Naktī no 3. uz 4. novembri 82 gadu vecumā mūžībā aizgājis emeritētais Prāgas arhibīskaps, kardināls Dominiks Duka. Viņš ir dzimis 1943. gada 26. aprīlī Hradec Kralove Bohēmijas austrumos. Kristībā saņēmis vārdu Jaroslavs.
Vatican News
Viņa tēvam, kurš bija armijas oficieris nacistu invāzijas laikā, izdevās atstāt valsti ar dominikāņu tēva Veselī palīdzību un caur Šveici ierasties Anglijā. Līdz pat II Pasaules kara beigām viņš cīnījās čehu ārzemju armijas sastāvā.
Pagājušā gadsimta 50. gados nākamā bīskapa un kardināla tēvu arestēja komunistu režīma autoritātes. Bija valsts ateisma un ideoloģisko represiju laiks. Tēva arests atstāja iespaidu uz visu ģimeni. Kad 1960. gadā jaunais Jaroslavs pabeidza ģimnāziju, viņš vēlējās studijas turpināt, taču autoritātes to liedza. Pēc diviem darba gadiem Hradec Kralove fabrikā, sekoja dienests armijā, pēc tam atkal atgriešanās darba vietā. 1965. gadā viņš tika ieskaitīts Litomerices Svēto Kirila un Metodija Teoloģijas fakultātē. 1968. gada janvārī jaunietis slepus iestājās Dominikāņu ordenī, saņemot vārdu Dominiks. 1970. gada jūnijā Dominiks Duka tika iesvētīts par priesteri un 5 gadus veica administratora misiju Prāgas arhidiecēzes tālāko nostūru draudzēs. 1972. gadā viņš salika mūža svētsolījumus Svētā Dominika ordenī.
Taču 3 gadus vēlāk valsts priesterim atņēma garīgā administratora atļauju, līdz ar to liedzot atklāti dzīvot saskaņā ar savu reliģisko paaicinājumu. 15 gadus viņam nācās strādāt “Škoda” automobiļu rūpnīcā Pilzenē. Neraugoties uz ikdienas aizņemtību, viņš turpināja studēt un nelegāli sadarboties ar dominikāņiem, riskējot ar savu brīvību. No 1975. līdz 1986. gadam Dominiks Duka bija provinciāla vikārs, bet no 1976. līdz 1981. gadam noviču audzinātājs. Viņš piedalījās arī pagrīdes reliģisko studiju centra izveidošanā un rīkoja jauno dominikāņu aktivitātes Čehoslovākijas teritorijā. 1979. gadā Duka ieguva licences grādu Pontifikālajā Svētā Jāņa Kristītāja Teoloģijas fakultātē Varšavā.
1981. gadā dominikānis tika notiesāts par centieniem likt šķēršļus valsts kontrolei pār Baznīcu un 15 mēnešus turēts cietumā par reliģisko darbību, studiju organizēšanu dominikāņu klēriķiem, pagrīdes literatūras izdošanu un sadarbību ar ārvalstīm. Pēc atgriešanās no cietuma, ordeņa biedri 1986. gadā Dominiku Duku ievēlēja par Bohēmijas un Morāvijas dominikāņu provinces vadītāju. Šī amata pienākumus viņš pildīja līdz 1998. gadam.
Sabrūkot komunistu režīmam, Dominiks Duka tika ievēlēts par Eiropas dominikāņu konferenču apvienības viceprezidentu, šajā amatā kalpojot no 1992. līdz 1996. gadam. 1998. gada 6. jūnijā pāvests Jānis Pāvils II viņu iecēla par Hradec Kralove diecēzes bīskapu. 11 darba gados savā dzimtajā diecēzē Duka veica dažādas iniciatīvas, tajā skaitā nodibinot Teoloģijas institūtu un ģimnāziju Skutečā.
No 2000. līdz 2004. gadam Dominiks Duka pildīja Čehijas Bīskapu konferences viceprezidenta pienākumus. 2010. gadā pāvests Benedikts XVI viņu iecēla par Prāgas arhibīskapu. No 2010. līdz 2020. gadam Duka vadīja Čehijas Bīskapu konferenci. Kalpojot prezidenta amatā, viņš rūpējās par dievnamu atgriešanu Baznīcai, par Baznīcas lomas nostiprināšanu dialogā ar sabiedrību, par tās devumu kultūrā un zinātnē. 2011. gada 23. decembrī arhibīskaps Duka Prāgas Svētā Vita katedrālē vadīja bijušā Čehijas prezidenta, personīgi cietumā 1981. gadā iepazītā Vaclava Havela ekzekvijas.
2012. gada 18. februāra Konsistorijā pāvests Benedikts XVI Dominiku Duku paaugstināja kardināla kārtā. Pāvests Francisks viņu vairākkārt izvēlējās par savu speciālo sūtni dažādās nozīmīgās universālās Baznīcas svinībās. Arī Leons XIV šī gada 23. augustā viņu nominēja par savu sūtni 100 gadu svinībās, kopš Gdaņskas arhidiecēzes izveidošanas, kas 14. oktobrī notika Olivas katedrālē, taču slimības dēļ kardināls šo misiju nespēja izpildīt.