Piesaistīt minimālajai algai vai vidējam atalgojumam valstī? Par to, kā turpmāk veidot skolotāju algu pieauguma grafiku, šobrīd vēl diskutē, taču pēc likuma tam jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra. Skaidrs šobrīd ir viens – nākamgad janvārī algas lielākas nekļūs un iepriekšējais grafiks tā arī paliks neizpildīts. No septembra gan algas varētu pieaugt skolotājiem vispārējā izglītībā, pārejot uz jauno finansēšanas modeli “Programma skolā”. 

Kārtējās sarunas 

Šķiet, neviens mācību gads nav aizritējis bez asām diskusijām par skolotāju algām, to finansēšanu un celšanu. Tā kā pedagogiem apmierinošs atalgojuma līmenis joprojām nav sasniegts (līdz tam, visticamāk, vēl ir tālu), arī šis gads nav izņēmums. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir kārtējā sarunu fāzē ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA). Šoreiz par to, kā nodrošināt adekvātu skolotāju algu pieaugumu tuvākajos gados. 

Būtisks progress algu jautājumā panākts, arodbiedrībai un ministrijai vienojoties par vienu no tuvāko gadu prioritātēm – algu finansēšanas modeļa maiņu “Programma skolā”. To ieviesīs no nākamā gada septembra ar viena gada pārejas periodu. Īsumā – valsts naudu skolotāju algām piešķirs, nevis vadoties pēc skolēnu skaita pašvaldībā, bet gan segs visas īstenotās izglītības programmas izmaksas konkrētā skolā, ja tā izpildīs noteiktus kritērijus. 

Tas risinās daļu problēmas, jo, kā sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga – “beidzot skolotājiem samaksās par visu padarīto darbu”.

Vēl publiski nav zināmi konkrēti aprēķini, par cik atsevišķās pašvaldībās un izglītības iestādēs algas pieaugs, taču tādi nupat ir nosūtīti vietvarām izvērtēšanai. Plašākai publikai tie varētu būt pieejami gada beigās. 

Taču no šī modeļa iegūs tieši skolotāji vispārējā izglītībā, arī atbalsta personāls. Nozarē gan ir vēl daudzi citi – profesionālo skolu, pirmsskolu, interešu izglītības, augstākās izglītības iestāžu pedagogi, kuru maciņus jaunais modelis neietekmēs. 

Joprojām neizpildītais grafiks 

Par to, lai visām pedagogu grupām algas ietu līdzi laikam, atbild citi noteikumi. Izglītības likuma 53. pantā noteikts, ka “pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā”. 

Skolotāju algu pieauguma grafikā paredzētā stundas likme vispārējās izglītības pedagogam:

2023. gadā – 8,50 eiro (izpildīts)

2024. gadā – 9,54 eiro (izpildīts)

2025. gadā – 10,35 eiro (neizpildīja, noteica 9,79 eiro)

Tātad likums nosaka, ka jābūt algu pieauguma grafikam. Šādu normu likumā iekļāva 2022. gadā, kad atkal jau bija izveidojusies kārtējā spriedze starp skolotājiem un IZM. Valdība apstiprināja algu pieauguma grafiku – tas ir spēkā kopš 2023. gada 1. septembra un beigsies līdz ar šo gadu.

Jāatzīmē, ka tas nav izpildīts. Tas paredzēja, ka skolotājiem šogad būtu jāsaņem vismaz 10,35 eiro par nostrādātu stundu. Taču, kontekstā ar naudas pārdali drošības stiprināšanai un atalgojuma pieauguma ierobežojumu valsts sektorā, skolotāji panāca mazāku pieaugumu. Šogad par stundu jāmaksā vismaz 9,79 eiro. Arī konkrētajā likumā skaitļi izmainīti – šobrīd tas rāda reālo ainu, nevis to, kāda bija noteikta, kad grafiku apstiprināja. 

Tātad neizpildītais grafiks ar nākamā gada sākumu vairs nebūs spēkā. Taču likums liek izveidot jaunu. Tajā gan nekāda pieauguma nebūs, jo naudas tam nav. Papildu naudu izglītības nozare nākamā gada budžetā izcīnīja vien “Programmai skolā”. 

“No nākamā gada janvāra algas pieaugums ir nulle eiro, un mēs to zināmā mērā respektējam. Nav patīkami, protams, nav viegli. Mēs arī biedriem daudz skaidrojam, ka cenu kāpumu nevienai profesijai nekompensē, un tāpēc mums sarunas ir par algas grafika atjaunošanu,” sacīja arodbiedrības vadītāja Vanaga. 

“Ja ar žagariem pakaļ nestaigāsi, neviens neko nepiedāvās” 

Sarunas par turpmāko grafiku rosināja LIZDA. Vanaga LSM.lv uzsvēra, ka iniciatīvu gaidīja no politikas veidotājiem. 

“10 gadus vadot arodbiedrību, esmu redzējusi tik daudz epizožu, kur tā nauda ir ieguldīta ēkā, iekārtā, infrastruktūrā. Es ar visdziļāko pārliecību varu teikt, ka joprojām nekas nav radikāli mainījies šajā vērtību skalā, ka cilvēks diemžēl būs pēdējais, kam to naudu meklēs, vienalga, kurā jomā. 

Ja tu neko skaļi neteiksi, neatgādināsi, nestaigāsi ar žagaru bunti no muguras, tad neviens arī pats neko labprātīgi nepiedāvās,” pauda Vanaga. 

Vanaga atklāja, ka sarunas šobrīd notiek par algu pieaugumu no 2027. gada. Ideja gan ir nekonkrēta, jo abas puses pašlaik vēl lemj par labākajiem scenārijiem.  

Piesaistīt vidējai algai vai minimālajai? 

Arodbiedrībai ir pieci scenāriji. 

Vairāki scenāriji paredz piesaistīt algu pieaugumu vidējai darba algai Latvijā. Šobrīd izglītības nozarē vidējais atalgojums ir aptuveni 1615 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas gan iekļauj ne tikai pedagogus. Taču vidējā alga valstī ir 1808 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tātad pašlaik izglītības nozares darbinieki vidēji pelna aptuveni 89 % no vidējā valstī. 

Piemēram, viens no variantiem ir noteikt, ka līdz konkrētam gadam vidējā pedagogu alga sasniedz 130 % no vidējās algas valstī. 

Vēl arodbiedrība piedāvāja noteikt bāzes mēnešalgu un tai piemērot koeficientus. Principā tas nozīmētu iekļaut skolotājus valsts vienotajā atlīdzības sistēmā. Šī gan nav jauna ideja, par to diskutēts jau iepriekš. Piemēram, pērn arodbiedrībai pat bija cerība, ka šāda kārtība varētu stāties spēkā jau no 2026. gada sākuma. Taču tā nav noticis. 

IZM Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns skaidroja, ka šāds scenārijs gan esot noņemts no galda, jo bāzes mēnešalgas koncepts esot pārāk sarežģīts. 

“Tur ir ļoti daudz skaidrojošā darba, kādā veidā Valsts kanceleja, balstoties uz Ekonomikas ministrijas metodoloģiju, to visu aprēķina. Tas, protams, nozarē ir nesaprotami, garlaicīgi un īstenībā neinteresē. Un tāpēc viens no variantiem ir piesiet iespējamo pieaugumu pie valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Minimālā mēnešalga ir ļoti saprotama un paredzama vienība,” skaidroja Kalvāns. 

Saistīt algu pieaugumu ar minimālās algas apmēru bija gan viens no LIZDA scenārijiem, gan ministrijas iecere. Ministrijas ieskatā, šo apmēru varētu reizināt ar koeficientu un tādā veidā noteikt vidējo skolotāju atalgojumu, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. Arodbiedrība pieprasījusi šo mērķi sasniegt līdz 2028. gadam, ja tiks izvēlēts šis ceļš. 

Vēl gan diskusijas par šo turpināsies un abas puses veido aprēķinus, lai, iespējams, 19. novembrī vienotos par tālākajiem soļiem. Ministrijā skaidroja, ka skolotāju algas varētu pieaugt no 2027. gada, taču tam vēl būs nepieciešamas vairākas vienošanās. 

Tātad, lai nodrošinātu likuma izpildi, nākamajā gadā algu pieauguma grafiks, visticamāk, būs. Taču tajā noteiks, ka algas 2026. gadā nepieaug.