Kā Rīgai sokas ar šī gada grandiozajiem plāniem salabot vairāk nekā simt ielu, un kad beidzot sāks remontēt drūpošo Vanšu tiltu? Tie ir jautājumi, kas ir Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārziņā. Ar vairāk nekā 164 miljoniem eiro lielo šī gada budžetu tas galvaspilsētā ir trešais bagātākais departaments, kurā ir vairāk nekā 350 amata vietu. Dāsni atalgoto un pēdējos gados arī skandāliem apvīto pašvaldības iestādi pirms nepilna pusotra mēneša sāka vadīt Kristaps Kauliņš. Viņš četrarpus gadu laikā ir pirmais pastāvīgais šī departamenta direktors, kuru dome, rīkojot konkursus, mēģinājusi atrast ne reizi vien.
Ar Kristapu Kauliņu sarunājās Latvijas Radio žurnālists Viktors Demidovs.
Intervija ar Kristapu Kauliņu
Direktora amatā jūs apstiprināja 17. septembrī. Gandrīz uzreiz es aicināju jūs uz interviju. Pašvaldības komunikācijas daļa man vairākkārt solīja interviju sarunāt. Iesākumā teica, ka jums kādu laiku ir jāsagatavojas. Pēc tam es vairākkārt vērsos – man katru reizi teica: pirmdien padosim ziņu, pienāk pirmdiena – nekā. Tad saka – piektdien būs zināms, nekā. Kopumā man solīja kādas 5–6 reizes. Tikai pagājušajā nedēļā man beidzot atbildēja, ka ar jums varēs parunāt šonedēļ. Šķiet, ka sarunāt interviju ar Valsts prezidentu vai Nacionālo bruņoto spēku komandieri būtu vieglāk. Kāpēc ar jums pusotra mēneša laikā bija tik grūti sarunāt?
Man ļoti žēl, ka no jūsu puses tas izskatījās šādi, jo pēc apstiprināšanas amatā tiešām mediji izrādīja interesi un nevis vienkārši uz īsu komentāru, kā es jūtos pēc apstiprināšanas amatā, bet par to, ko esmu jau secinājis, kāds ir mans redzējums, kādi ir plāni, kāda ir situācija un tamlīdzīgi. Es tajā mirklī nodevu skaidri ziņu, ka vēlos vismaz mēnesi pastrādāt amatā, iepazīties ar situāciju, un visiem it kā diezgan skaidri bija pateicis, ka novembra pirmā nedēļa ir tas laiks, kad es būtu gatavs uz šīm garajām intervijām. Kopumā es būšu un gribu būt atvērts medijiem.
Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītājs Kristaps Kauliņš
Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Redzams, ka jūs uzreiz sākāt aktīvu darbu – pašvaldībā vismaz divās vietās ir parādījušās gājēju pārejas – pretim Ministru kabinetam Brīvības bulvārī un pie Uzvaras parka. Šajās vietās gājēju pārejas bija nepieciešamas jau sen. Kā jums izdevās panākt to, ko pārējiem ne? Cik vēl vietās pašvaldība plāno ierīkot jaunas gājēju pārejas un kur?
Tātad, ja runājam par šīm gājēju pārejām, ko mēs, profesionāļi, saucam par pagaidu pārejām, jo šīs pārejas tiek veidotas tikai ar uzturēšanas un pagaidu līdzekļiem, bez pazemes komunikāciju pārbūves un izbūves un tamlīdzīgi. Šeit ir jāsaka godīgi, ka šis darbs bija uzsākts jau, pirms es tiku apstiprināts amatā. No mēra bija vadības uzdevums departamentam, un departaments jau bija sācis strādāt. Mans uzdevums jau attiecīgi bija tikai piekoriģēt kaut kādas atsevišķas lietas un sekot līdzi, lai process plūdeni notiek. Šīs, protams, nav trīs vienīgās gājēju pārejas, kuras Rīgā pietrūka. Es jau šī pusotra mēneša laikā esmu paspējis būt Vecmīlgrāvī, Ziepniekkalnā, Imantā, Āgenskalnā. Faktiski ir divas lietas. Ielu segumi, lai arī kopumā nav apmierinošā stāvoklī un tur remonta deficīts ir liels, bet, ja runājam par ietvēm un gājēju pārejām, tad šis remonta deficīts ir vēl lielāks. Līdz ar to noteikti man no savas puses ir jāorganizē departamenta darbs, lai mēs gan ietvju atjaunošanu, gan gājēju pāreju izveides spējam izdarīt saprātīgā laikā par saprātīgām izmaksām. Bet no politiķiem būs nepieciešams finansējums šīm aktivitātēm.
Kur vēl varētu parādīties gājēju pārejas tuvākajā laikā?
Tas, ko departaments ir [noteicis] par prioritāru, ir ap 150 adresēm. Realizācija ir atkarīga no tā, cik būs budžetā līdzekļu šim mērķim.
Tas ir šogad vai nākamgad piecu gadu laikā?
Atkarībā no pieejamā budžeta. Saraksts šobrīd ir 150. Esmu pārliecināts, ka tas nekādā gadījumā nav pilnīgs saraksts. Tā ir vienkārši no iedzīvotājiem iepriekš saņemta informācija, un pēc departamenta izstrādātiem principiem pārejas saliktas prioritārā secībā. Tā sistēma ir tāda, ka tad, kad tiek apstiprināts budžets, ir zināms, cik ir nauda, un tad diemžēl ir jānovelk strīpa, kas tajā konkrētajā gadā par šo naudu ir izdarāms.
Un cik maksās 150 vietās izbūvēt gājēju pārejas?
Ļoti dažādi. Atkarībā, vai pāreja ir regulējama vai nav regulējama, vai apgaismojuma tīkli ir tuvumā vai nav tuvumā, vai jāšķērso viena josla vai vairākas. Bet es domāju, ka tas ir robežās droši vien no kādiem 5000 līdz kādiem 50 tūkstošiem eiro, ja tuvumā nav elektrības pieslēgums un ir jāveido jauns, un tamlīdzīgi.
Par vienu vietu?
Jā.
Jūs pieminējāt sākumā par trim izbūvētām pārejām. Es speciāli pieminēju pāris, jo tā trešā, kas ir paredzēta 13. janvāra ielā pie tirdzniecības centra “Stockmann”… Īsi pirms intervijas tur aizdevos aplūkot – tur nekā joprojām nav. Kad tur plānojat uzbūvēt?
Tur šobrīd ir veikti ietvju seguma sakārtošanas darbi, ir demontētas gājēju barjeras un ir atlicis uzstādīt papildus elementus luksoforam, jo šī gājēju pāreja būs regulējama, un tad vienlaicīgi arī parādīsies visi marķējumi un visas pārējās lietas.
Bet tas būs šogad?
Šogad. Mērķis ir līdz valsts svētkiem šīs trīs pārejas pabeigt.
Gājēju pāreju remonti Rīgā
Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Foto: Viktors Demidovs / Latvijas Radio
Kā Rīgai veicas ar ielu remontiem? Šogad pašvaldība, jāsaka, kārtējo gadu uzņēmusies salabot ļoti daudz ielu – pat 112, kopumā veltot tam 30 miljonus eiro. Vēlāk gan teica, ka remontēs par vienu, divām ielām mazāk. Tagad būvniecības sezona jau ir finiša taisnē? Vai visu esat izdarījuši?
Ja mēs runājam par asfaltēto ielu seguma atjaunošanu, tad šogad sarakstā bija 48 ielas. No tām lielākā daļa ir pabeigtas. 10 ielās šobrīd darbi vēl notiek un sešas, man liekas, tiek pārceltas uz nākamo gadu.
Iemesls?
Ļoti dažādi iemesli – kaut kur ir inženierkomunikāciju sakārtošana apakšā aizkavējusies vai aizņem vairāk laika, daļai objektu iepirkums bija ļoti vēlu un vienkārši nebūtu loģiski šogad uzsākt uzlauzt un uz ziemu atstāt uzlauztu.
Un kā ar grants ceļiem?
Šis ir pirmais gads, kad grants ielu dubultās virsmas tiek veiktas nevis no uzturēšanas līguma, bet ar atsevišķu iepirkumu. Šobrīd, jau savelkot bilanci, var teikt, ka izdarīts ir mazāk, nekā bija ieplānots, kas ir saistīts ar to, ka iepirkums bija ļoti vēlu. Attiecīgi tur liela daļa darbu, par ko šogad bija iepirkums, tiks veikti 2026. gadā.
Cik jūs neizdarīsiet šogad?
Es nevarēšu pateikt to skaitu. Tās ir vairākas. Tās ir desmitiem ielu, kuras pārceļas, jo tur arī bija ap 50 ielām un ap 20 tiks pabeigts un, man liekas, ap 30 aizies nākamajā gadā.
Pirms intervijas es aplūkoju Dzirnavu ielu – posmā starp Tērbatas ielu un Brīvības ielu, tā joprojām ir izvandīta. Gājēji nevar normāli pa to iet. Kad tur plānojat darbus pabeigt?
Šo kvartālu ir plānots pabeigt līdz novembra beigām. Tur ir jautājums, vai šai velojoslai varēs uzlikt virsējo asfalta kārtu. Tas, iespējams, varētu palikt uz pavasari klimatisko apstākļu un gaisa temperatūras dēļ. Bet to ielu plānots sakārtot līdz novembra beigām, šo kvartālu.
Tad nākamajā gadā vai citus gadus jūs plānojat arī tālāk labot? Tas ir pavisam mazs posms – 200 metru garš.
Jā, jau uzreiz pēc tam mēs turpināsim ar nākamajiem kvartāliem Krišjāņa Valdemāra ielas virzienā.
Viens no Rīgas sāpīgākajiem jautājumiem ir Vanšu tilts. To solīja salabot iepriekšējā domes vadība, bet nekā. Skatos, ka pēdējā informācija par Vanšu tilta pārbūvi bija septembrī, kad tapa zināms, ka to piedāvā pārbūvēt par aptuveni 70 miljoniem eiro. Kā vispār sokas ar iepirkumu, un kad beidzot sāks labot drūpošo Vanšu tiltu? Pērn teica, ka to sāks labot ne agrāk par 2026. gadu, bet tas būs jau pēc diviem mēnešiem.
Es no iepirkumu komisijas esmu saņēmis informāciju, ka šobrīd ir finiša taisnē iepirkumā iesniegto piedāvājumu izvērtēšana un tuvākajā laikā varētu tikt pasludināti arī iepirkuma rezultāti. Ja mēs šogad beigās vai nākamgad sākumā tiekam līdz līgumam, tad es neteiktu, ka ir nereāli 2026. gada beigās sākt darbus.
Tos pabeidzot?
Divas būs sezonas. Ja es pareizi atceros, tur ir vajadzīgas.
Bet summa ir 70 miljoni eiro, vai tomēr var kaut kas mainīties?
Projektēšanas laikā, protams, kaut kas var mainīties, jo tas ir ar metodi “Projektē un būvē”. Tur ir nosacījumi, pie kuriem summa var gan samazināties, gan droši vien arī palielināties, bet [aprunājoties] ar kolēģiem, kas ir strādājuši pie tehniskās specifikācijas, saprotu, ka tur tie riski ir aprakstīti un šai vajadzētu būt drīzāk maksimālajai summai, un tā, reāli izpildot darbus, varētu samazināties.
Bet mēs runājam par aptuveni 70 miljoniem eiro?
70 miljoni + PVN.
Ārtelpas un mobilitātes departaments pēdējos gados piedzīvo diezgan lielas pārmaiņas. Pievienota “Rīgas gaisma” un citas pašvaldības iestādes. Kā notiek tā reorganizācija tagad?
Tas ir manā ikdienas darba kārtībā – sākt organizēt šo darbu kopīgi kā departamentam. Mēs esam iezīmējuši arī kādas iekšējās reorganizācijas. Vienu jau esam uzsākuši. Otra ir reorganizācija, kura faktiski ir par procesu sakārtošanu. Līdz ar to šajā virzienā vēl darba daudz.
Kad plānojat noslēgt reorganizāciju pilnībā?
Juridiski reorganizācija, kas ir no domes puses, ir pabeigta. Lai gan “gaisā palika” Mājokļu un vides departamenta ārtelpas sadaļa, kas ir dārzi, parki, pludmales un, iespējams, kapsētas. Bet tas process kaut kādā veidā ir no domes lēmuma vai izņemts, vai kā, jo es saprotu, ka tā lielā reorganizācija ir beigusies. Es šobrīd stāstu par iekšējām reorganizācijām un par darba sakārtošanu, kas faktiski ir nebeidzams process. Mēs skatīsimies, kā savu darbu darīt efektīvāk, ar to saprotot ātrāk, plūdenāk, noteiktajos termiņos un budžetā. Un es domāju, ka tas būs tāds pastāvīgs darbs, ka mēs skatīsimies, kur ir vajadzīgas nelielas izmaiņas vai pārkārtošanās, tad to arī darīsim, lai darbu varētu padarīt raitāk.