Vairāki desmiti Latvijas eksportējošu uzņēmumu atklātā vēstulē Saeimas deputātiem norāda, ka viņu ieskatā Saeimas balsojums par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ir kļūda. Uzņēmēji uzsver, ka šī kļūda ir radījusi reputācijas kaitējumu gan viņu zīmoliem, gan valstij kopumā, tāpēc aicina to labot. 

Uzņēmēju atklātā vēstule ar aicinājumu labot deputātu pieļauto kļūdu sāka tapt drīz pēc tam, kad kļuva zināms, ka Saeimas vairākums ir vēlējies denonsēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju. Akciju sabiedrības “Balticovo” valdes loceklis Toms Auškāps pastāstīja, ka konvenciju lasīja kopā ar sievu, un secinājuši, ka nedrīkst pazaudēt lielo bildi, par ko konvencija iestājas. 

“Pirmkārt, tas ir par to, lai izslēgtu absolūti jebkādas vardarbības saknes vai paliekas mūsu valstī,” akcentēja Auškāps. 

Taču ir vēl citi iemesli, kāpēc daudzu eksportējošo uzņēmumu ieskatā šī ir kļūda, kas jālabo. Proti, “Balticovo” vēl nesen paši vērtējuši, cik ētiski ir iepirkumi no Slovākijas un Ungārijas, un pašlaik ir bažas nonākt šādā pašā lomā.

“Man ir kauns, kā mēs izskatāmies kā valsts. Mēs eksportējam, mēs esam viens no lielākajiem eksporta uzņēmumiem Latvijā, un man ļoti rūp, un uzņēmumam rūp, kā mēs izskatāmies ārvalstu acīs. Manuprāt, tas ir apkaunojoši, ka mēs tādā veidā atraujamies no saprāta,” pauda Auškāps.

“Latvijas finiera” valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis pastāstīja, ka vēstules rakstīšanā iesaistījās nedēļas nogalē. Viņam kā liela uzņēmuma vadītājam ir svarīgas vērtības, tajā ieskatā drošība, kas sākas ar individuālo drošību. Taču vēl bez šīm vērtībām ir arī tās, kādas gribam nākotnē. 

“Ir karš. Kiberkarš ir Eiropā visā teritorijā, arī pie mums, Latvijā. Mums tomēr ir ļoti svarīga orientācija, virziens, un patiesībā ir jāmāk pierādīt katru dienu, ka no tā nenovirzīsimies. 

Ja mēs sākam novirzīties no Rietumu pasaules vai no lēmuma pieņemšanas sistēmiskās kārtības, kas ir arī starptautiskos līgumos un noteikumos, tad ir jāmāk atbildēt par to,” teica Biķis. 

Šaubu nav, ka, esot starptautiskā apritē, tirdzniecībā būs kādā brīdī jāskaidro Latvijas kā valsts pozīcija, norādīja Biķis. To akcentēja arī “Brain Games” līdzīpašnieks Egils Grasmanis. 

“Mēs esam eksportējošs uzņēmums, mēs darbojamies Rietumu tirgos, un skaidrs, ka mūsu partneri ik pa laikam apvaicājas, kā mums iet, cik stabili. Šī izstāšanās no starptautiskās konvencijas ir tāds negatīvs signāls, un ļoti negribētos, lai tas ieietu nepareizā virzienā. Skaidrs, ka tas ietekmēja Latvijas tēlu kā tādu, arī diemžēl mazina uzticību Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem,” uzsvēra Grasmanis. 

Vienlaikus viņš pauda prieku par sabiedrību, kas reaģē uz notikumiem, un cerību, ka Saeima šajā viedoklī ieklausīsies. 

Uzņēmēji vēstulē norādījuši, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus, ka neesam bijusī padomju republika no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā. “Šī kļūda var prasīt mums visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās,” teikts vēstulē. 

Ar uzņēmēju vēstuli ir iepazinies arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)). Uz jautājumu, vai šāda vēstule varētu mainīt ZZS pozīciju, 

Valainis atbildēja, ka ZZS šo jautājumu neesot ienesis sabiedrības dienaskārtībā un šī nekad nav bijusi partijas prioritāte. Savukārt tagad esot nepieciešama diskusija. 

“Vēstuļu ir ļoti daudz no ļoti daudziem uzņēmējiem, mēs arī tiekamies reģionos ar uzņēmējiem, kuri izsaka viedokli par šiem jautājumiem. Un viedokļi tiešām ir ļoti dažādi. Jūs arī paši redzat, arī sabiedrisko mediju veiktās aptaujas parāda to, ka ir absolūti polāra attieksme šajā jautājumā. Vieni par, vieni pret. Bet, iedziļinoties sīkāk, esence tomēr ir ļoti šaurs jautājums, kuram arī visas puses piekrīt, ka tomēr tur būtu jābūt risinājumam,” teica Valainis.

KONTEKSTS:

Pirmdienas vakarā, kad par aicinājumu neparakstīt izstāšanos no konvencijas bija parakstījušies aptuveni 61 000 cilvēku, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka izmantos savas tiesības prasīt Stambulas konvencijas denonsēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu. Vienlaikus prezidents uzskata, ka šis lēmums būtu jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.

Platformā “ManaBalss.lv” aicinājumu Valsts prezidentam neparakstīt likumu, kas paredz Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, parakstījuši vairāk nekā 64 750 cilvēku, un tā ir kļuvusi par populārāko iniciatīvu platformas “ManaBalss.lv” vēsturē. Tik daudz parakstu savākti četru dienu laikā, un to skaits turpina augt.