Vai atceries savu pirmo viedtālruni? Noteikti daudziem tas bija aizraujošs piedzīvojums, kas sniedza jaunas iespējas un interneta pasauli ienesa kabatā. Turpretī senioriem šis notikums mēdz būt trauksmains, līdzcilvēku palīdzības piesātināts un sociālā spiediena ietekmēts. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) students Renalds Beļaks savā bakalaura darbā veiktajā pētījumā par “TikTok” lietotnes lietošanas paradumiem senioru vidū intervēja vairākus Latvijā dzīvojošus vīriešus un sievietes, kuri sasnieguši pensijas vecumu un lieto viedtālruni ar “TikTok” lietotni un interneta pieslēgumu. Ko viņi atbildēja?
Ilgāku laiku es strādāju telekomunikāciju uzņēmumā, kur uzklausīju neskaitāmi daudz cilvēku dažādās Latvijas pilsētās, un sāku pamanīt, ka arvien biežāk vecāka gadagājuma klienti ne tikai jautā par zvaniem vai īsziņām, bet arī piemin “TikTok”. Tas mani pārsteidza. Pirms dažiem gadiem seniori vaicāja, kā mazmeitai nosūtīt īsziņu, bet tagad viņi azartiski stāsta par receptēm, deju video un jokiem, ko skatās telefonā. Arī manā ģimenē cilvēks, kurš vienmēr lūdz palīdzību ar viedtālruni, paša spēkiem ne vien uzstādīja “TikTok” lietotni, bet arī tajā reģistrējās.
Tas lika aizdomāties, kāpēc tieši “TikTok”? Šīs platformas lietošanu ierasti piedēvē jauniešiem, bet kāda ir motivācija to izmantot senioriem?
Kā seniori sper pirmo soli pretī “TikTok”
Nereti uzskata, ka seniori kā vienota grupa ir mazāk prasmīgi tehnoloģiju lietošanā, tomēr jaunākie pētījumi [1];[2] liecina par būtiskām atšķirībām senioru digitālajās iemaņās. Arvien vairāk senioru apgūst viedtālruņu lietošanu, aktīvi iesaistās digitālajā vidē un izmanto sociālos medijus. Šī iesaiste veidojas pakāpeniski, to ietekmē gan motivācija, gan vide. Tehnoloģiju apgūšana senioriem nozīmē ne tikai prasmju apgūšanu, bet ir arī iespēja saglabāt saikni ar ģimeni un draugiem.
Seniora ceļš līdz viedtālrunim reti ir vientuļš. Lielākoties tas sākas ar kādu, kas palīdz, – bērni, mazbērni, draugi vai pat kaimiņi. Viedtālruni vai nu uzdāvina, vai to nākas iegādāties, jo esošais telefons pārstājis darboties un ierasto podziņu telefonu veikalos nepārdod, kā to atceras paši seniori:
- “Nē, es šito telefonu negribēju. Man patika podziņu, tur ātri, ātri varēja visu sameklēt – piespied podziņu un viss. Tagad ir visas jaunās tehnoloģijas [un tevi pārliecina]– nu kā tu tā, atpaliec? Tev būs interesanti. Tad es piekritu un man telefonu uzdāvināja!” (72 gadi)
- “Iepriekš man bija tikai “pogu telefoni”. Toreiz ļoti steidzami vajadzēja samainīt telefonu, jo iepriekšējais salūza. Nācās nopirkt viedtālruni, jo veikalā nebija pieejami “pogu telefoni”, kā arī ģimene teica, lai beidzot pāreju uz kaut ko modernu.” (65 gadi)
Mobilo telefonu var raksturot kā dziļi personīgu un intīmu ierīci, kuru ierasti atļaujas dāvināt vien tuvinieki. Senioru gadījumā tie ir bērni vai mazbērni, kuri arī palīdz viedtālruni uzstādīt, parāda, kā veikt zvanus, atvērt ziņu lietotni un lietot kameras funkciju, par kuru seniori paši izrāda interesi. Kad viedtālruņa pamatfunkcijas, kuras seniori izmantoja arī podziņu telefonos, apgūtas, tad savu līdzcilvēku vadīti apgūst arī papildu lietotnes. Visbiežāk tās ir tādas populāras lietotnes kā “Facebook”, “WhatsApp”, “YouTube” un arī “TikTok”.
Seniori atzīst, ka sākumā viedtālruņi šķita sarežģīti, pat biedējoši, bijis bail kaut ko salauzt vai izdzēst, bet ar laiku sapratuši, ka lielākoties neko neatgriezenisku izdarīt nevar, un viedtālrunis kļuva par nozīmīgu daļu no ikdienas. Dažiem pirmā pieredze ar viedtālruni bijusi, vēl strādājot, bet citiem vien pensijas vecumā. Neviens no pētījuma dalībniekiem nebūtu gatavs atsākt lietot podziņu telefonu. Viens no viņiem uzsver:
- “Tomēr viedtālrunim ir daudz ērtu funkciju. Nemaz tā neaizdomājos, bet ikdienā kamera, čatošanas aplikācijas, navigācija un atlaižu kartes ļoti noder. Podziņu telefonam tā nebija.” (65 gadi)
Pieradums pie viedtālruņa nav tikai tehnisks jautājums, tas ir arī emocionāls, sociāls un kolektīvas pieredzes apmaiņas process. Šādā veidā senioram, apgūstot viedtālruni, tā funkcijas un lietotnes ar ģimenes palīdzību, viedtālrunis ieņem lomu arī kā attiecību mediators. Tie seniori, kuri dzīvo vieni, par viedtālruni parasti lūdz palīdzību speciālistiem vai uzrunā jauniešus. Atsevišķos gadījumos seniori apgūst un uzstāda viedtālruņu lietotnes patstāvīgi, ja nav tuvinieku, kam vaicāt pēc palīdzības.
Rakstiskas instrukcijas seniori izvairās lietot un uzsver, ka daudz efektīvāk ir, ja kāds lietošanu parāda un pastāsta dzīvē. Ja ir iespēja, seniori mācās arī viens no otra. Arī turpinot lietot viedtālruni, seniori paļaujas uz tuvinieku un speciālistu palīdzības pieejamību, kas viņiem ļauj mazāk uztraukties par kļūdām, ko pieļauj paši vai uzrāda tālrunis. No otras puses, seniori, kuriem šāda palīdzība ir viegli pieejama ikdienā, lielākoties izvairās patstāvīgi mācīties vai apgūt funkcijas viedtālrunī un lietotnēs, kas var kavēt patstāvīgu digitālo prasmju attīstību. To var novērot vienas seniores teiktajā:
- Jā, jā, visas [lietotnes uzstādīt] palīdzēja. Nu kāpēc, ja man ir palīgi? Kāpēc man pašai saspringt? (72 gadi)
Daudzi seniori jūtas nedroši, pat nedaudz apkaunoti, ja kaut ko nesaprot. Savu digitālo prasmju salīdzināšana ar jaunākām paaudzēm mēdz arī atturēt no viedtālruņu apgūšanas. Taču, kad pirmās grūtības pārvarētas, rodas gandarījums un lepnums par jaunajām prasmēm. Piemēram, “TikTok” gadījumā lietotnes uzstādīšana un reģistrēšanās izrādījās pietiekami vienkārša, lai viena no pētījuma dalībniecēm bez tuviniekiem to izdarītu pati. Ļoti palīdz arī tas, ka lietotne pielāgojas viedtālrunī uzstādītajai valodai, un visi pētījuma dalībnieki atzīst, ka “TikTok” lietošana ir vienkārša un saprotama.
Vēlies redzēt atsūtīto video – reģistrējies “TikTok”
Ieskats senioru dzīvē – šovs “Sirdslietas”
No 23. oktobra LTV1 ceturtdienu vakaros pulksten 21.10 un “REplay” skatāms senioru iepazīšanās raidījums “Sirdslietas”, kur 11 kungi iepazīstas ar dāmām, lai dotos kopīgos piedzīvojumos un nodotos sarunām, meklējot gan draudzību, gan mīlestību.
Statistikas dati liecina, ka Latvijā līdz pat 130 000 vecāka gadagājuma cilvēku izjūt vientulību. Bieži vien tā nav paša cilvēka izvēle, bet apstākļu sakritība. Šovs piedāvā iespēju to mainīt, ļaujot iepazīties ar citiem līdzīgi domājošiem cilvēkiem.
Skaties ► šeit.
Ārzemju pētījumi un mediji[3] liecina, ka arvien vairāk senioru pievēršas “TikTok” ne tikai izklaidei, bet arī pieredzes nodošanai un novecošanas stereotipu laušanai.
2023. gadā veiktā “Latvijas Fakti”[4] aptauja apliecināja, ka seniori galvenokārt izmanto tradicionālos medijus kā televīziju, radio un presi, bet digitālās platformas bija maz izplatītas. Tikai 3% no senioriem sekoja viedokļu līderiem “TikTok”, “Instagram” vai “YouTube”, un tikai 1% aktīvi lietoja “TikTok”. Tomēr Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 2024. gada pētījums[5] rāda straujas pārmaiņas, kur jau 28% senioru pētījuma pēdējo trīs mēnešu laikā izmantojuši “TikTok”. Šī tendence liecina par pieaugošu senioru digitālo iesaisti, kas var veicināt arī viņu aktīvāku dalību satura veidošanā un izaicināt sabiedrībā valdošos priekšstatus par novecošanu.
Primāri “TikTok” senioru vidū savu popularitāti ir ieguvis, pateicoties draugiem un ģimenei. Seniori par lietotni uzzina no saviem mazbērniem, draugiem, radiniekiem un pat attāliem paziņām, kad tie atsūta un turpina sūtīt videoklipus no “TikTok”. Tā kā “TikTok” lietotnei nav pieejams pilns funkciju klāsts bez lietotnes uzstādīšanas viedtālrunī, tad nākamais posms ir “TikTok” lietotnes iegūšana un profila izveidošana. “TikTok” lietotne ir pieejama gan latviešu, gan krievu valodā, līdz ar to valodas barjeras neesamība palīdzējusi “TikTok” apgūt ātrāk.
Par to, kā mazbērni un bērni palīdzējuši uzsākt lietot “TikTok”:
- “Mazbērni galvenokārt jau izstāstīja, ka tāds “TikTok” ir un ka to vajag. Un mazbērni instalēja man “TikToku” un parādīja, kā [lietot]. Un tā jau es pamazām, pamazām [darbojos], jo tur ātri, īsi, īsi informāciju [var] iegūt. Man tas patīk.” (72 gadi)
- “Man nopirka telefonu, pateica – tur ir “ciktoks” un tur ir ļoti interesanti, paskaties. Nu es kā paskatījos, man iepatikās, un tad viss – uzsēdos uz to ciktoka (“TikTok”) adatu un sēžu.” (72 gadi)
Gadījumos, kad lietotni uzstāda patstāvīgi, seniori mēdz apgalvot, ka nesaprot, kā to izdarīja, bet uzstādīšana izdevās sekmīgi un par to vairs nedomā.
Nereti seniori viens no otra arī mācās un māca citus, jo ir ieinteresēti, lai viņi spētu viens otram sūtīt “TikTok” videoklipus un tos arī apskatīties. Tālāk, kad lietotne ir veiksmīgi lejupielādēta un sakārtota darbam, šie cilvēki iekļauj “TikTok” lietošanu savā ikdienā. Viens no izteikti motivējošajiem faktoriem izmantot “TikTok” ir izklaidējošu vai apsveikumu videoklipu atrašana, lai tos nosūtītu citiem.
- “Šogad sameklējām ar meitu video no tiktoka un tad dažiem atsūtījām. Kāpēc? Jo man arī daži atsūtīja video apsveikumus, tādēļ arī gribējās līdzīgi atbildēt! (P1, 65 gadi)
“TikTok” netiešā veidā palīdz uzturēt komunikāciju, piemēram, intervijās seniori apstiprina, ka uzmundrinoša vai apsveikuma, vai humora videoklipa nosūtīšana sen nedzirdētam cilvēkam mēdz turpināties ar saraksti vai sazvanīšanos. Visi pētījuma dalībnieki apstiprina, ka saņem un sūta “TikTok” videoklipus cits citam, turklāt puse dalībniekiem min, ka ziņkāre, ko tad draugi no “TikTok” viņiem sūta, bija galvenais iemesls sākt to lietot, neskatoties uz sākotnējo nedrošību par savām digitālajām prasmēm:
- “Nebūtu no viņiem paziņojumi nākuši, droši vien nebūtu nemaz sākusi skatīties.” (65 gadi)
Interesanti, ka daļa senioru pirmo reizi par “TikTok” uzzinājuši nevis no jauniešiem, bet no saviem vienaudžiem, kuri jau bija atklājuši šo platformu.
Lietotne senioriem kalpo ne tikai izklaidei, bet arī informācijas iegūšanai, komunikācijai un spriedzes mazināšanai. Citi nozīmīgākie motivācijas faktori, kas ietekmē senioru izvēli lietot “TikTok”, ir sajūta par izglītošanos, sociālā mijiedarbība, kur nedrīkst atpalikt no saviem vienaudžiem, kuri pārsūta viens otram videoklipus, kā arī laika kavēšana, kad nav nekā labāka, ko darīt. Daži izmanto “TikTok” kā ideju krātuvi sarunām un hobijiem. Pat ja tiek izmantota arhīva funkcija, tas nenozīmē, ka seniors pie šiem klipiem atgriežas. Klipu saglabāšana arhīvā var dot mānīgi pozitīvu sajūtu. Piemēram, seniors apskatās videoklipu par veselīgu uzturu, nodomā, ka arī pats varētu tā gatavot, saglabā šo saturu arhīvā kā nozīmīgu informāciju, un tas jau rada sajūtu, ka ir sperts solis pretī pārmaiņām, pat ja reālas darbības tam neseko.
Seniori neuztver “TikTok” kā pilnvērtīgu sociālo mediju, kur pievienot savus draugus, paziņas un aktīvi iesaistīties, bet gan kā videoklipu repozitoriju, izklaides un informācijas avotu, tāpēc par pašu filmēta satura publicēšanu visi pētījuma dalībnieki izteicās negatīvi, uzskatot to par nevajadzīgu vai muļķīgu lietu, ko darīt pensijas vecuma cilvēkiem:
- “Nu muļķīgi viņi [seniori] izskatās. Es esmu redzējusi, nu muļķīgi. Nu kā nu kuram patīk. Dažam patīk māte, dažam meita, dažam kleita.” (72 gadi)
Daļa senioru atzīst, ka “TikTok” lietošana mēdz ieilgt, un sākotnēji plānotās dažas minūtes pārvēršas stundā. Pētījuma dalībnieki lietotni izmanto vidēji divas līdz sešas stundas dienā. Lai nepārkāptu sev noteiktās robežas, daži paļaujas uz iekšējo pulksteni un pašsajūtu. Aptaujātie seniori neuzskata, ka “TikTok” negatīvi ietekmētu viņu ikdienu un neizsaka vēlmi samazināt laiku, kas pavadīts lietotnē.
Senioru pašvērtējums par “TikTok” ietekmi bija pārsteidzoši pozitīvs. Viens no pētījuma dalībniekiem jokojoties min, ka sēž uz “TikTok” adatas, bet ir pateicīgs par to, ka šāda lietotne viņam ir pieejama, jo tā palīdz cīnīties ar vientulību, sniedz izklaidi un noderīgu informāciju. Savukārt cita seniore min, ka ir piedzīvojusi brīžus, kad rodas lielāka vēlme turpināt skatīties “TikTok” videoklipus, bet apzinās, ka tas ir tādēļ, ka jau skatās “TikTok” lietotni par ilgu: jo ilgāk skaties, jo ilgāk vēlies skatīties.
“TikTok” algoritms nostiprina senioru vēlmi, ziņkāri un paradumus lietot “TikTok”, jo saturs šajā lietotnē tiek katram individuāli pielāgots atkarībā no tā, ko skatās ilgāk un ko neaplūko. Tādējādi senioriem piedāvā saturu, kas uzrunā tieši viņus, un to viņi apzinās. Pētījuma dalībnieki novērtē noderīgos videoklipus par veselību, dārzkopību, remontdarbiem, dzīvniekiem un slavenībām. Par savu pieredzi seniore stāsta:
- “Tiktokā, ja man patīk kāds klips, pārstūtu kādam draugam. Bet pārsvarā šķirstu. Paskatos kādas dziesmas, grupas vai kādu humoriņu, kaut kādus dārza darbus, kaut ko tādu.” (65 gadi)
Kā jau minēts, seniori “TikTok” izmanto arī kā informācijas avotu, tomēr daļa senioru to izmanto kā galveno informācijas avotu, lai uzzinātu par notikumiem pasaulē, par politiku un pat veselību. Tas rada bažas, jo šajā medijā saturu var veidot ikkatrs, savu mērķu, nostāju un aizspriedumu vadīts.
Kā neuzķerties uz dezinformācijas āķa
Atkarības mehānismi, kas balstīti uz rekomendāciju algoritmiem un nebeidzamu satura ritināšanu, rada sarežģījumus ne vien senioram kontrolēt savu laiku, bet arī apzināties savu medijpratību, lai kritiski izvērtētu informāciju, atpazītu dezinformāciju un nenonāktu slēgtā informācijas burbulī.
“TikTok” lietotne ir interesanta un intriģējoša, jo saturs tajā mēdz būt pārspīlēts, uz uzmanības noturēšanu vērsts, tā kā satura veidotāji cīnās par skatījumiem un lietotāju iesaisti. To var dēvēt par veselīgu konkurenci, kas liek radīt pārspīlētu saturu. Tomēr tam ir arī negatīvais aspekts, jo emocionāli bagātus un īsa formāta videoklipus nereti veido ar šauriem naratīviem un maldīgu informāciju, ko pasniedz kā faktus, sev neērto informāciju noklusējot. Jaunajiem “TikTok” lietotājiem jāmācās to atpazīt, lai nekļūtu par melu ķīlniekiem. Piemēram, lielākā daļa senioru šajā pētījumā norādīja, ka interesē saturs par medicīnu, bet melīgs “TikTok” ārsta ieteikums var beigties arī letāli.
Pētījuma rezultāti atspoguļo senioru sekmīgu adaptāciju “TikTok” lietošanā, tas aktualizē jautājumus par senioru digitālās pratības attīstību un nepieciešamību pēc informācijas filtrēšanas prasmēm. Visiem ir būtiski attīstīt kritisko domāšanu un medijpratību, lai neuzķertos uz dezinformāciju un nepatiesu informācijas izplatību. It īpaši svarīgi, kad lietotāji viens otram pārsūta klipus, jo saņemtam klipam no pazīstama cilvēka ir lielāka uzticība un mazāka dezinformācijas pārbaude.
Pozitīvi vērtējams, ka seniori, kuri izmanto “TikTok” ilgāku laika posmu, apgalvo, ka šķiro, ko skatās, jo ir bijusi nepatīkama pieredze ar bezjēdzīgiem videoklipiem, kur nav risinājuma vai tiek izplatīti klaji meli. Vēl seniori nosoda videoklipus, kuros ir lamuvārdi, jēlības. Tomēr jāmin, ka negatīvās emocijas par šādu saturu nenozīmē, ka tāds netiek skatīts.
Viens no pētījuma dalībniekiem ziņas un informāciju par aktuālajiem notikumiem iegūst galvenokārt no “TikTok” satura veidotājiem. Aktuālās ziņas “TikTok” lentē viņam parādījās vien krievu valodā, lai gan seniors ir latvietis. Šis saturs bija emocionāli piesātināts. Pie šie videoklipiem seniors apstājās un klausījās, kas “TikTok” lietotnei dod apstiprinājumu, ka šāds saturs jāturpina piedāvāt. Par laimi, seniors mēdz pārrunāt redzēto ar līdzcilvēkiem, kas nostrādā kā viņa dezinformācijas filtrs:
- Pašā sākumā, kad man, es sāku [TikTok] klausīties, es domāju, ka tur ir viss, viss, viss čista [patiesība]. Nu, un tad ieraudzīju te kaut ko tur tādu [parāda]… Un tad es uzreiz saviem paziņām jautāju – vai tu zini? Tu nevienam nestāsti! Tur būs tas un tas, gatavojies! Nu mani apsmēja un viss. Un pēc tam vienreiz, otrreiz, nu, un sapratu, ka tas viss ir feiks. (72 gadi)
Pēc pieredzes ar nepatiesu saturu seniors uzskata, ka tagad spēj to atpazīt daudz labāk nekā pirms diviem gadiem, kad sāka lietot “TikTok”.
Pētījuma dalībnieki ir novērojuši ka, piemēram, panikas celšana, skaļi izteicieni par pasaules aktualitātēm kā karš, pasaules gals un runātāja monotona balss ir pazīmes, kas liecina par videoklipu, kuru nav vērts turpināt skatīties. Viens no senioriem min, ka bija brīdis, kad šāda veida klipus par Krievijas estrādes slavenību nāvēm monotonā balsī rādīja bieži, līdz viņš sāka tos atpazīt pēc pirmajām sekundēm, šķirt prom un “TikTok” algoritms pielāgojās šādu saturu rādīt retāk. Intervētie seniori izrāda interesi attīstīt medijpratību, kas ir pozitīvi, jo pašvērtējums, ka dezinformāciju spēj atpazīt, nevar atspoguļot reālo situāciju.
Pētījumā iezīmējas arī labas prakses piemērs. Viena no dalībniecēm uzmanīgi izvērtē informāciju, jo apzinās, ka seniori bieži ir krāpnieku mērķauditorija. Viņa lieto viedtālruni piesardzīgi, pārbauda aizdomīgas situācijas un meklē apstiprinājumu informācijas patiesumam. Kritiskā domāšana, avotu pārbaude, informācijas salīdzināšana un vairāku informācijas avotu izmantošana ir būtiska ne tikai senioriem, bet visai sabiedrībai.
Noderīgi raksti par dzīvi vecumdienās
Izmantotie avoti:
-
Quan-Haase, Anabel, Carly Williams, Maria Kicevski, Isioma Elueze un Barry Wellman. 2018. “Dividing the Grey Divide: Deconstructing Myths About Older Adults. Lasīt šeit.
- Wilson, Gemma, Jessica R. Gates, Santosh Vijaykumar un Deborah J. Morgan. 2023. “Understanding older adults’ use of social technology and the factors influencing use”. 222–245. doi:10.1017/S0144686X21000490. Lasīt šeit.
- Hill, Amelia. 2022. “Older people using TikTok to defy ageist stereotypes, research finds | TikTok | The Guardian”. Lasīt šeit.
- LR Kultūras ministrija. 2023. “Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi”. Pētījumu un publikāciju datubāze. Lasīt šeit.
- Ločmele, Klinta. 2024. “Seniori – TikTok jaunā auditorija” Lasīt šeit.