84 gadu vecumā miris republikāņu politiķis, bijušais ASV viceprezidents Diks Čeinijs, vēsta viņa tuvinieki. Čeinijs tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem, kas ieņēmuši ASV viceprezidenta amatu.
Šajā postenī Čeinijs darbojās no 2001. līdz 2009. gadam, kad ASV prezidents bija Džordžs V. Bušs.
Čeinijam bija būtiska loma ASV pasludinātajā “karā pret terorismu”, ko amerikāņi izvērsa pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukuma Ņujorkai un Vašingtonai.
2003. gadā Čeinijs atbalstīja ASV karaspēka iebrukumu Irākā, lai gāztu diktatora Sadama Huseina režīmu. Čeinijs un citas Buša valdības amatpersonas apgalvoja, ka Irākas rīcībā esot masu iznīcināšanas ieroči, kas tika minēti kā iegansts kara sākšanai, taču nekādi masu iznīcināšanas ieroču krājumi pēc Huseina režīma gāšanas netika atrasti.
ASV viceprezidents Diks Čeinijs tiekas ar ASV karavīriem Irākā, 2008. gadā
Foto: AFP, PAUL J. RICHARDS
Irākas karš prasīja tūkstošiem amerikāņu karavīru un simtiem tūkstošu Irākas civiliedzīvotāju dzīvību, taču Čeinijs līdz pat mūža galam uzskatīja, ka rīkojies pareizi.
Gadu desmitiem ilga karjera Vašingtonā
Savu karjeru politikā Čeinijs sāka jau pagājušā gadsimta 60. gadu beigās republikāņu prezidenta Ričarda Niksona administrācijā. Votergeitas skandāla rezultātā Niksons atkāpās no amata, bet Čeinijs turpināja darbu prezidenta Džeralda Forda administrācijā; 1975. gadā kļuva par Baltā nama biroja priekšnieku.
Pēc tam Čeinijs no 1979. gada līdz 1989. gadam darbojās ASV parlamentā, kur bija ievēlēts no Vaiomingas štata. Viņš kļuva par Pārstāvju palātas republikāņu līderi.
1989. gadā toreizējais ASV prezidents Džordžs Bušs (Džordža V. Buša tēvs) iecēla Čeiniju par ASV aizsardzības ministru. Viņa vadībā ASV karaspēks 1991. gadā īstenoja sekmīgo operāciju “Tuksneša vētra”, kuras rezultātā Irākas karaspēks tika padzīts no kaimiņvalsts Kuveitas, ko Huseina režīms bija okupējis. Tomēr toreiz amerikāņi negāja līdz galam un necentās gāzt Huseina režīmu Irākā. Šo darbu vēlāk centās pabeigt Džordžs Bušs juniors.
Buša valdības “pelēkais kardināls”
2000. gadā Dž.V.Bušs uzvarēja ASV prezidenta vēlēšanās. Pirms tam viņš bija Teksasas štata gubernators, bet Vašingtonā daudzi uzskatīja, ka Bušam junioram, atšķirībā no viņa tēva, pietrūkst izpratnes par ārpolitikas jautājumiem un armijas lietām.
Tādēļ viņam tika piekomandēts Vašingtonas politikas veterāns Čeinijs, kurš iesaistījās priekšvēlēšanu kampaņā un piekrita uzņemties ASV viceprezidenta lomu.
Diks Čeinijs un republikāņu prezidenta amata kandidāts Džordžs V. Bušs, 2000. gadā
Foto: REUTERS, Jeff Mitchell
ASV politikas vēsturē bijuši vairāki viceprezidenti, kas pēc tam kļuvuši par prezidentiem, bet Čeinijs tiek uzskatīts par ietekmīgāko no tiem, kas tā arī neaizsniedzās līdz Baltā nama saimnieka postenim.
Viņš pats gan arī nebūt nerāvās izvirzīties priekšplānā un necentās aizēnot savu priekšnieku Dž.V.Bušu, tā vietā dodot priekšroku “pelēkā kardināla” lomai.
Par Čeinija politisko karjeru un viņa lomu ASV valdībā vēsta 2018. gada Holivudas filma “Vara” (Vice), kurā Čeinija lomā iejutās aktieris Kristians Beils.
Čeinija politiskā pieredze Buša valdībai noderēja pēc tam, kad 2001. gada 11. septembrī teroristu grupējums “Al Qaeda” sarīkoja lielāko terora aktu ASV vēsturē, nogalinot gandrīz 3000 amerikāņu.
Dž.V.Bušs todien ciemojās pie skolēniem Floridā, bet Čeinijs izdeva rīkojumu: ja teroristi būtu sagrābuši vēl kādas pasažieru lidmašīnas un apdraudētu Balto namu vai ASV parlamenta ēku, kara aviācijai bija dots uzdevums tās notriekt.
Ticēja, ka lēmums par iebrukumu Irākā bijis pareizs
Drīz vien kļuva zināms, ka teroristu uzbrukumu ir sarīkojis “Al Qaeda” vadonis Osama bin Ladens, kurš tolaik slēpās pie “Taliban” režīma Afganistānā.
ASV pieprasīja talibiem izdot bin Ladenu, bet kad viņi atteicās, ASV karaspēks sāka uzbrukumu Afganistānai, lai gāztu “Taliban” režīmu. Šis mērķis drīz vien tika sasniegts, taču ASV un sabiedroto karaspēks iestrēga Afganistānā vēl uz 20 gadiem un tika izvests tikai 2021. gadā.
Buša valdība pēc “Taliban” režīma gāšanas nolēma vērsties arī pret Sadama Huseina režīmu Irākā. Vašingtona izplatīja nepatiesus apgalvojumus, ka irākieši varētu būt kaut kādā veidā saistīti ar 11. septembra terora aktiem.
Čeinijs un citas Buša valdības amatpersonas apgalvoja, ka Huseina rīcībā esot arī masu iznīcināšanas ieroči, kas apdraud Tuvo Austrumu reģiona un visas pasaules drošību. 2003. gada martā ASV karaspēks sāka iebrukumu Irākā; Huseina režīms drīz vien tika gāzts, taču nekādi masu iznīcināšanas ieroču krājumi Irākā tā arī netika atrasti.
Toties valstī sākās asiņains pilsoņu karš, kas prasīja simtiem tūkstošu dzīvību.
Čeinijs gan vēlāk apgalvoja, ka, pieņemot lēmumu par iebrukumu Irākā, Buša valdība esot vadījusies pēc “labākās pieejamās izlūkošanas informācijas”.
“Tobrīd tas bija pareizais lēmums. Es tam ticēju toreiz un ticu arī tagad,” 2015. gadā raidsabiedrībai CNN pavēstīja Čeinijs.
ASV viceprezidents Diks Čeinijs klausās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runu ASV parlamentā, 2006. gadā
Foto: REUTERS, Larry Downing
Raugoties no Latvijas pozīcijām, Čeinijam un Buša valdībai bija pozitīva loma mūsu vēsturē, jo tieši Buša administrācijas laikā tika pieņemts lēmums par Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanu NATO, kas tika īstenots 2004. gadā.
2008. gadā Čeinijs pauda atbalstu arī Ukrainas uzņemšanai NATO, tomēr citas dalībvalstis pret to iebilda un ukraiņiem vēl nav izdevies sasniegt šo mērķi.
Mūža nogalē asi kritizēja Trampu
Čeinijs pēc pārliecības bija konservatīvs republikānis, bet mūža nogalē viņam bija domstarpības ar Republikāņu partiju, ko savā kontrolē pārņēmis tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps.
Viena no Čeinija meitām Mērija ir lesbiete, tādēļ viņam bija iecietīgāka attieksme pret viendzimuma attiecībām. Savukārt otra Čeinija meita Liza sekoja tēva pēdās un aktīvi iesaistījās politikā; viņa bija ievēlēta ASV parlamentā.
Čeinija meitas Liza (no kreisās) un Mērija, 2004. gadā
Foto: AP, Charlie Neibergall
2021. gadā Liza Čeinija asi nostājās pret republikāņu līderi Trampu, kurš atteicās atzīt savu zaudējumu 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Diks Čeinijs nostājās meitas pusē un viņas priekšvēlēšanu kampaņas reklāmā asi vērsās pret Trampu: “Mūsu nācijas 246 gadu vēsturē nav bijis indivīda, kurš radītu lielākus draudus mūsu republikai, kā Donalds Tramps.
Viņš centās nozagt iepriekšējās vēlēšanas, izmantojot melus un vardarbību, lai paliktu pie varas, kad vēlētāji bija viņu noraidījuši. Viņš ir gļēvulis. Īsts vīrietis nemelotu saviem atbalstītājiem.”
Čeinijs pat gāja tik tālu, ka pagājušogad ASV prezidenta vēlēšanās balsojis par demokrātu kandidāti Kamalu Harisu, jo nav gribējis pieļaut Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā.
Pēdējos gados Čeinija veselība bija trausla; viņš pārcietis piecas sirdslēkmes un sirds pārstādīšanas operāciju.
Par viņa aiziešanu mūžībā sēro sieva Linna, meitas Liza un Mērija, kā arī septiņi mazbērni.