Nacionālā apvienība un «Apvienotais saraksts» atbalsta aicinājumu par Stambulas konvenciju lemt nākamajai Saeimai / Raksts

Arī “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs prezidenta lēmumu uzskata par pareizu. Viņš norāda, ka “būtu svarīgi, lai tomēr nav steigas šajā jautājumā, jo viena no galvenajām problēmām bija tā, ka Latvija mēneša laikā izstājās no vienas no svarīgākajām cilvēktiesību konvencijām”.

“Bez šīm demokrātiskajām debatēm par un ap šo jautājumu ir pagājušas šobrīd tikai divas dienas šajā nedēļā. Steigties ar lēmumiem vienā vai otrā virzienā, manuprāt, būtu nepareizi,” pauda Šuvajevs. “Tomēr, manuprāt, jāļauj arī gan frakcijām, gan partijām tomēr censties apzināt to kopējo politisko situāciju, kurā mēs esam, un arī ļaut sabiedrības pārstāvjiem izteikties, jo, kā jau es norādīju, tas pavisam noteikti ietekmē kopējo politiķu viedokli.

Es esmu pārliecināts par to, ka pastāv iespēja, ka Saeimas lēmums varētu būt citāds, bet steiga noteikti nav palīdzības faktors šajā brīdī.”

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija, kas iepriekš Saeimas balsojumā atbalstījusi konvencijas denonsēšanu, pēc frakcijas sēdes otrdien paziņojusi, ka respektēs prezidenta aicinājumu lemšanu par Stambulas konvenciju turpināt nākamajā Saeimā.

“Uzskatot, ka valsts interesēs ir nepieļaut plaša sabiedrības konflikta tālāku saasināšanos un uzmanības novēršanu no svarīgākiem valsts uzdevumiem; ņemot vērā, ka priekšvēlēšanu gaisotnē diskusija par konvenciju zaudē kvalitāti un pāraug nepamatotā oponentu nomelnošanā; cienot NA atbalstītāju atšķirīgos viedokļus par Stambulas konvencijas denonsēšanu,

NA frakcija respektēs Valsts prezidenta aicinājumu lemšanu par Stambulas konvenciju turpināt nākamajā Saeimā,” teikts partijas paziņojumā.

Tāpat NA paziņojusi, ka atbalsta iespēju nodot konvencijas denonsēšanas izlemšanu tautas nobalsošanā “un arī turpmāk konstruktīvās diskusijās meklēs veidus, kā ilgtermiņā novērst Stambulas konvencijas ideoloģiskos un atsevišķu pantu interpretāciju riskus”.

“NA turpinās atbalstīt jebkādas vardarbības izskaušanu Latvijas sabiedrībā,” norādīja partija.

NA Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars gan piebilda, ka NA nemainīs savas konservatīvās vērtības un noteikti paturēs prātā tos jautājumus, kas lielai daļai partijas atbalstītāju rada bažas par konvenciju un to, kā šīs bažas var noņemt:

“Pirmkārt, ir vienmēr iespējas šo jautājumu izšķirt referenduma ceļā, kas būtu adekvāts solis. Tāpat nav izmantotas iespējas, ka mēs varētu atbilstoši konvencijā paredzētajām tiesībām vērsties un piedāvāt grozīt konvencijas saturu, ievadu un šīs interpretācijas formulēt nepārprotamāk.

Nav izmantotas iespējas arī lūgt precizēt atsevišķus konvencijas terminus, kas rada šīs diskusijas.”

Arī opozīcijas partijas “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars aģentūrai LETA norādīja, ka AS frakcijas deputāti uzskata, ka lemšana par Stambulas konvenciju jāturpina nākamajā Saeimā.

Latvijas Radio Tavars atzina, ka

Valsts prezidenta piedāvājums ir lietišķs, konstruktīvs. AS novērtē un atbalsta prezidenta centienus deeskalēt šo situāciju.

“Mēs labi redzam, ka šī eskalācija ir neadekvāti pieaugusi. Cilvēkiem ir radīts apjukums, nav bijis acīmredzot pilnīgas skaidrības, ko tiešām patiesi šī Stambulas konvencija un tie pāris punkti, par ko opozīcija iebilst, patiesi ietver, kādas tam var būt tālejošas sekas,” norādīja Tavars.

Vienlaikus Tavars gan norādīja, ka ne viņš, ne arī citi AS deputāti joprojām neatbalstīs konvenciju, neatkarīgi no tā, vai balsojums būs šajā vai nākamajā Saeimas sasaukumā.

“Mēs varam iziet caur jaunām Saeimas vēlēšanām, bet nekur nav teikts, ka šī proporcija var mainīties. Tīri teorētiski var mainīties, var nemainīties un var palikt tāda pati. Tā ir problēmas atlikšana savā būtībā. Tas ir īstermiņa risinājums. Normāli ir tas, ko “Apvienotais saraksts” ir aicinājis un aicina, – šāds jautājums ir jādod tautas nobalsošanā.

Jo biežāk mums notiks referendumi, jo tas būs pareizāk.

Mēs esam uzlikuši tik augstu referenduma slieksni, ka mums referendumu valstī nav notikuši jau cik gadus, nesasniedzami ir šie referendumi,” pauda Tavars.

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) gan domā nedaudz citādi. Tās Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis piekrita prezidentam, ka, redzot notiekošo sabiedrībā, “iespējams, ka ir pamats vēl padiskutēt”.

Tiesa, pagaidām gan viņš neredz, kādēļ lai ZZS mainītu savu pozīciju šai jautājumā.

Rokpelnis pieļāva – “varbūt, ka procesā parādās vēl kādi jauni fakti vai argumenti, vai iespējas, kā no šī iziet, jo, kā jau teicu, jautājumā par šo ideoloģiju un ideoloģisko cīņu mēs absolūti neesam domas mainījuši. Varbūt, ka ir cits veids, kā to risināt. Iespējams, skatīsimies, ko laiks rādīs, bet šobrīd konvencija ir tāda, kāda tā ir – ar šiem strīdīgajiem punktiem. Mēs neredzam, kā tā nāks par labu Latvijai”.

“Pēc būtības tas ir normāls risinājums [atstāt nākamajam Saeimas sasaukumam], jo, ja te ir daži, kas piesauc referendumus, tad Saeimas vēlēšanas būs nosacīts referendums, kas parādīs, kā tad patiesībā sabiedrība sadalās, kādās proporcijās, arī šajā jautājumā. Problēma gan šajā stāstā ir tā, ka tas lielā mērā iezīmē, ka nākamās Saeimas vēlēšanas grozīsies ap vienu jautājumu, un tā nebūs valsts aizsardzība, tā nebūs ekonomika, tā nebūs reģiona attīstība, bet tā būs šī ideoloģiskā cīņa, par ko man ir mazliet žēl. Tiesa, šis ir labs veids, kā noņemt spriedzi sabiedrībā. Un, ja mēs uz to tā raugāmies, tad tas noteikti ir tā vērts,” sprieda Rokpelnis.

ZZS grib sagaidīt arī argumentus no “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta”, kā viņi pamato, ko labāk būtu darīt ar likumu – atstāt lemšanu šim vai nākamajam Saeimas sasaukumam.

Savukārt “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un arī “Stabilitātei!” Saeimas frakcijas vadītāja Svetlana Čulkova izteicās ļoti līdzīgi, uzsverot, ka savu lēmumu attiecībā pret Stambulas konvenciju nemainīs, uzskatot, ka Latvijai no tās ir jāizstājas, un tāpat arī nepiekrita, ka lēmums būtu jāatstāj nākamajam Saeimas sasaukumam.

Liepiņa norādīja, ka frakcija joprojām ir par izstāšanos no konvencijas:

“Tas pilnīgi noteikti nenomierinās [domstarpības], jo prezidenta lēmums, it sevišķi piebilde, ka par šo būtu jālemj nākamajai Saeimai, tas nozīmē, ka tiem, kas jau šobrīd ir iesaistījušies, tas ir jautājums numur viens.”

Savukārt Čulkova uzsvēra, ka lēmumu nevajadētu atlikt:

“Tas būs priekšvēlēšanu instruments. Vieni kliegs, ka vajag [izstāties], otri ka nē. Tātad nē, vajag šogad to risināt un jau strādāt gan pie budžeta, gan pie visiem pārējiem jautājumiem.”

Trešdien, 5. novembrī, Saeimā plkst. 9.30 paredzēta ārkārtas sēde, kurā deputātiem būs jālemj par likuma otrreizēju caurskatīšanu, proti, par termiņiem un to, vai pieņemt lēmumu nāksies pašiem vai tomēr nākamajam Saeimas sasaukumam.

Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sprieda, ka politiskajām partijām noteikti bija negaidīta sabiedrības reakcija uz jautājumu par Stambulas konvenciju, tomēr diez vai partijas mainīs savu nostāju.

“[Rīgas vicemēra Māra] Sprindžuka pārdomas ir tāds pietiekami ilustratīvs gadījums, ka daudziem politiķiem varbūt sākas pārdomas par to, tomēr vairākas partijas ir cieti pateikušas, ka domas nemainīs. Individuālā līmenī pārdomas ir, bet ir arī jautājums, kā tas beigās izskatīsies. Vai tagad atkal ieslēgt atpakaļgaitu būtu labi, īpaši, ja Stambulas konvencija bija pacelta ļoti augstā emocionālā līmenī no abām pusēm. Atkāpties nozīmētu sakāvi,” sprieda Ikstens.

Jāatgādina, ka Sprindžuks sociālajā vietnē “Threads” publicējis video, kurā spriež, ka “Apvienotais saraksts” pieļāvis kļūdu, balsojot par izstāšanos.

Politologs Ikstens pauda, ka “Jaunajai Vienotībai” un “Progresīvajiem” būtu izdevīgi, ja lemšanu par Latvijas palikšanu vai izstāšanos no Stambulas konvencijas lemtu nākamais Saeimas sasaukums, jo tad šis jautājums būtu politiskajā dienaskārtībā vēl visu šo gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām:

“Ar to varētu nedaudz “aizšpaktelēt” tās problēmas, kas ir gan ekonomikā, gan budžetā un citur. Savukārt tām partijām, kuras ir pret konvenciju, tās, protams, būtu neērtības, par ko būtu nepārtraukti jātaisnojas.”

Vienlaikus Ikstens norādīja, ka šis “atelpas brīdis”, ko sarūpējis prezidents, nekādi nerisina idejiskās domstarpības, kas koalīcijā pastāv jau no sākta gala.

“Ja šī valdība būtu bijusi savā darbībā ārkārtīgi sekmīga, nevis visi valdības locekļi būtu mīnusos reitingos, domāju, ka tur ne tikai Stambulas konvenciju vien varētu norīt. Tagad, kad tuvojas vēlēšanas, pretrunas nāk uz āru un katrs cenšas pozicionēties, kā nu viņš prot.”

KONTEKSTS: