Diskusijā Kītings akcentēja, ka sankciju politikas mērķis ir liegt Krievijai finansēt karu Ukrainā, taču rīcībai jābūt dinamiskākai, īpaši tādās jomās kā kriptovalūtu izmantošana mikroelektronikas iegādei no Ķīnas. Viņš norādīja, ka sankciju īstenošanā jāiegulda tikpat liela enerģija kā ēnu flotes izsekošanā un naftas infrastruktūras ierobežošanā.
Bijušais ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) direktors Džons Smits sacīja, ka gan ASV, gan Eiropa līdz šim rīkojušās pārāk piesardzīgi. Viņaprāt, sankciju politika Krievijas iebrukuma sākumā bijusi drosmīga, taču tagad tā kļuvusi fragmentēta un zaudējusi tempu. Smits aicināja stiprināt ne tikai jaunu sankciju noteikšanu, bet arī to īstenošanu un uzraudzību, uzsverot, ka daudzās valstīs solītā sankciju izpildes pastiprināšana nav notikusi.
Savukārt Blaite norādīja, ka Lielbritānija izmanto sankcijas kā ārpolitikas un nacionālās drošības instrumentu. Viņa uzsvēra, ka saskaņā ar jaunās nacionālās drošības stratēģijas principiem sankcijas tiek piemērotas, lai vājinātu pretinieku spējas, izjauktu noziedzīgus tīklus un novērstu nelikumīgu migrāciju, tostarp vēršoties pret cilvēku kontrabandas un tirdzniecības organizatoriem.
Jau rakstīts, ka FID rīkotajā konferencē “Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība” eksperti no ES, Lielbritānijas, Kanādas un ASV ceturtdien diskutē par kopīgo atbildību sankciju efektivitātes nodrošināšanā.