Karavīri no Kanādas, Igaunijas, Francijas, Latvijas, Polijas, Slovēnijas un Lielbritānijas aizvadījuši kopīgas mācības. Tajās tika pilnveidotas prasmes gan kājnieku uzbrukumos, gan militārās tehnikas manevros Igaunijas mežos un purvainajā apvidū.

Paralēli arī kaujas mediķi un inženieri pilnveidoja darbu kaujas apstākļos. Kā uzsver Kanādas Bruņoto spēku kapteinis Mails Smits, kas dien Latvijā izvietotajā NATO Daudznacionālajā brigādē – galvenais ir, lai sabiedrotie spētu darboties kā viena komanda — gatava atturēt un, ja vajag, arī cīnīties.

“Mēs atrodamies NATO austrumu flangā, tāpēc mums ir svarīgi pārliecināties, ka spējam sadarboties ar visām partnervalstīm. Savstarpējā sadarbība ir absolūti izšķiroša. (..) Šis reljefs būtiski maina to, kā darbojas tanki. Lai kur mēs dotos, kaujaslaukā vienmēr piedāvājam to pašu — aizsardzību, spēju precīzi un efektīvi iesaistīties kaujā, mobilitāti. Taču, kā redzat, aiz manis, meži šeit ir ļoti biezi, un tas ir būtiski ietekmējis mūsu pieeju kaujai. Mums arī nācies daudz mācīties gan no igauņiem, gan britiem, kuri šeit darbojas jau ilgāku laiku,” saka Smits.

Mācības notika laikā, kad NATO arvien skaļāk brīdina par pieaugošu ilgtermiņa apdraudējumu no Krievijas. Uzstājoties Bukarestē, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra, ka Maskava kopā ar Ķīnu, Ziemeļkoreju un Irānu gatavojas ilgstošai konfrontācijai un Eiropa nedrīkst dzīvot miera laiku ilūzijās.

“Situācija ar munīciju jau sāk mainīties. Vēl pavisam nesen Krievija saražoja vairāk munīciju nekā visi NATO sabiedrotie kopā, taču tas tā vairs nav. Visā aliansē tiek atvērtas jaunas ražošanas līnijas un paplašinātas esošās, mēs ražojam vairāk nekā jebkad pēdējo gadu desmitu laikā. Tagad šis progress jāatkārto arī citās jomās — modernā pretgaisa aizsardzībā un lēto dronu pārtveršanas risinājumos. Šeit izšķiroša ir tieši apjoma nodrošināšana,” paziņoja Rute.

Rute gan centās mazināt satraukumu par ASV neseno lēmumu izvest savus karavīrus no Rumānijas, uzsverot, ka šādas rotācijas ir ierastas un amerikāņu klātbūtne Eiropā joprojām ir ļoti liela. Tikmēr Rumānijas prezidents Nikušors Dans norādīja, ka bruņoto spēku stiprināšana šodien ir nepieciešamība.

“Šodienas draudi un izaicinājumi — no kara Ukrainā līdz kiberuzbrukumiem un hibrīdkara metodēm — atgādina, ka miers un drošība nekad nav garantēti. Tāpēc bruņoto spēku stiprināšana nav izvēle, bet neizbēgama nepieciešamība,” paziņoja Dans.

Jāatgādina, ka, reaģējot uz pieaugošajiem hibrīddraudiem un Krievijas dronu pārkāpumiem, NATO šoruden uzsāka jaunu aizsardzības operāciju “Austrumu sardze”, kuras mērķis ir stiprināt NATO austrumu flanga gaisa telpas aizsardzību, lai spētu ātri reaģēt uz dronu vai cita veida hibrīddraudiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!