Šā gada trešajā ceturksnī nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” strādāja ar sešu miljonu eiro peļņu un 244,7 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 3,7% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums.
Pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 5,1%, bet biļešu vidējā cena palielinājās par 10,7%, kompensējot mazāku pārdoto biļešu apjomu. Biļešu cenas pieaugums ir veicinājis koriģēto EBITDAR peļņu (ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) atgūšanos, tiem gada spēcīgākajā ceturksnī sasniedzot 77,7 miljonus eiro.
Koriģētā EBITDAR rentabilitāte 31,8% apmērā ir par 2,77 procentpunktiem zemāka nekā 2024. gada trešajā ceturksnī, taču salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni tā ir palielinājusies.
2025. gada trešajā ceturksnī “airBaltic” veica 13,4 tūkstošus regulāro lidojumu, savukārt ACMI-out (lidmašīnu iznomāšana kopā ar apkalpi) lidojumu skaits pieauga par 10,8% līdz 10,5 tūkstošiem, kopā sasniedzot 23,9 tūkstošus lidojumu.
Pagājušajā ceturksnī lidsabiedrība ne tikai iznomāja “Lufthansa Group” līdz pat 19 lidmašīnām ar apkalpi, bet arī sniedza īstermiņa pakalpojumus citām vadošajām Eiropas aviokompānijām, tādējādi vēl vairāk palielinot savus ieņēmumus, kā arī stiprināja uzņēmuma pozīcijas Eiropas ACMI tirgū.
“Trešais ceturksnis ir nozīmīgs periods “airBaltic” darbībā, jo šajā laikā pārvadājam visvairāk pasažieru un veicam vairāk lidojumu nekā jebkurā citā periodā,” saka “airBaltic” izpilddirektora pienākumu izpildītājs Pauls Cālītis.
“Šogad turpinājām strādāt sarežģītos apstākļos, ko ietekmēja dzinēju piegāžu kavēšanās un izmaksu spiediens. Lai gan pārvadāto pasažieru skaits trešajā ceturksnī bija nedaudz mazāks nekā pērn, galvenokārt maršrutu tīkla optimizācijas dēļ, biļešu ienesīgums pieauga, ieņēmumi turpināja palielināties un mēs turpinājām attīstīt lidmašīnu nomas biznesa stratēģiju. Šī gada rezultātu uzlabošanās liecina, ka “airBaltic” darbības modelis spēj pielāgoties pat sarežģītos tirgus apstākļos,” saka Cālītis.
“Raugoties nākotnē, mūsu prioritāte ir saglabāt darbības noturību un finansiālo stabilitāti, lai lidsabiedrība varētu turpināt sniegt uzticamus pakalpojumus, neraugoties uz tirgus izaicinājumiem. Optimizējot procesus, uzlabojot flotes efektivitāti un pasažieru apkalpošanas kvalitāti, mēs stiprinām uzņēmumu, lai tas sasniegtu ilgtspējīgus rezultātus un saglabātu konkurētspēju ilgtermiņā,” piebilda Cālītis.
Aplūkojot 2025. gada pirmos deviņus mēnešus, “airBaltic” guva 4,2 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir uzlabojums par 52,8 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 48,5 miljonu eiro zaudējumiem pērn. Ieņēmumi sasniedza 594,3 miljonus eiro, kas ir par 3,3% vairāk nekā tajā pašā periodā pirms gada, bet koriģēto EBITDAR peļņu veidoja 128,6 miljoni eiro. Turklāt šogad pārvadāto pasažieru skaits pieauga par 1,7%, sasniedzot 3,9 miljonus, savukārt veikto lidojumu skaits lidsabiedrības maršrutu tīklā palielinājās līdz 36,3 tūkstošiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā pirms gada. Kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot ACMI pakalpojumus, audzis par 5,9%, norādot gan uz regulāro, gan ACMI lidojumu pieaugumu.
Biļešu rezervāciju apjoms ceturtajam ceturksnim pašlaik pārsniedz 2024. gada līmeni, un pieprasījuma tendences turpina uzlaboties. Lai gan ģeopolitiskie riski, jo īpaši Tuvajos Austrumos, tiek rūpīgi uzraudzīti, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz degvielas cenām, kopumā ceļojumu pieprasījums un tirgus rādītāji joprojām ir stabili.
Pamatojoties uz trešā ceturkšņa rezultātiem, prognozes paredz, ka koriģētā EBITDAR peļņa 2025. gadā kopumā būs robežās no 160 līdz 170 miljoniem eiro. Paredzams, ka kopējie ieņēmumi būs 780-790 miljonu eiro robežās. Arī kapacitātes mērķi paliek nemainīgi – plānots, ka “airBaltic” tīklā pieejamo sēdvietu skaits palielināsies par aptuveni 5%, bet ACMI-out lidojumu kapacitāte salīdzinājumā ar 2024. gadu pieaugs par 20%. Šajās prognozēs arī pieņemts, ka pakāpeniski uzlabosies dzinēju pieejamība.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit