Vai atstāt lemšanu par Stambulas konvenciju nākamajam sasaukumam? Saeimas frakciju domas dalās / Raksts

Arī “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs prezidenta lēmumu uzskata par pareizu. Viņš norāda, ka “būtu svarīgi, lai tomēr nav steigas šajā jautājumā, jo viena no galvenajām problēmām bija tā, ka Latvija mēneša laikā izstājās no vienas no svarīgākajām cilvēktiesību konvencijām”.

“Bez šīm demokrātiskajām debatēm par un ap šo jautājumu ir pagājušas šobrīd tikai divas dienas. Šajā nedēļā steigties ar lēmumiem vienā vai otrā virzienā, manuprāt, būtu nepareizi,” pauda Šuvajevs. “Tomēr, manuprāt, jāļauj arī gan frakcijām, gan partijām tomēr censties apzināt to kopējo politisko situāciju, kurā mēs esam, un arī ļaut sabiedrības pārstāvjiem izteikties, jo, kā jau es norādīju, tas pavisam noteikti ietekmē kopējo politiķu viedokli.

Es esmu pārliecināts par to, ka pastāv iespēja, ka Saeimas lēmums varētu būt citādāks, bet steiga noteikti nav palīdzības faktors šajā brīdī.”

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) gan domā nedaudz citādi. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis piekrita prezidentam, ka, redzot notiekošo sabiedrībā, “iespējams, ka ir pamats vēl padiskutēt”.

Tiesa, pagaidām gan viņš neredz, kādēļ lai ZZS mainītu savu pozīciju šai jautājumā.

Rokpelnis pieļāva, ka “varbūt, ka procesā parādās vēl kādi jauni fakti vai argumenti, vai iespējas, kā no šī iziet, jo, kā jau teicu, jautājumā par šo ideoloģiju un ideoloģisko cīņu, mēs absolūti neesam domas mainījuši. Varbūt, ka ir cits veids, kā to risināt. Iespējams, skatīsimies, ko laiks rādīs, bet šobrīd konvencija ir tāda, kāda tā ir – ar šiem strīdīgajiem punktiem. Mēs neredzam, kā tā nāks par labu Latvijai”.

“Pēc būtības tas ir normāls risinājums, jo, ja te ir daži, kas piesauc referendumus, tad Saeimas vēlēšanas būs nosacīts referendums, kas parādīs, kā tad patiesībā sabiedrība sadalās, kādās proporcijās, arī šajā jautājumā. Problēma gan šajā stāstā ir tā, ka tas lielā mērā iezīmē, ka nākamās Saeimas vēlēšanas grozīsies ap vienu jautājumu, un tā nebūs valsts aizsardzība, tā nebūs ekonomika, tā nebūs reģiona attīstība, bet tā būs šī ideoloģiskā cīņa, par ko man ir mazliet žēl. Tiesa, šis ir labs veids, kā noņemt spriedzi sabiedrībā. Un, ja mēs uz to tā raugāmies, tad tas noteikti ir tā vērts,” sprieda Rokpelnis.

ZZS grib sagaidīt arī argumentus no “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta”, kā viņi pamato, ko labāk būtu darīt ar likumu – atstāt lemšanu šim vai nākamajam Saeimas sasaukumam.

Pilnīgu nē prezidenta lēmumam nesaka arī “Apvienotais saraksts” (AS). Tās Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars atzina, ka

Valsts prezidenta piedāvājums ir lietišķs, konstruktīvs. AS novērtē un atbalsta prezidenta centienus deeskalēt šo situāciju.

“Mēs labi redzam, ka šī eskalācija ir neadekvāti pieaugusi. Cilvēkiem ir radīts apjukums, nav bijis acīmredzot pilnīgas skaidrības, ko tiešām patiesi šī Stambulas konvencija, un tie pāris punkti, par ko opozīcija iebilst, patiesi ietver, kādas tam var būt tālejošas sekas,” norādīja Tavars.

Vienlaikus Tavars gan norādīja, ka ne viņš, ne arī citi AS deputāti joprojām neatbalstīs konvenciju, neatkarīgi no tā, vai balsojums būs šajā vai nākamajā Saeimas sasaukumā.

“Mēs varam iziet caur jaunām Saeimas vēlēšanām, bet nekur nav teikts, ka šī proporcija var mainīties. Tīri teorētiski var mainīties, var nemainīties, un var palikt tāda pati. Tā ir problēmas atlikšana savā būtībā. Tas ir īstermiņa risinājums. Normāli ir tas, ko “Apvienotais saraksts” ir aicinājis un aicina, – šāds jautājums ir jādod tautas nobalsošanā.

Jo biežāk mums notiks referendumi, jo tas būs pareizāk.

Mēs esam uzlikuši tik augstu referenduma slieksni, ka mums referendumu valstī nav notikuši jau cik gadus, nesasniedzami ir šie referendumi,” pauda Tavars.

Tikmēr Nacionālā apvienība šodien iepazīsies ar prezidenta vēstuli un frakcijas sēdē pieņems lēmumu.

Savukārt “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un arī “Stabilitātei!” Saeimas frakcijas vadītāja Svetlana Čulkova izteicās ļoti līdzīgi, uzsverot, ka savu lēmumu attiecībā pret Stambulas konvenciju nemainīs, uzskatot, ka Latvijai no tās ir jāizstājas, un tāpat arī nepiekrita, ka lēmums būtu jāatstāj nākamajam Saeimas sasaukumam.

Trešdien, 5. novembrī, Saeimā plkst. 9.30 paredzēta ārkārtas sēde, kurā deputātiem būs jālemj par likuma otrreizēju caurskatīšanu, proti, par termiņiem un to, vai pieņemt lēmumu nāksies pašiem, vai tomēr nākamajam Saeimas sasaukumam.

KONTEKSTS: