Autobusu reisu atcelšana Latvijā: Šoferu trūkums rada haosu uz ceļiem
Autotransporta direkcija (ATD) šogad ir spiesta saskarties ar nepatīkamu realitāti – līdz šim brīdim jau ir atcelti 1442 autobusu reisi, un galvenais iemesls šai satraucošajai tendencei ir hronisks šoferu trūkums. Lai gan kopējais atcelto reisu īpatsvars pret visiem plānotajiem reisiem ir neliels, nepārsniedzot 0,5%, šī problēma rada ievērojamas neērtības pasažieriem un norāda uz dziļākām sistēmiskām problēmām tautsaimniecībā. Šī situācija ir kā spogulis, kas atspoguļo darbaspēka krīzi un izaicinājumus, ar kuriem saskaras sabiedriskā transporta nozare Latvijā.
Iemesli krīzei: Kāpēc trūkst autobusu šoferu?
Izpētot situāciju dziļāk, atklājas, ka autobusu šoferu trūkums nav radies vienas dienas laikā. Tā ir ilgstoša problēma, kas sakņojas vairākos faktos. Viens no galvenajiem iemesliem ir profesijas novecošanās – liela daļa pašreizējo autobusu vadītāju ir pirmspensijas un pensijas vecumā, bet jaunieši neizrāda pietiekamu interesi par šo darbu. Agrākais vidējais autobusa šofera vecums ir aptuveni 56 gadi, kas liecina par strauju nozares novecošanos. Lai gan ir veikti pasākumi, lai atvieglotu prasības D kategorijas apliecības iegūšanai, piemēram, ļaujot to iegūt no 18 gadu vecuma, šie pasākumi vēl nav devuši gaidīto rezultātu. Papildus tam, Covid-19 pandēmijas radītās sekas un tās prasības, iespējams, ir likušas daļai vadītāju pamest darbu. Arī nepietiekams finansējums un zems atalgojums salīdzinājumā ar darba intensitāti un atbildību, iespējams, nav pietiekams, lai piesaistītu jaunus speciālistus. Vidējā bruto alga reģionālās nozīmes maršrutu autobusu šoferiem 2019. gadā bija 925 eiro, bet mūsdienās darba piedāvājumi bieži vien piedāvā aptuveni 1500 eiro pirms nodokļiem, taču tas joprojām var nebūt pietiekami, lai konkurētu ar citām nozarēm. Tas ir kā vilciņš, kas griežas apkārt – trūkst šoferu, tiek atcelti reisi, pasažieri ir neapmierināti, un tas savukārt varētu negatīvi ietekmēt profesijas prestižu.
Sekas pasažieriem: Neplānoti pārrāvumi un zaudējumi
Šofera trūkuma radītā situācija atstāj jūtamas sekas uz pasažieriem. Atceltie reisi rada ne tikai ikdienas plānu izjaukšanu, bet arī neplānotus zaudējumus. Cilvēki, kas paļaujas uz sabiedrisko transportu, lai nokļūtu darbā, skolā vai citās svarīgās vietās, saskaras ar neērtībām un bieži vien ir spiesti meklēt alternatīvus, dārgākus pārvietošanās veidus. Saskaņā ar normatīviem, pasažieriem ir tiesības pieprasīt kompensāciju par tiešajiem zaudējumiem, kas radušies reisu atcelšanas dēļ, ja viņi ir iegādājušies biļeti uz attiecīgo reisu. Tomēr šīs kompensācijas ne vienmēr pilnībā atrisina radušos problēmu un rada papildu administratīvo slogu gan pasažieriem, gan pārvadātājiem. Piemēram, 2025. gada septembra sākumā pasažieru pārvadātāji “Nordeka” un “Liepājas autobusu parks” atcēla deviņus autobusu reisus, radot neērtības pasažieriem, kuri paļāvās uz šiem maršrutiem. Tāpat citos gadījumos, kad tika atcelti desmitiem reisu, īpaši vasaras mēnešos, kad darbinieki dodas atvaļinājumos vai ir prom darbnespējas dēļ, situācija kļūst vēl sarežģītāka.
Pārvadātāju un ATD centieni risināt situāciju
Autotransporta direkcija (ATD) un pasažieru pārvadātāji aktīvi meklē risinājumus, lai mazinātu šoferu trūkuma radītās sekas. Tiek īstenotas informatīvās kampaņas, lai veicinātu interesi par autobusa vadītāja profesiju, uzsverot tās nozīmīgumu un dinamiskumu. Daži pārvadātāji, piemēram, “Nordeka”, ir apmaksājuši D kategorijas vadītāja apliecības un 95. koda apmācības, lai piesaistītu jaunus speciālistus. Tiek runāts par vienotu atalgojuma līmeni un darba apstākļu uzlabošanu nozarē, kā arī par iespēju vidusskolās vai arodskolās ieviest apmācības, lai jaunieši varētu ātrāk uzsākt darbu. Tomēr šie centieni ir kā piliens jūras vidū, ja netiek risinātas pamatproblēmas. Ir nepieciešama kompleksa pieeja, kas ietver gan atalgojuma sistēmas uzlabošanu, gan profesijas prestiža celšanu, gan arī valsts atbalsta programmas jaunajiem speciālistiem. Situācija ir sarežģīta, un tās risināšanai nepieciešama visu iesaistīto pušu – pārvadātāju, ATD un valsts – sadarbība un aktīva rīcība.