Jānis Mediņš un Latvijas Radiofona zelta laikmets Jūrmalā
Par komponista Jāņa Mediņa darbības laiku Dubultos un tā ciešo saistību ar Latvijas Radiofona uzplaukumu liecina ne vien vēstures liecības, bet arī paša komponista atmiņas. Pēc veiksmīgas karjeras Nacionālajā operā, kur Jānis Mediņš ieņēma diriģenta amatu, viņš 20. gadu beigās pieņēma aicinājumu kļūt par Latvijas Radiofona orķestra galveno diriģentu. Šis lēmums nebija negaidīts, jo Radiofons tolaik piedzīvoja strauju izaugsmi – pieauga gan klausītāju skaits, gan arī finansiālie ienākumi. Mediņam tika solīts ne tikai nedaudz augstāks atalgojums nekā operā, bet arī lielākas perspektīvas profesionālajai izaugsmei. Lai gan darba apjoms bija ievērojami lielāks – ik nedēļu četras mēģinājumu reizes un pieci koncerti jeb raidījumi, tostarp viens vērienīgs simfoniskais koncerts, Mediņš šo izaicinājumu uzņēmās ar lielu entuziasmu.
Radiofons savā zelta laikmetā kļuva par nozīmīgu kultūras centru. Lai nodrošinātu plašāku Latvijas teritorijas sasniedzamību, tika būvētas jaunas raidstacijas Liepājā un Madonā (1932) un Kuldīgā (1934). Tehnisko darbu noslēgums 1936. gadā tika atzīmēts ar simbolisku uzrunu: “Hallo, Latvija – Rīga, Madona, Kuldīga, Liepāja!”. Latvijas Radio krātuvēs tika veidota ļoti bagātīga notšu bibliotēka, ko, pēc Jāņa Mediņa atmiņām, toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis mudinājis veidot, pat ja tas izmaksātu dārgāk, lai notis būtu pašas īpašumā, nevis īrētas. Augošās programmas prasības lika palielināt arī Radiofona orķestra dalībnieku skaitu, kas ar laiku pat pārsniedza operas orķestra sastāvu. Mediņš atzīmēja, ka Radiofona orķestris izveidojies par tehniski prasmīgāku kolektīvu nekā operas orķestris.
Dubultu vasaras rezidence un publikas kontakts
Lai gan abi orķestri – operas un Radiofona – mēdza uzstāties uz Nacionālās operas skatuves, Jānim Mediņam šī saskare ar publiku šķita nepietiekama. Viņš savās atmiņās raksta: “Tikai tad, kad klausītāji redzami, mūziķiem tiek sasprindzināta uzmanība un rodas lielāka inspirācija. Sēdēšana slēgtās telpās, ne reto reizi bez žaketēm, stimulē amatnieciskumu.” Šī atziņa rosināja Mediņā ideju, ka Radiofona orķestris varētu sniegt vasaras koncertus Jūrmalā, konkrētāk – Dubultos. Līdz tam Jūrmalas pilsētas valde atbalstīja tikai sezonāli izveidotus mūziķu ansambļus, taču Mediņa iecerei bija potenciāls ieviest jaunu tradīciju.
Šī ideja par vasaras koncertiem Dubultos nebija tikai nejauša doma, bet gan apzināta vēlme sniegt mūziķiem tiešāku kontaktu ar klausītājiem un veicināt viņu radošo iedvesmu. Mediņa pārliecība bija, ka publiska uzstāšanās, kur publiku ir iespējams redzēt, rada pavisam citu enerģiju un motivāciju nekā koncertēšana slēgtās telpās, kur bieži vien trūkst pat elementāra svinīguma sajūtas. Šī doma vēlāk materializējās, radot unikālu vasaras koncertu ciklu Jūrmalā, kas ieguva plašu atsaucību gan no mūziķu, gan no publikas puses. Šie koncerti ne tikai bagātināja Jūrmalas kultūras dzīvi, bet arī nostiprināja Jāņa Mediņa kā novatoriska diriģenta un radošā gara uzticību.
Radiofona orķestris un tā profesionālā attīstība
Jānis Mediņš, vadot Latvijas Radiofona orķestri, demonstrēja augstu profesionālismu un spēja sasniegt jaunus muzikālās izpildījuma augstumus. Viņa vadībā orķestris kļuva par tehniski ļoti spēcīgu un muzicējošu kolektīvu. Tas attīstījās ne tikai muzikālajā ziņā, bet arī instrumentālā sastāva ziņā, arvien biežāk iesaistot lielākus sastāvus un paplašinot repertuāru. Mediņa vadītais orķestris spēja izpildīt gan sarežģītu klasisko mūziku, gan arī jaunākus, modernākus skaņdarbus, iepriecinot plašu klausītāju loku.
Radiofona dibināšanas pirmajos gados, īpaši ap 1926./1927. gadu, bija vērojama saspringta situācija attiecībā uz translācijām, jo daži operas orķestra mūziķi izvēlējās darbu Radiofona orķestrī. Tas pat lika uz laiku pārtraukt operu translācijas. Tomēr Jāņa Mediņa vadībā Radiofona orķestris guva ievērojamu popularitāti un kļuva par vienu no vadošajiem Latvijas mūzikas kolektīviem. Tā darbība tika uzskatīta par ļoti iedvesmojošu, īpaši attīstības periodā trīsdesmitajos gados, kad netika taupīti līdzekļi bagātīgas notšu bibliotēkas veidošanai.