Tikai dažas dienas pirms vispasaules klimata konferences Brazīlijā Eiropas Savienība (ES) steidz vienoties par saviem klimata mērķiem līdz 2040. gadam, lai uz šo sanāksmi nebrauktu tukšām rokām. Taču pēdējā mirkļa sarunas ievilkušās ilgākas, nekā prognozēts.
Svētdien dalībvalstis saņēma jaunāko ziņojuma par situāciju ES precizējumu, daļa ministru pirms ierašanās uz sanāksmi bija noskaņoti visai kareivīgi. Katra dalībvalsts apmaiņā pret solījumu atbalstīt ES klimata mērķus 2040. cenšas izprasīt sev kādus atvieglojumus.
“Ir jānodrošina, ka mēs savienojam klimata rīcību ar konkurētspēju un rūpniecisko pratību, ja tā var teikt, un neatkarību, kas būs mūsu galvenā prioritāte turpmākajos gados. Mēs vēlamies spert svarīgu soli šodien, bet šis paliks ar mums arī turpmākajos gados,” sacīja ES klimata komisārs Vopke Hukstra.
Tikmēr Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norādīja, ka Latvijai svarīgas ir atkāpes lauksaimniecības sektorā, jo šādā ziņā valsts ir specifiska.
“Pamatā lielākais uzsvars ir par to, ka mēs zinām, ka mēs mierīgi varam izmantot arī pēc 2030. gada šķeldu un biomasu kā kurināmo – tā joprojām skaitīsies kā atjaunīgā enerģija,” atzīmēja Melnis. “Mums ir ļoti daudz kūdras augsnes, kas ir sava specifika. Un, protams, ir jāņem vērā gan sociāli ekonomiskā situācija, gan arī ģeogrāfiskā – kur mēs atrodamies. Mēs esam blakus Krievijai. Skaidrs, ka kaimiņos notiek karš un mums prioritāte ir aizsardzība. Tās ir tās būtiskās lietas, kas ir atrunātas, ņemtas vērā.”
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu