Pārmērīga cukura lietošana bojā cilvēku veselību, tā ir liela Latvijas sabiedrības problēma. Jaunumi šajā jomā divi – kāda grāmata, kas ir pamodinājusi daudzus arī Latvijā mazināt cukura atkarību, kā arī Veselības ministrijas plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai. Latvijas Televīzijas raidījums “Aizlietais paņēmiens” skaidroja, kā darbojas populārajā grāmatā dotie padomi un kāda varētu būt valsts rīcība, lai mazinātu lielo cukura patēriņu.
“Glikozes dieviete” atteikšanos no cukura ieceļ jaunā spozmē
Francūziete Džesija Inčauspē no matemātiķes un bioķīmiķes dažu gadu laikā ir kļuvusi par “Instagram” zvaigzni ar teju 6 miljoniem sekotāju, kura sevi dēvē par glikozes dievieti. Inčauspē šobrīd ir 33 gadi. Viņa ir uzrakstījusi divas ļoti pieprasītas grāmatas – “Glikozes revolūcija” un “Glikozes dievietes metodes”, kas ir pieprasītas gan ASV, gan Latvijā. Šo panākumu atslēga ir viņas mācība, kā izlīdzināt glikozes līkni, kas uzlabo veselību un pašsajūtu. Pasaulē pazīstami sekotāji viņas idejām ir aktieris Orlando Blūms, arī amerikāņu kalna slēpotāja Lindsija Vona, bet Latvijā viena no redzamākajām ir viņas izdevēja latviski – izdevniecības “Zvaigzne ABC” saimniece Vija Kilbloka.
Inčauspē sākusi ar bakalaura grādu matemātikā, tad ieguvusi maģistra grādu bioķīmijā Džordžtaunas universitātē Vašingtonā, tad strādājusi par datu analītiķi Silīcijas ielejas uzņēmumā “23andMe”. Strādājot šajā uzņēmumā, viņa pieteikusies kādā projektā, kas ar īpašas ierīces palīdzību mēra cilvēka glikozes līmeni asinīs ar ķermenī iedurtu sīku adatiņu. Viņa pieteikusies, jo paralēli mācībām ilgstoši risinājha veselības problēmas pēc muguras traumas, ko bija guvusi, lecot ūdenskritumā Havaju salās. Šajā projektā viņa mērīja un novēroja, kas mainās atkarībā no tā, ko viņa ēd. Vēlāk, balstoties uz saviem novērojumiem un zinātniskām atziņām par glikozes ietekmi uz organismu, viņa sāka ar tiem dalīties publiski, definēja 10 veidus jeb, kā viņa tos sauc, trikus, kā mazināt kāri pēc cukura.
Par Inčauspē raksta ietekmīgie laikraksti “The Wall Street Journal” un “The Washington Post”, izceļot viņas meistarību pasniegt informāciju un veidot savu zīmolu. Tomēr interviju “Aizliegtajam paņēmienam” autore atteica.
Autores galvenā ideja ir vienkārša – cilvēkam cukuru vajag enerģijai, bet, ēdot produktus ar augstu cukura daudzumu vienus pašus vai tukšā dūšā, tie organismā izraisa glikozes līmeņa strauju kāpumu, kas, strauji krītot, izraisa nogurumu un velmi atkal ātri un daudz uzņemt cukuru.
No pārmērīgas cukura lietošanas var rasties insulīna rezistence, organisms vairs nespēj pats nogādāt cukuru šūnās, kas var novest pie 2. līmeņa cukura diabēta, pieaug liekais svars, kā arī attīstās sirds un asinsvadu slimības. Lai tā nenotiktu, Inčauspē popularizē 10 trikus, lai mazinātu glikozes svārstības:
- ēst pareizā secībā;
- sākt ar dārzeņiem – ēst sākt ar šķiedrvielām, kas palēnina ogļhidrātu uzsūkšanos, tādā veidā arī palēninot glikozes un insulīna kāpumu, pēc dārzeņiem vai salātiem iesaka ēst olbaltumvielas, olas, gaļu, un tikai pēc tam ogļhidrātus, kas nozīmē cukurus pašās beigās;
- pārtraukt skaitīt kalorijas;
- nesākt rītu ar saldām brokastīm;
- visi cukuri ir vienādi – cukurs ir ne tikai konfektēs, bet arī augļos un ogās;
- našķu vietā izvēlēties desertu – nevis šokolādes batoniņš starp ēdienreizēm, bet labāk kafijas krēms pēc pamatēdiena;
- pirms ēšanas lietot etiķi, kas palēninot cukura uzsūkšanos asinīs;
- pēc ēšanas izkustēties;
- ja našķējas, tad labāk ar sāļiem nasķiem;
- “uzvilkt ko mugurā” ogļhidrātiem – ja gribas saldumu, tad pirms tam labāk apēst kaut ko no šķiedrvielām.
Daļa cilvēku Latvijā grāmatas sniegtajiem ēšanas padomiem dzied slavas dziesmas
Grāmata “Glikozes revolūcija” latviski Latvijas apritē ir jau gandrīz gadu. Izdevniecības norādīja, ka tikpat ilgu laiku tā allaž ir arī grāmatu topā, bijuši jau vairāki tās metieni, šobrīd kopējā tās tirāža jau pārsniedz 20 000. Papildus tam internetā un sociālajos medijos ir dažādas domubiedru grupas, kas, grāmatas iedvesmotas, apvieno cilvēkus un mudina viņus gan ievērot veselīgu uzturu, gan sekot grāmatas ieteikumiem.
Arī “Aizliegtais paņēmiens” sociālajos medijos jautāja cilvēkiem – kāda ir viņu pieredze ar “Glikozes revolūciju”. Cilvēki dalījās:
Menarda: “Grāmatu aizņēmos, un Briseles brīvdienās martā no tās izlobīju sev derīgo. Joprojām veiksmīgi pielietoju. Ar etiķi gan nedraudzējos. Maija vidū savos 60 nemanāmi biju atgriezusies tikpat kā jaunības svarā 54,4. Jūtos lieliski!”
Indra: “Izlasīju grāmatu 3 mēnešus atpakaļ.. Diemžēl svars nesamazinājās bet ievērojot principus ēst vispirms salātus (..) Varu izturēt bez bada sajūtas līdz nākamajai ēdienreizei 4-6 h. Agrāk, pirms grāmatas izlasīšanas vajadzēja ēst ik 1,5-2h. Pa dienu ir vairāk arī enerģijas.”
Sanita: “Grāmatu nopirku, bet neizlasīju. Piesekoju Vija Kilbloka grupai, un esmu tikusi vaļā no liekajiem 7 kg, bija 84 kg, un tagad ir 77 kg. Vienīgais, no kā esmu atteikusies, tas ir cukurs. Visu pārējo turpinu ēst. Jā, ēdu secīgi, sākumā salāti, pēc tam gaļa, zivs u.t.t. un beigās, ja vieta vēl ir – seko rīsi, kartupeļi u.t.t. Tagad tā jau ir ikdiena.”
Santa: “Es arī dzīvoju pēc grāmatas principiem (izņemot etiķa dzērienu) pāris mēnešus. (..) Man viss darbojas – kāres pēc saldumiem nav, enerģija ir, jūtos labi, arī kg mazinās.”
Zane: “Pārsvarā man visu mūžu ir bijis tāds kā neliels virssvars un es neesmu bijusi nekad tā kā medicīniski klasificējama kā ar radipozitāti, bet tāds mērens virssvars. Man vairāk vai mazāk dzīves gaitā ir bijis nu ar lielāku vai mazāku tādu svariņu, Bet ir bijuši periodi, ka es esmu bijusi normālā svarā pēc ķermeņa masas indeksa. Es arī pamēģināju šo etiķa ūdens dzeršanu. Nomainīju viņu gan pēc kaut kāda brīža pret ābolu etiķi, bet es nejutu to efektu no tā etiķa. Es no viņu beigās atteicos, jo nu tik kuņģis sāka just to diskomfortu. Es viņu vairāk sāku lietot tajos salātos. Nevarēju saprast, kāpēc man neiet nost kā citiem. Bet tikko es izslēdzu tos ogļhidrātus, tad aizgāja. Un tad es sāku domāt, ka varbūt tās ir šīs te kaut kādas individuālās īpatnības, jo man arī ir hipotireoze. Man arī ir tas vecums, kad sievietes mēdz palikt mazliet apaļāks, tuvojoties menopauzei. (..) Man tiešām bija jāizslēdz pilnīgi nekāds kartupelis, rīsi, nekādi griķi, nekādas kvinojas, bulgura, makaroni, nekas, nekas nekas.”
Lai arī vairāki komentētāji sociālo mediju grupās piemin lieko kilogramu zaudēšana, pašā grāmatā “Glikozes revolūcija” tas ir kā sekundārs efekts. Grāmatā lielāks akcents ir uz labu pašsajūtu.
Eksperiments: Kā 10 ēšanas paradumu triki ietekmē glikozes svārstības?
Tomēr grāmatas popularitātes vilni Latvijā pavada pārsvarā slavas dziesmas. Vai tam ir pamats? To “Aizliegtais paņēmiens” pārbaudīja eksperimentā ar diviem kolēģiem.
Pirmais eksperimenta dalībnieks bija “Panorāmas” žurnālists un raidījuma “Slazds” veidotājs Dāvids Freidenfelds. Viņam ir mazliet liekais svars, pie pareizas ēšanas viņš ik pa laikam piedomā, ar sportu nodarbojas ne pārāk bieži – vasarā šad tad spēlē volejbolu, bet ziemā hokeju, ikdienā mazliet pakustēties liek suns. No saldumiem viņš spēj atteikties, ēd tos tikai dažreiz.
Otra eksperimenta dalībniece bija sieviete ar segvārdu Daiga. Viņai ir liekais svars, darbā bieži augsts stresa līmenis. Viņa mēdz našķoties ar saldumiem. Ikdienā Daiga sevi nodarbina ar dārza darbiem un dodas pastaigās.
Eksperimentā abi dalībnieki izmantoja nepārtrauktās glikozes monitoringa sistēmu – zem ādas ir maza sensora adata, kas piestiprināta raidītājam, kas datus palīdz nolasīt viedtālruņa lietotnē.
Pirmais kontroles mērījums notika brīdī, kad abi eksperimenta dalībnieki nemainīja ikdienas paradumus. Dāvidam glikozes līkne bija vienmērīgāka, savukārt Daigai ikdienā vērojami gan glikozes kritumi, gan kāpumi.
Nākamajā eksperimenta daļā abi dalībnieki ievēroja grāmatā minētos trikus. Dāvida glikozes līkne diži nemainījās, bet Daigas līkne kļuva ievērojami lēzenāka.
Citi uztura speciālisti krietni kritiskāki pret grāmatas padomiem
Ko par grāmatā iekļautajiem 10 trikiem saka citi uztura speciālisti? Viņu viedoklis ir kritiskāks. Galvenais secinājums – grāmatas padomos nav īsti nekā jauna.
Piemēram, kritisku recenziju grāmatai veltījusi uztura speciāliste, veselības centra “Vivendi” pārstāve Laila Siliņa, kura norādījusi, ka ar glikozes mērītājiem cilvēkiem nevajadzētu aizrauties, jo iegūtie dati nav pilnvērtīgi un ir sarežģīti rast kopsakarības. Tāpat viņa uzsvērusi, ka grāmatā iekļautie padomi ir tādi, kurus jau gadiem uzsvēruši citi uztura speciālisti, tikai tie ir iepakoti jaunā veidolā.
“Šīs grāmatas valoda, vārdu izvēle, kas man nesaistās ar tādām veselīgām attiecībām ar ēdienu un vispār savu ķermeni. (..) Maģija notiek ne tikai tāpēc, ka cilvēks sāk ar dārzeņiem, bet tāpēc, ka viņš beidzot ir sācis piedomāt par to, ka šie dārzeņi te ir. (..) Ja šeit ir puse dārzeņu, mēs gūstam pirmo sāta signālu no tā, ka kuņģis jau ir izstiepies. Dārzeņi un šķiedrvielas liek šim kuņģim arī ilgāk būt pilnam. Līdz ar to mēs ilgāk šo sātu izjūtam, ja tur vēl ir olbaltumvielas un foršs. Saliktie ogļhidrāti – ļoti labi, mums ir pilnvērtīga porcija. Tajā brīdī, kad cilvēks, piemēram, ir ļoti agresīvi piegājis ogļhidrātu izslēgšanai kaut kādā iespaidā vai vienkārši vēlas, piemēram, straujāk notievēt, viņš izdomā, ka pusdienās ēdīs tikai gaļu ar salātiem. Šī te cukura līkne šeit turpina slīdēt lejā. Te mēs esam kaut kādā bedrē. Šajā brīdī, kā es saku, viss ir slikti. Cilvēks ir, pirmkārt, izsalcis. Tajā brīdī negribas vairs ēst salātus ar gaļu. Tajā brīdī gribās kaut ko, kas ir maksimāli salds, sāļš, trekns, vēlams visus kopā. (..) Šis ir tas riska moments, kad cilvēks, piemēram, iemet mutē konču vai banānu pliku noēd,” stāstīja Siliņa.
Veci vai jauni triki, bet šādā veidā, iespējams, tie sabiedrībai kļuvuši pamanāmāki. Kopējie Latvijas rādītāji liecina, ka cukura patēriņš ir augsts.
Piemēram, kopējais Latvijas cukura patēriņš 2021. gadā bija apmeram 30 kilogrami gadā uz vienu iedzīvotāju, uz vienu cilvēku dienā tas sanāk apmēram 80 grami. Bet Pasaules veselības organizācijas ieteicamā deva – 25 līdz 30 grami dienā, ieskaitot arī augļu cukurus.
2024. gadā pētījumu centra SKDS veikta aptauja liecina, ka aptuveni 62% Latvijas iedzīvotāju nekādā veidā ikdienā savā uzturā neierobežo savu cukura patēriņu, 38% to dara, un tie pārsvarā ir cilvēki ar augstāko izglītību, ar augstākiem ienākumiem un rīdzinieki.
Savukārt saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem liekās ķermeņa masas izplatība Latvijā sasniedz 59,4%, kas ir būtiski augstāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (53%).
Un jo vecāks cilvēks, jo liekais svars kļūst izplatītāks. Piemēram, senioriem vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem liekā masa ir 75% iedzīvotāju, un pārsvarā sievietēm.
Un tikmēr Veselības ministrija norādījusi: “Aptaukošanās ir viens no galvenajiem sirds un asinsvadu, onkoloģisko un vielmaiņas slimību riska faktoriem, tā ietekmē arī reproduktīvo veselību un būtiski saīsina veselīgi nodzīvoto mūža ilgumu.”
Un problēmas šajā ziņā arī ar jauno paaudzi. Piemēram, dati par 15 gadīgiem Latvijas jauniešiem rāda, ka 2018. gadā liekais svars bija aptuveni 13% meiteņu un 19% zēnu, 2022. gadā – jau aptuveni 16% meiteņu un 23% zēnu.
Saeimas deputāti atbild – vai Latvijā nepieciešams konfekšu nodoklis?
Atzīstot sabiedrības aptaukošanas par lielu problēmu un saucot to pat par pandēmiju, patlaban pēc dažu gadu ilgas gatavošanas Veselības ministrija ir izstrādājusi un pirms aptuveni nedēļas valdība apstiprināja rīcības plānu liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai.
Plāns, piemēram, neparedz, ka kaut kādā veidā varētu plašāk vērsties arī pret “cukura biznesmeņiem”. Saldināto dzērienu jomā ir atsevišķs akcīzes nodoklis, bet tortēm, konfektēm un šādu veikalu produkcijai nav.
“Aizliegtais paņēmiens” vaicāja Saeimas deputātiem, vai kas tāds būtu nepieciešams.