Aizvadītajā nedēļā Valsts policijā reģistrēti 229 krāpšanas gadījumi. Joprojām visvairāk naudas izkrāpj vikšķerēšanas jeb viltus zvanu gadījumos. Latgalē Valsts policija aizturējusi četrus naudas kurjerus, kuri mēģinājuši saņemt naudu no telefonkrāpnieku upuriem. Policijā atzīst, ka iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki un ziņo par iespējamiem krāpniecības gadījumiem. Tajā pašā laikā Ludzā uzrunātie cilvēki lielākoties ar krāpniekiem cīnās paši, neiesaistot policiju.
Telefonkrāpnieki Latgalē
Atpazīst krāpnieciskus zvanus
Teju katrs Latgalē uzrunātais iedzīvotājs ir saskāries ar telefonkrāpniecības gadījumiem. No astoņiem nelielās pierobežas pilsētas Ludzas autoostā Latvijas Radio uzrunātajiem cilvēkiem septiņi bija saņēmuši krāpnieku zvanus. Lielākā daļa atzina – atpazinuši krāpniekus un pārtraukuši telefonsarunu vai vispār neatbildējuši.
“Nupat zvanīja. Veikalā bijām. No ārzemēm visu laiku zvana un zvana. Es tik metu nost, bet viņi zvana un zvana. Nesen no Maltas zvanīja. Visādi ir bijis. Es pat uz drošības policiju esmu gājis un sūdzējies, ka draud.”
“No telefonkāpniekiem bija viens zvans, bet es sāku runāt latgaliski un viņš no manis “atšuvās”. Manai māsīcai pirmo pensiju un algu izņēma no konta un kaut kur uz ārzemēm uz Lietuvu nauda aizgāja.”
“Kaut ko sāka prasīt par elektrību, bet runāja slikti. It kā organizācija nedrīkstētu jautāt kaut ko tādu kā nosauciet savu uzvārdu pa burtiem. Kad es aptvēru, beidzu sarunu. Tad naktī pēc nedēļām divām atkārtots zvans. Tad es nepacēlu, jo numuru iegaumēju. Bet tā kā mani būtu apkrāpuši, tas nē.”
Iedzīvotāji uzskata – cilvēki ir kļuvuši ļoti neaizsargāti, jo krāpnieku shēmas ir ļoti attīstījušās un skar gan dažādu pakalpojumu saņemšanu, gan naudas pārskaitījumus.
“Gan Latvenergo zvana, gan LMT zvana. Es vienkārši zinu, kāds numurs un vai nu neceļu klausuli vispār, vai atbildu, ka zinu, kas jūs esat. Zvana man un krievu valodā runā, un numuri reģistrēti pa visu pasauli.”
“Krāpnieki zvana ļoti bieži. Tas notiek viļņveidīgi. Ja piezvana vienu reizi, tad zvanīs visu nedēļu katru dienu pa 10–15 zvaniem. Tad pārtraukums.”
Cilvēkiem bažas rada arī mākslīgā intelekta izmantošana ar radinieku balss atdarināšanas iespējām.
Pagājušajā nedēļā vien Valsts policijā reģistrēti 229 krāpšanas gadījumi. Krāpnieki mēģinājuši izspiest 6000 eiro arī no kāda policijas darbinieka, atklāja Valsts policijas pārstāve Jūlija Jurāne.
“Likumsargs identificēja šo zvanu kā krāpniecisku un iesaistīja arī citas Ziemeļlatgales amatpersonas. Likumsargi organizēja krāpšanas shēmā aizturētā naudas kurjera aizturēšanu, tika aizturēts 1995. gadā dzimis vīrietis,” pastāstīja Jurāne.
Šajā pašā dienā telefonkrāpnieki sazinājās ar kādu Preiļu novada iedzīvotāju. Sievietei arī radās aizdomas par iespējamu krāpniecību, un viņa ziņoja Valsts policijai. Uz notikuma vietu tika nosūtīta policija, un netālu no notikuma vietas policisti aizturēja 2005. gadā dzimušu vīrieti. Abos gadījumos ir uzsākti kriminālprocesi un abiem vīriešiem ir piemērots apcietinājums.
Iedzīvotāji biežāk ziņo par krāpniecības gadījumiem
Iedzīvotāji gan ir kļuvuši uzmanīgāki un aizvien biežāk ziņo par krāpniecības gadījumiem policijai. Aizvadītajā nedēļā ir bijuši četri gadījumi, kad, tieši pateicoties iedzīvotāju modrībai, aizturēti četri naudas kurjeri.
“Trīs gadījumos ziņoja tieši Daugavpils pilsētas iedzīvotāji, jo krāpnieki, kuri viņiem zvanīja, centās iegūt viņu personu datus, interesējās par naudas līdzekļiem, kas viņiem ir pieejami, un ziņoja Valsts policijai. Tika aizturēti trīs naudas kurjeri. Ir arī viens gadījums Augšdaugavas novadā, kur naudas kurjers cietušajai personai jau bija paspējis izkrāpt 15 000 eiro, bet šajā gadījumā modrs bija cietušās personas kaimiņš, kurš ievēroja kaut ko aizdomīgu, un viņam izdevās aizturēt šo naudas kurjeru. Tālāk tika ziņots policijai, un likumsargi, ieradušies notikuma vietā, uzsāka kriminālprocesu,” pastāstīja Jurāne.
Krāpnieki joprojām turpina darboties dažādu banku vārdā, pieprasot izpaust personīgo datus. “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops aicina iedzīvotājus neatslābt, jo telefonkrāpniecība ir ienesīgs bizness ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, un tik drīz tas netiks apkarots.
“Mēs vienmēr esam aicinājuši ziņot, pat ja ir mazākās aizdomas, pat ja neesat izpauduši savus bankas datus. Labāk lieku reizi nobloķēt pieejas un kartes, nekā sēdēt un gaidīt – varbūt šis paskries man garām.
Ja krāpnieki tiek klāt jūsu naudas kartēm, konta datiem, viņi jau var jūs izmantot kā naudas mūli piespiedu kārtā. Viņi var citu apkrāpto naudu samest jūsu kontā un ar jūsu karti izņemt.
Tāpēc kategoriski aizliegts nodot kartes citiem cilvēkiem, jo tās ir tikai pie jums. Kategoriski aizliegts izpaust datus, jo jūs tādā veidā varat ielaist sistēmā neģēļus,” skaidroja Krops.
Vēl joprojām visvairāk naudas izkrāpts vikšķerēšanas jeb viltus zvanu gadījumos, kad krāpnieki uzdodas par komunālo pakalpojumu sniedzējiem tādiem kā “Latvenergo”, “Elektrum”, “Sadales tīkls”, kā arī Valsts policijas, mobilo operatoru, Valsts ieņēmumu dienesta, kredītiestāžu darbiniekiem.
Pagājušajā nedēļā telefonkrāpniekiem izdevies izkrāpt 335 902 eiro, un visvairāk šādu gadījumu reģistrēts Rīgas reģionā – 117. Savukārt Latgales reģionā reģistrēts 21 gadījums, kuru rezultātā izkrāpti 45 520 eiro.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu