Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 4. novembrī, neatbalstīja konkursā izraudzītā Jāņa Sikšņa apstiprināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatā. Gala lēmumu šā gada 13. novembrī teiks Saeima.
Komisija otrdien skatīja lēmuma projektu par Sikšņa apstiprināšanu par SEPLP locekli.
Bez debatēm komisijas vairākums viņa kandidatūru noraidīja. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti Augusts Brigmanis un Didzis Zemmers balsojumā atturējās.
Ja Saeima nākamnedēļ noraidīs jau otro Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padomes virzīto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amata kandidātu, tas būs uzskatāms par bīstamu signālu, ka, iespējams, notiek mēģinājums ierobežot Latvijas sabiedriskā medija neatkarību, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Jānis Siksnis, kura kandidatūru padomes locekļa amatam sēdē otrdien neatbalstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Siksnis atzina, ka bija cerējis uz komisijas deputātu atbalstu, lemjot par viņa kandidatūru. Vienlaikus Siksnis joprojām cer uz pozitīvu Saeimas balsojumu savai kandidatūrai 13. novembrī.
“Jo pretējā gadījumā, ja deputāti noraidīs SEPLP locekļa kandidātu, kurš ir uzvarējis atklātā konkursā un kuru virza dažādu sabiedrības grupu pārstāvji, tas būs uzskatāms par bīstamu signālu, ka, iespējams, notiek mēģinājums ierobežot Latvijas sabiedriskā medija neatkarību,” uzsvēra Siksnis.
Viņš ir gatavs līdz 13. novembrim tikties ar Saeimas frakcijām, lai, ja nepieciešams, atbildētu uz deputātu jautājumiem par viņa piedāvājumu SEPLP darbā.
SEPLP sastāvā ir trīs locekļi. Vienu izvirza Saeima, vienu – Valsts prezidents, bet sabiedrības pārstāvi izvirza Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome (Memoranda padome).
Patlaban SEPLP darbojas divas locekles – Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča virzītā Sanita Upleja-Jegermane un Saeimas virzītā – bijusī Latvijas Radio vadītāja Una Klapkalne. Iepriekš Memoranda padome pēc konkursa apstiprināšanai Saeimā virzīja bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti, neskatoties uz to, ka konkursā uzvarēja iepriekšējais SEPLP vadītājs Siksnis. Saeima Beltes kandidatūru noraidīja.
Lasiet arī
Memoranda padome rīkoja jaunu konkursu, kurā par uzvarētāju atzina Siksni. Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Memoranda padomes vadītāja vietnieks, nodibinājuma “Fonds Plecs” direktors Georgs Rubenis, komisijas sastāvā bija Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, Memoranda padomes loceklis, nodibinājuma “Pasaules Dabas fonds” direktors Jānis Rozītis, biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padomes locekle Anda Rožukalne, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece starptautisko lietu, integrācijas un mediju jautājumos Zane Vāgnere, biedrības “Baltijas Mediju izcilības centrs” izpilddirektore Gunta Sloga un biedrības “Sabiedriskās politikas centrs Providus” deleģētā pārstāve Vita Anda Tērauda. Papildus komisijas darbā ar padomdevēja tiesībām piedalījās biedrības “Latvijas Žurnālistu asociācija” valdes locekle Inga Šņore.
Vienlaikus deputāti Jurģis Klotiņš (NA), Edgars Tavars (AS), Jānis Grasbergs (NA), Česlavs Batņa (AS), Nauris Puntulis (NA) un Edmunds Teirumnieks (NA) iesnieguši likuma grozījumus, ar kuriem rosināts samazināt SEPLP locekļu skaitu no trim uz diviem.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka šāds risinājums stiprina Saeimas politisko atbildību par padomes sastāva izveidi, mazina birokrātisko slogu, ļauj ietaupīt budžeta līdzekļus un padara pārvaldības modeli vienkāršāku un elastīgāku.
“Vienkāršota pārvaldība veicina lielāku pārskatāmību un atbildību, kā arī sabiedrības uzticēšanos sabiedrisko mediju uzraudzības procesam. Likumprojekts neierobežo sabiedrības līdzdalību, jo sabiedrisko mediju stratēģijas un redakcionālās neatkarības garantijas paliek spēkā,” pauž likuma izmaiņu autori.
Tāpat anotācijā skaidrots, ka, samazinot padomes locekļu skaitu, tiks nodrošināts tiešs budžeta izdevumu samazinājums 100 000 eiro apmērā.
Likumprojekta autori par izmaiņām konsultējušies ar mediju politikas ekspertiem, bijušajiem SEPLP locekļiem un parlamentāro frakciju pārstāvjiem.
Tikmēr atsevišķas NVO pauž bažas par SEPLP locekļu skaita samazināšanu. Latvijas Pilsoniskā alianse, kopā ar Memoranda padomes pārstāvjiem nosūtījušas vēstuli Saeimai, kurā aicina atbalstīt Sikšņa kandidatūru SEPLP locekļa amatā.
Vēstulē skaidrots, ka Memoranda padomes kandidātu atlase sabiedrisko mediju uzraudzības padomes locekļa amatam norisinājās atklātā un profesionālā konkursā, atbilstoši SEPLP locekļa amata pretendentu atlases nolikumam.
“Esam droši, ka atlases komisija darbojās ar augstu kompetences un atbildības līmeni, vienlaikus pārstāvot gan mediju jomu, pilsoniskās sabiedrības sektoru, gan arī valsts pārvaldi. Kandidātu izvērtēšana notika, pamatojoties uz skaidriem un saprotamiem kritērijiem, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un objektivitāti,” teikts vēstulē.
Vēstulē NVO aicina Saeimu ņemt vērā atvērtā konkursa rezultātus, Memoranda padomes lēmumu un apstiprināt Siksni SEPLP locekļa amatā, “tādējādi stiprinot sabiedrisko mediju neatkarību, profesionālu pārvaldību un sabiedrības uzticēšanos šai institūcijai, kā arī veicinot sabiedrības uzticēšanos atklātiem konkursiem”.
3. novembrī publiskota vēl viena vēstule, kurā biedrības “Latvijas Pilsoniskās alianses” direktore Kristīne Zonberga, nodibinājuma “Fonds “Plecs”” valdes loceklis Georgs Rubenis, biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekle Ilona Skuja, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anastasija Tetarenko-Supe, Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga un SEPLP locekļa amata pretendentu atlases komisijas locekle Vita Anda Tērauda aicina neatbalstīt NA un AS priekšlikumu par SEPLP locekļu skaita samazināšanu.
“Atteikšanās no sabalansētas struktūras, bet jo īpaši no sabiedrības virzītā pārstāvja, būtu pretrunā likuma būtībai un mērķim, jo netiktu garantēts, ka sabiedriskie mediji tiek pārvaldīti sabiedrības, nevis politisku vai institucionālu interešu vārdā. Šādas izmaiņas būtiski vājinātu gan padomes neatkarību, gan sabiedrības uzticēšanos mediju darbam kopumā. SEPLP sastāva un darbības izmaiņas varētu tikt apspriestas apstākļos, kad tiek ievērots pašreiz spēkā esošais regulējums, kad lēmums tiek saskaņots ar sabiedrības interesēm, nevis pielāgots konkrētām situācijām vai personībām,” teikts vēstulē.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit