Balvu novada pašvaldība ir viena no tām, kas nesen lēma par trīs novada vidusskolas posmu slēgšanu, atstājot Baltinavā, Rugājos un Rekovā vien pamatskolas. Šāds lēmums pieņemts, jo skolēnu skaits sarūk un klases nav piepildītas. Pašvaldībā cer, ka tai nenāksies turpmāk samazināt arī citus pakalpojumus laukos dzīvojošajiem, tomēr ir jūtams, ka naudas kļūst mazāk. Par Upītes ciemu un tā attīstību iedzīvotāji rūpējas paši, bet uztrauc gan skolu nākotne, gan ceļu stāvoklis.
Neprognozējamā nākotne
Mārīte Slišāne dzīvo Balvu novada Upītes ciemā. Viņa te dzimusi un augusi, ir četru bērnu mamma, šobrīd ir bērna kopšanas atvaļinājumā, tur vistas, vienu govi un kā mājražotāja cep konditorejas izstrādājumus. Kādu laiku viņa padzīvoja arī Rīgā, taču, kad vecākajai meitai bija jāuzsāk mācības pirmajā klasē, atgriezās Upītē.
Vai pašvaldība spēs uzturēt infrastruktūru laukos?
“Es jūtos te labi, man iezogas tās domas par saviem bērniem, vai viņi jūtas tikpat labi, kā es,” piebilst Mārīte.
Bērni iet devītajā, sestajā un pirmajā klasē, savukārt jaunākajam – Martinam – drīz būs jāuzsāk bērnudārza gaitas. Bērni mācās gan Baltinavas, gan Rekavas skolā. Rekava no Upītes atrodas 6 kilometrus, Baltinava – 16 km. Bērnudārzs, visticamāk, Martinam būs Baltinavā, jo tur ir arī Mārītes darbavieta. Bērnus uz skolu ved pašvaldības autobuss, taču uz interešu izglītību jāved pašiem. Turklāt dzīvesbiedram darbs ir Rēzeknē, tāpēc darba dienās visa loģistika ir uz Mārītes pleciem.
“Šogad tikai pirmdien bērni atbrauc ar autobusu uz mājām, otrdien jāved meita no dejām uz mājām, trešdien, ceturtdien, piektdien man jāved meita ap septiņiem no mākslas skolas uz mājām. Un es esmu visu laiku pakārtota braukāšanai. Nav tā, ka iekāps pilsētā tramvajā un aizbrauks uz mājām, bet, ja es pati nevaru, man ir jāmeklē šoferis, kuram ir papildus jāmaksā, un, otrkārt, te nevar atrast šoferi tik vienkārši,” par ikdienu pastāstīja Mārīte.
Upītes ciems ir neliels, te deklarēti mazāk nekā 100 iedzīvotāju. Kad Mārīte pārvācās no Rīgas uz Upīti, skola vēl darbojās, taču tika slēgta pirms septiņiem gadiem, kad tur mācījās ap 40 skolēnu. Šobrīd no Upītes uz Baltinavas skolu tiek vesti 15 bērni, savukārt uz Rekavas skolu – 5 bērni. Tas, ka gan Rekavā, gan Baltinavā nebūs vidusskolas posma, šobrīd Mārītes vecāko meitu, kas iet 9. klasē, neietekmē, jo jau bija izlēmusi, ka dosies uz Rīgu. Ko darīs pārējie bērni, nav zināms. Mārīti gan vairāk uztrauc jautājums, kas notiks nākotnē ar pamatskolām?
Mārīte Slišāne ar dēlu
Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas Radio
Balvu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Inese Circene sacīja, ka
katru gadu novadā kopumā izglītības iestādēs bērnu skaits sarūk par aptuveni 60. Pilsētas pirmskolas izglītības iestādēs tiek apsvērts apvienot grupas.
Šobrīd pamatskolas posmā kopumā bērnu skaits ir pietiekams, taču prognozēt izmaiņas ilgākā laika periodā gan nevar.
“Dzīvē viss ļoti ātri mainās, un tagad nav tie laiki, ka mēs esam tik stabili, ka varam plānot uz pieciem, desmit gadiem. Kādreiz tā bija, bet tagad cilvēki ir kļuvuši ļoti mobili, bet tajā pašā laikā atgriežas arī no pilsētām uz laukiem dzīvot, ja ir vēl īpašumi saglabājušies. Tāpēc tā situācija mainās,” skaidroja Circene.
Vietējo sāpe – ceļi
Upītē, pateicoties entuziastiem, aktīva ir vietējā kultūras dzīve. 2019. gadā slēgto skolas ēku kopā ar zemi nopirka Upītes iedzīvotāju kopienas biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”. Tagad par sava ciema sakopšanu, attīstību, bērnu izklaidi rūpējas paši iedzīvotāji, kas ir liels ieguvums, uzsvēra Mārīte. Kā lielāko izaicinājumu, dzīvojot laukos, viņa minēja ceļus, īpaši ziemā.
“Es apbrīnoju šoferus, jo ceļi, kad nav nokaisīti, jāved pilns autobuss ar bērniem, viņi uzņemas tādu atbildību.
Es pati esmu pāris reizes braukusi tajā autobusā, jo man darbs bija Baltinavā, un es brīžiem acīm ciet sēdēju. Bija, kad viņi vienkārši ieslīdēja grāvī, labi, nekas traģisks, ieslīdēja kupenā, izvilka, bet tas ir arī bailīgi,” pastāstīja Mārīte.
Mārīte dzīvo daudzdzīvokļu mājā, pirms kāda laika bija mēģinājums virzīt mājas siltināšanas projektu, tomēr neveiksmīgi, jo, pirmkārt, iedzīvotāji paši nespēja vienoties, otrkārt, ir problēmas saņemt aizņēmumu. To Mārīte kā četrbērnu mamma izjūt arī personīgi. Pirms kāda laika interesējās par aizņēmuma iespējām, vēloties uzlabot savus dzīves apstākļus, taču saprata, ka viņas ienākumi ir pārāk mazi.
“Man ir jāpelna kā minimums 3000 katru mēnesi. Tad man ir nez’ cik gadi jāliek kaut kādā krātuvē, bet tad man to nevajadzēs,” viņa piebida.
Vietējā pašvaldība ar dzīvojamo fondu neko nevar līdzēt, atzina Šķilbēnu un Medņevas pagastu pakalpojumu centra vadītājs Andris Mežals. Esošais dzīvojamais fonds ir novecojis, taču jauns pēdējo 30 gadu laikā nav celts. Savukārt izmaksas pašvaldībai infrastruktūras uzturēšanai un pakalpojumu nodrošināšanai kļūst arvien lielākas.
“Uz to iedzīvotāju skaitu, aizbraukt iztīrīt sniegu, ja tur viens iedzīvotājs… Kilometru ir daudz. Protams, tur cilvēciņš dzīvo un viņam ir jānodrošina tas pakalpojums, lai viņš varētu izbraukt,” paskaidroja Mežals.
Foto: Lāsma Zute-Vītola / Latvijas Radio
Iespēju robežās ceļi tiek gan greiderēti, gan tīrīti.
“Varbūt gribētos vairāk granti uzvest uz ceļa, atjaunot braucamās daļas. Ir tādi ceļi, kuri ir mazāk noslogoti vai tikai robežsargi brauc. Ir viens ceļš, kur es nevaru nodrošināt cauru gadu tā izbraucamību viena kilometra posmā, ar ceļa uzturēšanas naudiņu es to nevaru izdarīt,” atzina Mežals.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks (Latvijas Zaļās partija) secinājis, ka ceļu uzturēšanā ārpakalpojums ir pat trīs reizes dārgāks nekā, ja to dara pagastā pašu spēkiem. Tas liek domāt, ka pašvaldībai ir jāiegādājas sava tehnika, lai varētu lētāk uzturētu ceļu infrastruktūru.
“Satiksmes ministrija pat spiež lēnām nenoslogotos ceļus, pa kuriem mazāk brauc, pārņemt pašvaldībām savā bilancē.
Ja valdība dot mums šādu uzdevumu, tad jādod finansējums, lai mēs varam iegādāties autoceļa uzturēšanas tehniku,” norādīja Trupovnieks.
Runājot par pakalpojumu nodrošināšanu un infrastruktūras uzturēšanu laukos, Balvu novada domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka šobrīd ir jautājums, vai iedzīvotāji spēs apmaksāt cenu pieaugumu. Piemēram, šobrīd veicot iepirkumu uz ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu izglītības iestādēs un aprūpes centrā, tā pieaugums ir ap 20 000 eiro, kas nozīmē, ka vecākiem būs jāveic līdzmaksājums par ēdināšanu. Šobrīd pašvaldība to nodrošina pilnībā.