklāt šogad vai vismaz nākamgad. Realitātē tas notiks, ja vispār notiks, pēc gadiem desmit. “Neviens to precīzi nepateiks,” atzina Lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa (attēlā).
Kopš 2012. gada notikušās pārgrozības tagad iekļautas nākamajā lidostas attīstības plānā. Tajā saglabāts optimistisks skatījums uz lidostas izaugsmi, bet iestrādātas arī atrunas plānā uzskaitīto lidostas paplašināšanas un modernizācijas projektu uzsākšanai tikai tad, kad vai nu pasažieru skaita pieaugums signalizēs par projekta atmaksāšanos, vai arī valsts lidostai dos uzdevumus ārpus tīri saimnieciskās darbības.
Cik daudz naudas lidostā apgrozās un cik vēl vajag
L. Odiņa pastāstīja, ka lidosta gadā apgroza apmēram 72 miljonus eiro, no kuriem trīs miljonus var iegrāmatot kā peļņu. Ja visi attīstības plāni tiktu izpildīti, tad tajos līdz 2050. gadam jāiegulda pusmiljards eiro tagadējās cenās. Vēl 300 miljoni eiro vajadzīgi, lai ar ēku un iekārtu remontu un nomaiņu uzturētu lidostas tagadējo jaudu. Ja lidostai būtu vajadzīgs vēl otrs skrejceļš, kur lidmašīnām pacelties un nolaisties, tad tā izmaksas būtu 250 miljoni eiro. Tikai pasažieru pārvadājumiem šāds skrejceļš “Rīgai” līdz 2050. gadam nebūtu vajadzīgs, bet L. Odiņa minēja šādu skrejceļu kā piemēru, kas valstij lidostā varbūt būs vajadzīgs.
Attīstība plāna projektā lidosta uzslavē sevi, ka līdz šim ir spējusi aviokompānijām piedāvāt vienus no zemākajiem lidostu tarifiem Eiropā un tas ir viens no iemesliem pasažieru skaita pieaugumam. Apkalpoto pasažieru skaitam vajadzētu pieaugt no 7,1 miljona šogad līdz 16 miljoniem 2050.gadā. Ja veiksies ļoti labi, tad varētu būt 17,4 miljoni, bet varbūt būs jāiztiek ar tikai 15 miljoniem. Aprēķini derīgi tad, ja izaugsmi neizjauks tādi neparedzami apstākļi kā iepriekš Covid-19 un netālu no Latvijas notiekošais karš.
Jaunais plāns negarantē, ka ar šādu pasažieru skaita pieaugumu pietiks, lai atbilstoši pašreizējiem tarifiem nodrošinātu pietiekamu finansējumu nākamajiem projektiem. Atliks vai nu celt tarifus, vai izdomāt jaunus ieņēmumu gūšanas veidus.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs (attēlā) slavēja lidostu par tās spēju valsts budžetu līdz šim neapgrūtināt, ar ko lidosta atšķiras no citiem Satiksmes ministrijas pārziņā esošiem uzņēmumiem. Valsts lidostu atbalstījusi un atbalsta, novirzot tai ES palīdzības fondu naudu.
Pašlaik lidostas īpašumā nodoti 636 hektāri zemes, bet lidostas attīstības plānā rezervēti 1 906 hektāri. Jaunajā plānā lidosta būtu ar mieru rezervētās zemes platību samazināt līdz 1 803 hektāriem, bet par to vēlētos raitāku procedūru, kā pārvērst rezervēto zemi par lidostas zemi, kad tā patiešām būs vajadzīga lidostas projektu izpildei.
Viena no vajadzībām, ko apmierinās jaunā plāna radīšana, ir arī “zaļās ilgtspējas” un visu citu šā virziena terminu iestrādāšana plānā, jo tā taču norma Eiropas Savienības un banku finansējuma saņemšanai. Pēc terminu ierakstīšanas dokumentā jānotiek arī reālai atjaunojamās enerģijas ražošanai un izmantošanai, elektro un ūdeņraža dzinēju ieviešanai.
Vēl viens tēma jaunajā plānā ir lidostas pilsētas “RIX Airport City” attīstība. Ap lidostu tikšot radīta daudzfunkcionāla biznesa, loģistikas un pakalpojumu vide ar birojiem, viesnīcām, atpūtas un izklaides iespējām, kas veicinās uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti reģionā.
Visu pareizo vārdu – ļoti daudzu svešvārdu – salikšanai vajadzīgajās vietās lidosta “Rīga” bija nolīgusi Spānijas aviācijas inženierijas uzņēmumu “Ineco”.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā