Bankas aicina veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi
Latvijas Bankas nesenais ikgadējais ziņojums par finanšu tirgus stāvokli signalizē par virzību ārpus stagnācijas, tomēr iedzīvotāju atturība pret aizņemšanos un vairāki sistēmiski izaicinājumi joprojām neļauj valstij pilnvērtīgi sasniegt Eiropas Savienības vidējo līmeni.
Aizdevumu pieejamības uzlabošana: dzīvot vieglāk
Saskaņā ar Latvijas Bankas (LB) sagatavoto „Finanšu pieejamības pārskatu 2025” aizvadītajā gadā Latvijā tika novērota kredītu aktivitātes atjaunotne, pārtraucot ilgstošo dīkstāvi. Gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību saņemto aizdevumu apjoms pieauga straujāk nekā iekšzemes kopprodukts (IKP), un šī tendence turpinās arī 2025. gadā. Galvenais izaugsmes dzinējspēks ir procentu likmju kritums, ko veicinājis gan EURIBOR likmju samazinājums, gan pievienoto likmju pazemināšanās. Hipotekārajiem kredītiem šis kritums bija īpaši izteikts, samazinoties par vairāk nekā 2 procentpunktiem pēc 2023. gada maksimumiem.
Būtisku pozitīvu efektu radījušas arī normatīvo aktu izmaiņas, kas vienkāršoja un padarīja lētāku kredītu pārfinansēšanu. Pirmajos astoņos 2025. gada mēnešos šie uzlabojumi skāra 9356 hipotēkas ar kopējo vērtību aptuveni 690 miljoni eiro, kas veido 14% no valsts hipotekārā portfeļa. Vidējais ietaupījums gadā vienam aizņēmējam ir starp 350–515 eiro, un kopējais potenciālais ieguvums visā kredīta periodā tiek lēsts 44,7 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz šiem sasniegumiem, kredītu īpatsvars pret IKP joprojām ir zems – hipotekārie kredīti veido vien 13% no IKP, salīdzinot ar 17% Lietuvā un 31% Igaunijā.
Latvijas mājokļu tirgu raksturo pārapdzīvotība un neliels dzīvojamās platības izmērs. Lai veicinātu hipotekāro aizdevumu apjomu, Latvijas Banka izvirza priekšlikumu attīstīt ar hipotēkām nodrošinātu vērtspapīru tirgu, potenciāli iesaistot valsts finanšu institūcijas. Tas ļautu bankām nodrošināt piekļuvi ārējam finansējumam un atbrīvot kapitālu tālākai kreditēšanai.
Laiks ierobežot komisijas maksu
Korporatīvo kredītu segmentā procentu likmju kritums bija mazāk manāms, un likmes joprojām saglabājas augstas. Tiek novērota ievērojama likmju atšķirība starp bankām un nozarēm, kas norāda uz tirgus segmentāciju un zemu konkurenci. Galvenais faktors likmju atšķirībām ir konkrētā kredītiestāde, nevis nozare vai uzņēmuma lielums. Tas liecina, ka uzņēmumiem pieejamo piedāvājumu klāsts ir ierobežots, par spīti daudzajām kredītiestādēm.
Lai stiprinātu konkurenci, Latvijas Banka kopā ar Finanšu ministriju ir izstrādājusi priekšlikumu par komisijas maksas ierobežošanu par kredīta pirmstermiņa dzēšanu, jo šobrīd tā padara pārfinansēšanu neizdevīgu. Pašlaik komisijas maksa parasti svārstās no 1,5–2% no atlikušās kredīta summas, un tikai retais uzņēmums gūst labumu no kreditora maiņas. Analīze rāda, ka taisnīga komisijas maksa, kas segtu reālās administratīvās izmaksas, nedrīkstētu pārsniegt 0,1% no summas.
Pārāk stingras ķīlas ierobežo attīstību
Latvijas Banka arī konstatē, ka Latvijas uzņēmumu finanšu stāvoklis stabilizējas: pašu kapitāls pirmo reizi 15 gados pārsniedz saistību apjomu, ienesīgums saglabājas stabils, bet maksātnespējas līmenis ir zems. Tomēr ievērojama daļa uzņēmumu joprojām saskaras ar negatīvu pašu kapitālu, kas ierobežo finansējuma piesaistes iespējas un veido negatīvu priekšstatu par biznesa vidi. LB gan uzskata, ka problēmas apjoms ir pārspīlēts, jo daudzi „negatīvie” uzņēmumi ir mazi, un to ietekme uz ekonomiku ir neliela.
Vēl vairāk satraucošs ir fakts, ka uzņēmumi saskaras ar vienām no stingrākajām nodrošinājuma prasībām eirozonā: vidējā nodrošinājuma vērtība kredītiem sasniedz 162% no aizdevuma summas, bieži vien pat dubultojot to. Plaši izplatīta ir arī personīgo galvojumu prakse, kas bremzē biznesa attīstību.
Atpaliekam no līmeņa
LB ziņojums uzsver arī nebanku finansējuma ierobežotību un kapitāla tirgus attīstības nepieciešamību. Atšķirībā no attīstītām ekonomikām, Latvijas uzņēmumi gandrīz pilnībā ir atkarīgi no bankām. Potenciāls izaugsmei ir pietiekams: kredītu un noguldījumu attiecība bankās ir tikai 64%, salīdzinot ar vidēji 94% eirozonā. Fondu tirgus lomas paplašināšana ļautu piesaistīt ilgtermiņa investīcijas un veicinātu Latvijas pāreju uz augsta ienākuma valstu kategoriju.
Kopumā Latvijas Banka novēro pirmās atdzīvošanās pazīmes kredītu pieejamībā, bet uzsver, ka finanšu pieejamība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem joprojām ir ierobežota. Ilgtspējīgai kredītu tirgus izaugsmei nepieciešami: paaugstināta konkurence starp bankām, samazinātas komisijas maksas par pārfinansēšanu, ķīlu prasību liberalizācija, hipotekāro vērtspapīru attīstība un nebanku finansējuma stiprināšana. Tikai šādu pasākumu kopums ļaus Latvijai pietuvoties citu eirozonas valstu finanšu attīstības līmenim.
Iedzīvotāji joprojām ir piesardzīgi
LB ziņojumā analizēta arī situācija mājsaimniecību sektorā. Ienākumu pieaugums un nodarbinātības stabilitāte ir ļāvuši palielināt kreditēšanas apjomu, taču iedzīvotāju parādu slogs joprojām ir viens no zemākajiem eirozonā. Tas norāda uz iedzīvotāju piesardzību aizņemšanās jautājumos, kas izveidojusies pēc 2008. gada finanšu krīzes.
Latvijas Banka prognozē, ka, saglabājoties likmju samazinājuma tendencei un makroekonomiskajai stabilitātei, kredītu aktivitāte turpinās pieaugt arī 2026. gadā. Tomēr šīs izaugsmes ilgtspējai ir nepieciešams novērst sistēmiskos šķēršļus. Starp tiem ir kapitāla tirgus vājas attīstības, mazo uzņēmumu ierobežotās piekļuves finansējumam, iedzīvotāju zemās finanšu pratības un banku pakalpojumu digitālās attīstības trūkums.
Nepieciešams līdzsvars
Noslēgumā Latvijas Banka uzsver, ka ilgtermiņa finanšu stabilitāte prasa līdzsvaru starp kreditoru interešu aizsardzību un ekonomiskās izaugsmes stimulēšanu. Pārāk stingri normatīvi un augstas ķīlu prasības bremzē uzņēmējdarbības attīstību, īpaši inovatīvajās un strauji augošajās nozarēs. Ieteikts pakāpeniski mazināt barjeras konkurencei, pilnveidot tiesisko bāzi kredītu pārfinansēšanai un aktīvi iesaistīt valsts struktūras kapitāla tirgu attīstībā.
Kopumā 2025. gads tiek vērtēts kā pagrieziena punkts: sākās kredītu aktivitātes atjaunotne, nostiprinājās aizņēmēju pozīcijas un uzlabojās uzņēmumu finansiālā veselība. Tomēr Latvijas finanšu integrācijas līmenis joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm un eirozonas vidējā līmeņa. Lai pārvarētu šo atšķirību, valstij jāpāriet no piesardzīgas finansēšanas modeļa uz dinamiskāku un konkurētspējīgāku, balstoties uz banku, nebanku un tirgus kapitāla avotu kombināciju.