Pēc viņas sacītā, tādā veidā rodas negodīga attieksme pret tiem jauniešiem, kas “nav spējuši sarunāt attaisnojumu”. Arī šajā jautājumā nepieciešama plašāka diskusija un vienošanās, izteicās politiķe.
“Mūsu kopējā interese ir veidot tādus nosacījumus, kas ļoti skaidri pasaka – primāri ir jāmācās,” uzsvēra Melbārde.
Viņa atzīmēja, ka Latvijā ir pietiekami gari brīvlaiku, kuros iespējams plānot ceļojumus un pasākumus, bet mācību laikā jābūt gatavam mācīties. Tajā pašā laikā jāņem vērā psihoemocionālās grūtības, kas var ietekmēt bērnu motivāciju, un šādos gadījumos nepieciešams nodrošināt individuālu atbalstu.
“Nenākt uz skolu arī nav risinājums,” norādīja Melbārde.
Vaicāta, vai skolu tīkla reforma un vidusskolu posmu slēgšana reģionos šo problemātiku nepadarīs vēl aktuālāku, politiķe sacīja, ka neredz tiešu sasaisti.
Viņa norādīja, ka obligātajai izglītībai jābūt maksimāli pieejamai visiem. Savukārt, ja jaunietis izvēlas turpināt mācības vidusskolā, viņš apzinās, kāda ir programma, un jābūt gatavam to apgūt.
Jauniešiem jāpalīdz daudz nopietnāk pieņemt lēmumu pēc 9.klases, lai viņi nenonāktu programmā, kur negrib vai nespēj mācīties, uzskata politiķe.
Eiropas valstīs atšķiras pieeja regulējumā par skolēnu kavējumiem un vecāku atbildību, secinājuši Saeimas analītiskā dienesta pētnieki. Piemēram, Lietuvā skolēni personīgu iemeslu dēļ ar vecāku zīmi drīkst kavēt līdz trīs dienām semestrī, savukārt prombūtne ceļojumu dēļ pieļaujama tikai dažās valstīs, piemēram, Čehijā, Igaunijā un Somijā.
Arī sodu sistēma vecākiem par neattaisnotiem kavējumiem ir dažāda – no bērnu pabalsta izmaksas pārtraukšanas līdz naudas sodam, cietumsodam vai apmācību pasākumiem vecākiem.