Izraēlā skandālu izraisījis bijušās militārās ģenerālprokurores Jifatas Tomeras-Jerušalmi arests saistībā ar medijiem nopludinātu video, kurā redzams, kā izraēliešu karavīri, iespējams, spīdzina palestīniešu ieslodzīto. Izraēlas labējās valdības locekļi apsūdz Tomeru-Jerušalmi valsts nodevībā, turpretī cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka šokējošais video izgaismoja Izraēlas Aizsardzības spēku mēģinājumus piesegt karavīru pastrādātos noziegumus.
Pagājušā gada jūlijā Tomera-Jerušalmi uzsāka izmeklēšanu pret vairākiem izraēliešu karavīriem, kurus apsūdzēja par uzbrukumu un nopietnu miesas bojājumu nodarīšanu kādam palestīniešu ieslodzītajam Sdeteimanas militārajā aizturēšanas centrā, kur kopš teroristu grupējuma “Hamās” iebrukuma 2023. gada 7. oktobrī ir ieslodzīti simtiem palestīniešu.
Izmeklēšana pret karavīriem izraisīja galēji labējo aktīvistu protestus. Tajos piedalījās arī vairāki valdības ministri un parlamenta deputāti, kuri pieprasīja izbeigt izmeklēšanu.
Pērn augustā viens no Izraēlas televīzijas kanāliem parādīja Sdeteimanas aizturēšanas centra videonovērošanas kameru ierakstītus kadrus, kuros redzams, kā izraēliešu karavīri fiziski un arī seksuāli uzbrūk palestīniešu ieslodzītajam.
Pagājušajā piektdienā Tomera-Jerušalmi paziņoja par atkāpšanos no amata. Savā atkāpšanās vēstulē viņa atzinās, ka ir devusi atļauju nodot video medijiem, lai “atspēkotu apmelojošu propagandu” pret viņas vadīto iestādi, kuras uzdevums ir izmeklēt likumpārkāpumus armijas rindās.
Tomeras-Jerušalmi atzīšanās izraisīja nosodījuma un draudu lavīnu Izraēlas publiskajā telpā. Galēji labējie politiķi viņu nosauca par valsts nodevēju, kurai ir jāsēž cietumā, bet Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka Tomeras-Jerušalmi rīcība ir nodarījusi milzīgu kaitējumu Izraēlas un Izraēlas Aizsardzības spēku tēlam.
Svētdien Tomera-Jerušalmi uz vairākām stundām pazuda, tāpēc viņas dzīvesbiedrs vērsās policijā, kas uzsāka bijušās amatpersonas meklēšanu.
Policisti vienā no Telavivas pludmalēm atrada sievietes automašīnu ar ieslēgtu dzinēju. Automašīnā atrada viņas rakstītu zīmīti. Nedaudz vēlāk atrada arī pašu Tomeru-Jerušalmi.
Pēc medicīniskajām pārbaudēm Tomeru-Jerušalmi nogādāja sieviešu cietumā. Viņu tur aizdomās par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmatošanu, tiesvedības kavēšanu un oficiālas informācijas izpaušanu.
Tomeras-Jerušalmi aizstāvji uzskata, ka apsūdzības pret viņu ir valdošo politiķu kārtējais mēģinājums izdarīt spiedienu uz tiesu varu un novērst uzmanību no iespējamiem sistemātiskiem likumpārkāpumiem Izraēlas armijas rindās.
Tā uzskata arī bijušais Izraēlas Aizsardzības spēku karavīrs un nevalstiskās organizācijas “Breaking the Silence” pārstāvis Joels Karmels.
“Nevienam nepatīk, ka viņa priekšā noliek spoguli, lai runātu par sliktām lietām, ko viņš vai mēs kā sabiedrība esam darījuši. Mēs visi gribam justies tā, it kā viss, ko esam darījuši, būtu bijis pamatots. Tomēr tas ir svarīgi mums kā cilvēkiem, kam rūp pamatvērtības, ebreju vērtības. Manuprāt, ir patiešām skumji, ka pēc daudziem okupācijas gadiem esam sasnieguši šādu cilvēka noniecināšanas līmenim, taču mums ir jāturpina šis darbs,” Karmels sacīja raidorganizācijai PBS.
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas Rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu “Hamās”. Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam.
2024. gada novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjera Netanjahu un citu Gazas karā iesaistīto amatpersonu aizturēšanai, apsūdzot viņus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
2025. gada vasarā Izraēlas veiktās ilgstošās Gazas teritorijas blokādes un aktīvā bombardēšana novedusi pie katastrofāla bada, pirmās nepieciešamības preču un ūdens trūkuma. Starptautiskā genocīda pētnieku asociācija un ANO pārstāvji aicinājuši Telavivas rīcību šajā teritorijā atzīt par genocīdu
Pieaugot Rietumvalstu spiedienam uz Izraēlu, arvien skaļāk izskan aicinājumi atzīt Palestīnas valsti. Līdz šim to paveikušas vairāk nekā 150 ANO dalībvalstis, tostarp 11 no 27 Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Spānija, Rumānija, Zviedrija, Īrija un Bulgārija. Rudenī Palestīnas valsti atzina Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, kā arī Portugāle un Francija. Šādu valstu soli kritizējusi Izraēla un tās sabiedrotās ASV.
Oktobra sākumā ASV prezidents Donalds Tramps piedāvāja Izraēlai un “Hamās” savu 20 punktu pamiera plānu, uzsverot, ka abām pusēm tas jāpieņem. Pēc vairākas dienas ilgām netiešām sarunām Ēģiptē “Hamās” un Izraēla plānam piekrita. Drīz pēc tam Izraēla sāka daļēji atvilkt savus spēkus no Gazas joslas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu