Nvidia – AI dārgākā kompānija, bet lēnākā vides aizsardzībā

Mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par neatņemamu mūsdienu dzīves sastāvdaļu, taču tā straujā attīstība rada ievērojamu spiedienu uz planētas vidi. Saskaņā ar “Greenpeace” ziņojumu, pasaules vadošās MI uzņēmumi, tostarp “Nvidia”, kas pirmā sasniegusi 5 triljonu dolāru vērtību, ir atpalikuši vides problēmu risināšanā, īpaši runājot par piegādes ķēžu dekarbonizāciju.

Kā norāda Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, pat viens pieprasījums, izmantojot “ChatGPT”, patērē aptuveni desmit reizes vairāk elektroenerģijas nekā “Google” meklējums. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) brīdinājumi par citu veidu kaitējumu videi, piemēram, elektronisko atkritumu radīšanu un lielo izejvielu patēriņu, vēl vairāk pastiprina nepieciešamību pēc ilgtspējīgām praksēm MI nozarē.

Desmit MI giganti un viņu vides pēdas

“Greenpeace” ziņojums “Supply Change: Tracking AI Giants’ Decarbonisation Progress” analizē desmit lielāko MI uzņēmumu, tostarp “Amazon”, “Apple”, “Google”, “Microsoft”, “Meta”, “AMD”, “Broadcom”, “Intel”, “Nvidia” un “Qualcomm”, progresu vides problēmu risināšanā. Ziņojums atklāj, ka lielākā daļa nozaru līderu demonstrē lēnu progresu, īpaši attiecībā uz piegādes ķēžu radītajām emisijām. Šīs emisijas veido vairāk nekā 80% no kopējām emisijām “Nvidia”, “Qualcomm” un “Broadcom”, un pat 98% no “AMD” emisijām 2024. gadā.

Piegādes ķēžu dekarbonizācijas vērtējumā “Apple” ieguva augstāko atzīmi (B), kam sekoja “Microsoft” (C-) un “Google” (D-). Pārējie septiņi uzņēmumi saņēma nepietiekamu vērtējumu (F). “Nvidia”, kas ir pasaulē pirmā 5 triljonu dolāru vērtības kompānija un MI mikroshēmu dizaina līderis, ierindojās pēdējā vietā piegādes ķēžu dekarbonizācijas ziņojumā. Tam sekoja “Broadcom”. “Greenpeace” skaidro šo rezultātu ar “neadekvātiem klimata saistību līmeņiem, īpaši attiecībā uz piegādes ķēdēm, zemu piegādes ķēžu caurspīdīgumu un nepietiekamiem pasākumiem ražošanas emisiju samazināšanai”.

Operatīvā un kopējā dekarbonizācija – nepietiekamā līmenī

Operatīvās dekarbonizācijas vērtējumā pieci uzņēmumi saņēma nepietiekamu atzīmi (F). “Apple” atkal izcēlās ar augstāko vērtējumu (A-), kam sekoja “Google” (B) un “Microsoft” (C). Kopējā vērtējumā seši uzņēmumi saņēma nepietiekamu vērtējumu (F). “Broadcom” ieguva zemāko punktu skaitu, kam sekoja “Nvidia” un “Intel”. “Apple” (B+) atkal ieņēma pirmo vietu. “Microsoft”, “Google” (C-) un “Meta” (D-) ir citi uzņēmumi, kas nesaņēma F atzīmi.

“Nvidia” kā bagātākā kompānija, kas gūst miljardus no inovatīviem produktiem, kuriem it kā jāglābj pasaule no klimata krīzēm, patiesībā būvē savu panākumu uz piegādes ķēžu emisiju pārvadāšanu uz citām pasaules daļām, īpaši uz Austrumāziju, kas jau saskaras ar saviem enerģētikas pārejas izaicinājumiem un ir ļoti neaizsargāta pret klimata pārmaiņām,” uzsver Katrina Vu, “Greenpeace East Asia” piegādes ķēžu projekta vadītāja.

Caurspīdīguma trūkums un ambīciju zemais līmenis

Deviņi no desmit uzņēmumiem, ieskaitot “Microsoft”, “Google” un “Nvidia”, saņēma zemāko atzīmi (F) par piegādes ķēžu caurspīdīgumu. Galvenais iemesls ir skaidru ziņojumu trūkums par piegādātāju elektroenerģijas patēriņu un atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Ziņojums uzsver, ka MI aparatūras ražošana ir ļoti enerģijas ietilpīga. Paredzams, ka līdz 2030. gadam globālais elektroenerģijas pieprasījums MI mikroshēmu ražošanā varētu pieaugt pat 170 reizes, pārsniedzot Īrijas kopējo elektroenerģijas patēriņu 2023. gadā.

Izņemot “Apple”, pārējie deviņi uzņēmumi nav apņēmušies līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamo enerģiju gan savās operācijās, gan piegādes ķēdēs. Mikroshēmu dizaina uzņēmumi atpaliek visvairāk. “Nvidia” nav noteikusi nekādus mērķus savas piegādes ķēdes dekarbonizācijai, un gan “Qualcomm”, gan “Broadcom” joprojām nav mērķu savām operācijām vai piegādes ķēdēm. Tāpat “Nvidia”, “Broadcom” un “AMD” nav apņēmušies sasniegt nulles vai oglekļa neitrālu statusu nevienā sava biznesa daļā.

Lai gan “Nvidia” savā ilgtspējības ziņojumā norāda, ka līdz 2025. gadam plāno segt 100% globālā elektroenerģijas patēriņa ar atjaunojamo enerģiju savos birojos un datu centros, tas neattiecas uz piegādes ķēdēm.

Aicinājums uz zaļāku MI

“Greenpeace East Asia” aicina MI gigantus apņemties līdz 2030. gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamo enerģiju savās piegādes ķēdēs, kā arī uzlabot caurspīdīgumu, lai novērstu zaļmaldināšanu. UNEP uzsver, ka valdības, izstrādājot MI stratēģijas, reti ņem vērā vides un ilgtspējības aspektus. “Vides aizsardzības trūkums ir tikpat bīstams kā citu MI saistītu drošības pasākumu trūkums,” brīdina Golestans (Sallija) Radvans, UNEP galvenā digitālā direktore.