Latvijas mediķi arvien skaļāk pauž neapmierinātību ar sistēmisko nepietiekamo finansējumu, kas draud ar veselības aprūpes nozares sabrukumu. Lai gan valdība uzsver veselības aprūpes prioritāti, reālajā budžetā šī prioritāte bieži vien atspoguļojas nepietiekami, liekot mediķiem apsvērt pat streika iespēju. Situācija ir sasniegusi kritisku punktu, kurā nepieciešami steidzami un radikāli risinājumi.
Finansiālā plaisa un tās sekas
Kā norādīts, veselības aprūpes nozarē iztrūkst vismaz 650 miljoni eiro, lai nodrošinātu adekvātu tās darbību. Lai gan saprotams, ka šādu summu nevar nodrošināt viena gada laikā, tomēr valdības piešķirtais finansējums nav bijis pietiekami augošs, lai segtu pieaugošās izmaksas un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu. Salīdzinājumā ar 2023. gadu, 2024. gadā veselības aprūpei atvēlētais finansējums kā procentuālā daļa no IKP ir pat samazinājies, un tiek prognozēts, ka tas turpinās samazināties. Šāda tendence ir īpaši satraucoša, jo citas nozares, piemēram, drošība, saņem ievērojami lielāku finansējumu.
Neadekvātais finansējums rada virkni negatīvu seku. Pacientiem ir jāgaida garās rindās uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, kas bieži vien beidzas jau septembrī. Daudzas operācijas tiek pārceltas uz nākamo gadu, radot milzīgus zaudējumus un apdraudot veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju. Slimnīcas saskaras ar finansējuma trūkumu, un dažām pat draud bankrots. Vairāk nekā 700 miljoni eiro, kas tiek tērēti slimnīcu uzturēšanai, nenodrošina kvalitatīvu aprūpi, liekot sistēmu dēvēt par dārgu “butaforiju”.
Šī situācija tieši ietekmē iedzīvotājus, kuriem veselības aprūpes pieejamība kļūst arvien apgrūtinošāka. Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir atteikušies no ārsta vizītes vai nepieciešamās ārstēšanas finansiālu apsvērumu dēļ. Tas rada netaisnīgu un nesolidāru aprūpi, palielinot iedzīvotāju privātos izdevumus un ziedojumus dzīvības glābšanai.
Mediķu prasības un valdības reakcija
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) jau ilgstoši pieprasa adekvātu finansējumu nozarei un mediķu atalgojuma palielināšanu. Sākotnēji tika prasīts 15% pieaugums, bet pēc tam nedaudz piekāpjoties, prasība tika samazināta līdz 13,5%. Tas valstij izmaksātu aptuveni 133 miljonus eiro papildus. Arodbiedrība uzsver, ka šāds atalgojuma pieaugums ir nepieciešams, lai nodrošinātu nozares konkurētspēju un novērstu speciālistu trūkumu. Latvijā ārstu un māsu skaits uz iedzīvotāju skaitu ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.
Tomēr valdības reakcija uz šīm prasībām ir atturīga. Finanšu ministrijas piedāvājums paredz papildu finansējumu veselības aprūpei aptuveni 34 miljonus eiro gadā, taču LVSADA norāda, ka šajās summās nav paredzēti līdzekļi algu palielinājumam. Veselības ministrs Hosams Abu Meri atzinis, ka 133 miljoni eiro šobrīd nav reāli īstenojami, jo Latvijas fiskālā telpa ir ierobežota un līdzekļi nepieciešami arī citām svarīgām nozarēm, piemēram, drošībai un demogrāfijai. Viņš gan piebildis, ka, radoties papildu iespējām, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi, īpaši māsām.
Nesaskaņu dēļ mediķu arodbiedrība ir uzsākusi kolektīvā interešu strīda procedūru. Ja vienošanās netiks panākta, mediķi neizslēdz protestus un pat streiku. Tas ir nopietns signāls par krīzes dziļumu un nepieciešamību pēc radikāliem risinājumiem.
Nākotnes perspektīvas un risinājumi
Situācija veselības aprūpes nozarē ir smaga, un tā pieprasa ne tikai papildu finansējumu, bet arī sistēmisku pieeju problēmu risināšanai. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti prasa veselības aprūpei atvēlēt vismaz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vai 13% līdz 14% no valsts konsolidētā budžeta. Tas ir salīdzināms ar vidējo rādītāju Eiropas Savienībā, kur Latvijas izdevumi medicīnai svārstās ap 4% no IKP un ir zemākie Baltijas valstīs.
Nepieciešams arī stiprināt primāro aprūpi un ģimenes ārstu institūciju, nodrošinot tarifus, kas atbilst reālajām izmaksām. Ir svarīgi arī risināt aprūpes personāla trūkumu, kas jau sasniedz kritisku līmeni. Jaunie speciālisti bieži vien dod priekšroku darbam ārzemēs zemā atalgojuma dēļ.
Lai gan valdība ir apzinājusies problēmu, pieņemtie lēmumi un budžeta prioritātes liecina par nepietiekamu prioritizāciju veselības aprūpei. Problēmas risināšanā nepieciešama visu iesaistīto pušu – valdības, mediķu, pacientu un sabiedrības – kopīga rīcība. Tikai ar vienotu pieeju un adekvātu finansējumu var cerēt uz veselības aprūpes sistēmas stabilizāciju un uzlabošanu, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu medicīnisko palīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem.