Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja Valsts kancelejas un valdības virzītās pakāpeniskās izmaiņas izdienas pensiju sistēmā no 2027. gada. Šīs pārmaiņas saistītas ar nākamā gada un nākamo triju gadu budžeta ietvaru un iekļautas budžetu pavadošajos likumprojektos.
Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kuri līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.
Plānotā izdienas pensiju reforma neattieksies uz esošajiem izdienas pensiju saņēmējiem un uz tiem, kuri tai kvalificēsies līdz 2027. gadam.
Kāpēc izmaiņas rosinātas
Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas rosināja, jo patlaban ļoti strauji aug pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs.
No 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2 %, sasniedzot 12 176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – to piešķir uz mūžu.
Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9 %, sasniedzot 115,9 miljonus eiro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Sistēmā neko nemainot, pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegtu jau 200 miljonus eiro gadā, norādīts likumprojektu anotācijās.
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējo sabiedrību vienlīdzīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeima konceputāli atbalstīja grozījumus astoņos likumos. Likumprojekti saistīti ar likuma projektu.
Līdz šim izdienas pensijas piešķir atkarībā no tā, cik ilgi cilvēks strādājis konkrētā amatā vai profesijā un kāds ir viņa vecums. Taču noteikumi dažādās nozarēs ir atšķirīgi, ar saviem aprēķiniem un īpašiem nosacījumiem. Tas radījis nevienlīdzību starp profesijām, jo vieniem nosacījumi pensijas piešķiršanai ir vieglāki, bet citiem grūtāki.
Šie nosacījumi nav regulāri pārskatīti, ņemot vērā pārmaiņas darba tirgū un nozarēs, tādējādi valsts budžetam tas izmaksā arvien vairāk,
iepriekš skaidrojusi Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”).
Ko izmaiņas paredzēs
No izdienas pensiju profesiju loka paredzēts izslēgt prokurorus un tiesnešus, šīm grupām paredzot speciālu pensiju, kā arī diplomātus. Tāpat paredzēts atteikties no izdienas pensijas baleta, cirka un kora māksliniekiem, leļļu teātra aktieriem, orķestra māksliniekiem, solistiem vokālistiem, teātra aktieriem. Šo profesiju pārstāvjiem paredzēs atbalsta pasākumus pārkvalifikācijai citā profesijā, lasāms likumprojekta anotācijā.
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu.
Likumu izmaiņu mērķis ir mazināt atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. No 2027. gada paredzēts pakāpeniski ieviest vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.
Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus.
Savukārt attiecībā uz personām, kuras 2027. gada 1. janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, tiks grozīta arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apjomu samazināt par 10 līdz 20 procentiem, izlīdzinot starp dienestiem. Tajā skaitā par pieciem procentiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.
Plānots, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20 procentus no kopējā izdienas stāža. Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Paredzēts, ka plānotās izmaiņas neattieksies uz izdienas profesijās nodarbinātajiem, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības).
KONTEKSTS:
Uz to, ka izdienas pensiju slogs valsts budžetam ar katru gadu kļūst arvien smagāks, ka šīs pensijas nav atkarīgas no uzkrātā pensijas kapitāla apmēra un faktiski neatbilst Latvijas pensiju politikas būtībai, jau pirms vairākiem gadiem norādīja Valsts kontrole, bet vēl iepriekš arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Politiķi tagad sasparojušies izdienas pensiju sistēmas pārmaiņām. Jūlija sākumā tām bija veltīta pirmā stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēde premjeres Evikas Siliņas (“Jaunā Vienotība”) vadībā.
Valdība septembra sākumā konceptuāli atbalstīja Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju reformu.
Lai gan izdienas pensijas galvenais mērķis ir saistīts ar noteiktu profesiju pārstāvju nespēju turpināt darba gaitas, pēc Valsts kontroles datiem 2020. gadā septiņi no 10 izdienas pensijas saņēmējiem turpināja strādāt – arī institūcijās vai profesijās, no kurienes devušies izdienas pensijā, tādējādi faktiski sev nodrošinot tikai papildu ienākumus.