Vērienīgas pārmaiņas plāno Rīgas lidosta. Izstrādāts jauns attīstības plāns līdz 2050. gadam, paredzot plašu modernizāciju – no jauniem manevrēšanas ceļiem un peroniem līdz lidostas pilsētas biznesa zonai. Mērķis – padarīt Rīgu par vienu no galvenajiem transporta mezgliem Ziemeļeiropā.
Rīgas lidostā līdz 2050. gadam iecerētas 800 miljonu eiro lielas investīcijas
Pie lidostas nu jau vairākus gadus notiek aktīva būvniecība saistībā ar dzelzceļa projektu “Rail Baltica”. Tuvākajos gados darbi turpināsies arī citviet – gan pie lidlauka, gan termināļa.
Attīstības plāns paredz, ka lidostā tiks investēti apmēram 800 miljoni eiro. No tiem 300 miljoni eiro – jau esošās infrastruktūras atjaunošanai, bet vēl 500 – jaunām iecerēm. Kā uzsvēra nozares ministrijā, šī nauda nenāks no valsts budžeta, bet gan no pašas lidostas līdzekļiem.
“Lidosta finansē visu savu attīstību no saviem pašu ieņēmumiem no aviokompānijām un no pasažieriem. Protams, attīstībai arī aizņēmumi tiks izmantoti,” norādīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Andulis Židkovs.
Attīstības plāns sadalīts trīs posmos, kas pielāgosies pieprasījumam, nevis konkrētam gadam. Pirmais etaps tiks īstenots līdz 2030. gadam vai brīdim, kad pasažieru skaits lidostā sasniegs 10,5 miljonus. 2050. gadā pasažieru skaits varētu pieaugt līdz 17 miljoniem.
“Līdz 2030. gadam mēs jau visus savus projektus praktiski zinām, jo tās ir milzīgas investīcijas. Tas ir jauns terminālis. Tas ir ceturtais perons, kas mums dos desmit jaunas lidaparātu stāvvietas, un tas būs duālai izmantošanai – militāri, civilajām vajadzībām. Attiecīgi mums ir jāizbūvē arī jauni manevrēšanas ceļi, jāatjauno esošie,” klāstīja lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.
Lidostas pilsētu plānots veidot kā biznesa, loģistikas un pakalpojumu vidi ar birojiem, viesnīcām, atpūtas un izklaides iespējām, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti reģionā. Tāpat lidosta plāno ieviest atjaunīgās enerģijas, elektrotransporta un nākotnes ūdeņraža tehnoloģiju risinājumus.
Savukārt otrā skrejceļa izbūve tuvākajās desmitgadēs nav plānota, jo lidosta komerciālu vajadzību tam patlaban nesaskata. To varētu būvēt tikai tad, ja pieprasītu aizsardzības nozare.
Lidostas attīstības plānā iekļauts arī savienojums ar “Rail Baltica”. Valdībai gan līdz galam joprojām nav plānā – kā tad līdz galam lidosta tajā tiks iekļauta.
“Ir noteiktība par pirmo kārtu. Valdība jau pirms gada 10. decembrī apstiprināja pirmās kārtas tvērumu, un tas nozīmē, ka lidosta “Rīga” – tas, ko jūs šobrīd redzat, tiks savienota ar Rīgas Centrālo staciju, ar esošo sliežu platumu,” norādīja SM valsts sekretārs.
Patlaban vēl ir spēkā esošais lidostas attīstības plāns no 2012. līdz 2036. gadam, un lidostas padomes locekle Elīna Salava skaidroja, kādēļ tas tieši šobrīd aktualizēts.
“Tātad jāatzīmē, ka mums šobrīd ir pilnīgi cita ģeopolitiskā situācija, mums ir pilnīgi cita ekonomiskā situācija. Mums ir ļoti izteikta nenoteiktība gan ikdienā, gan arī vidējā un ilgtermiņa plānošanā. Tas nozīmē, ka mēs attīstības plāna izveidē esam mainījuši pieeju. Attīstības plāns ir pieprasījuma vadīts, nevis fiksēts noteiktos laika grafikos, laika termiņos. Tas nodrošina to, ka katrā attīstības posmā investīcijas ir ļoti rūpīgi izvērtētas, lai tās sniegtu maksimālo ekonomisko un sociālo atdevi. Tad šobrīd mēs esam situācijā, kad šis attīstības plāns ir gatavs nodošanai sabiedrībā, iesaistot pašvaldību cilvēkus, iesaistot nevalstiskās organizācijas, lai mēs dialoga veidā rastu optimālo risinājumu,” klāstīja Salava.
Jaunais lidostas attīstības plāns paredz izmantot par aptuveni 100 hektāriem mazāk teritorijas, nekā bija plānots iepriekš rezervētajā platībā. Mārupes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis (“Latvijas attīstībai”) norādīja, ka lidostas attīstība nozīmē arī lielāku novada attīstību, bet vietvaras vadītājs uzsvēra nepieciešamību arvien sadarboties, lai nemazinātos iedzīvotāju komforts, tostarp saistībā ar trokšņu līmeni.
“Bet neapšaubāmi pašvaldībai ir jādomā arī par to, lai mūsu iedzīvotāji justos labi un ērti, un neapšaubāmi Mārupes novads ir ārkārtīgi pievilcīgs iedzīvotājiem, un šeit ir 1000 iedzīvotāju, kas atnākuši dzīvot šo gadu laikā, un daži no tiem pat dzīvo ļoti tiešā lidostas ietekmes tuvumā, un skaidrs, ka pašvaldības iesaiste sadarbībā ar lidostu ir ārkārtīgi svarīga, lai šo komforta līmeni pēc iespējas iedzīvotājiem saglabātu pietiekami augstā līmenī, lai viņi īsti neciestu no tā,” skaidroja Osītis.
Odiņa pauda, ka līdz ar flotes modernizāciju trokšņu līmenis pēdējos gados ir samazinājies un tā pieaugums ilgtermiņā nebūšot proporcionāls lidojumu skaita pieaugumam, pateicoties klusākiem lidaparātiem.
Lidostas attīstības plānam jāsaņem vides novērtējums un nepieciešama arī sabiedrības iesaiste. Lidostas attīstības plāna sabiedriskā apspriešana norit no šodienas līdz 3. decembrim. Tāpat plānotas publiskās sanāksmes 12. novembrī Mārupē, 13. novembrī Babītē un 19. novembrī Imantā. Šīs apspriedes būs pieejamas arī tiešsaistē, savukārt attīstības plāns atrodams Rīgas lidostas mājaslapā.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu