Krievijas izraisītajā karā Ukraina ir zaudējusi vairāk nekā 600 nogalinātu sportistu un treneru, kuru aizstāvētās vērtības godinās arī valsts atteikšanās no totalitārās sistēmas sportā un demokrātisko Eiropas valstu pieredzes pārņemšana, paziņoja Ukrainas sporta ministrs Matvijs Bidnijs.
Ukraina sāk īstenot sporta sistēmas reformu, atsakoties no padomju totalitārās sistēmas un ieviešot Eiropai raksturīgo klubu modeli, paskaidroja Bidnijs. Ukraina lielākoties pārņem Francijas pieredzi augstu sasniegumu sportā un Polijas modeli tautas sportā.
“Mēs gribam katrā kopienā sporta klubu, kas pats sevi pārvalda, lai pavērtu brīvu pieeju sportam visiem ukraiņiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas vai finanšu situācijas,” norādīja Bidnijs. “Šie klubi būs vieta, kur atklājas jauni talanti, un vēlāk viņi varētu sasniegt sportā augstākos pakāpienus.”
Īpašu lomu Bidnijs saskata vieglatlētikai, kur Ukraina īsteno vairākus projektus ar mērķi iesaistīt sportā vairāk dalībnieku. Ukrainā trešo sezonu darbojas valsts prezidenta Volodimira Zelenska rosinātā programma “Plecu pie pleca”, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju katram bērnam izmēģināt iepatikušos sporta veidus.
Lai nodrošinātu sporta infrastruktūras pieejamību, Zelenskis parakstīja rīkojumu, kas ļauj klubiem pēc pārskatāmiem nosacījumiem uz stundām īrēt valsts un pašvaldību sporta objektus, piemēram, skolu zāles, mazus stadionus un peldbaseinus.
Ukraiņu centienus iesaistīt bērnus sportā sarežģī Krievijas mērķtiecīgā infrastruktūras postīšana.
Pēc Bidnija teiktā, agresorvalsts ir vērsusi triecienus pret apmēram 800 sporta objektiem, tostarp vairāk nekā 20 olimpiskajām un paraolimpiskajām treniņu bāzēm.
Nepalaid garām svarīgo sportā!
Spied šeit vai skenē kvadrātkodu un pievienojies LSM Sporta “WhatsApp” kanālam.
Un neaizmirsti ieslēgt paziņojumus (🔔zvaniņa poga)! Svarīgākās sporta aktualitātes, tiešraides un analīze vienuviet.
Neatgriezeniski zaudējumi Ukrainai ir karā zaudētās dzīvības – Bidnijs uzsvēra, ka Krievija ir nogalinājusi 617 sportistus un trenerus, bet upuru skaits ik dienu turpina pieaugt.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības sakaut pretinieku. Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu